Covid-19 testēšana speciālās izglītības iestādēs uzlabojas, pauž skolu vadītāji  (43)

Ziemeļvidzemes pamatskolā astoņiem skolēniem viņu veselības problēmu dēļ Covid-19 testu līdz 7. septembrim, kad "Delfi" pirmo reizi sazvanījās ar skolas direktori Kūli, nebija iespējams veikt.

Proti, šie bērni ir ļoti jūtīgi, un viņi "neļautu kaut ko likt degunā", Kūle paskaidroja. Situācija gan esot strauji uzlabojusies.

Skrīninga metodes maiņas dēļ šobrīd visi bērni ir testēti, 23. septembrī norādīja Kūle. Līdzīga aina ir vēl divās "Delfi" apzinātās speciālās izglītības iestādēs – skolēnus šajās skolās testēt izdodas, un skrīninga process rit arvien labāk.

Piemēram, Tukuma novada speciālās izglītības iestādē ar testēšanu nu jau sokas labi, jo tikko nomainīta sadarbības laboratorija. Skolas direktore Silva Freimane teica, ka komunikācija ar "MFD laboratoriju" "bijusi nulle". Tagad skola strādājot sadarbībā ar Centrālo laboratoriju.

3. septembrī, pirmās mācību nedēļas izskaņā, valdība nolēma, ka speciālās izglītības iestādēs skolēniem Covid-19 testus veiks izlases veidā, vadoties no epidemioloģiskās drošības riskiem un iespējām veikt bērnu testēšanu bērniem draudzīgā veidā. Par to atbildību uzņemas laboratorijas, kuras kopā ar skolu personālu vienojas par vislabāko testa metodi. Šo testēšanas kārtību nosaka arī Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētais skolēnu testēšanas algoritms.

"Speciālo izglītības programmu audzēkņi tiek testēti uz Covid-19, iekļaujot pēc iespējas vairāk iestādes audzēkņu, individuāli izvērtējot katru gadījumu un lemjot par risinājumiem, kas katram konkrētam skolēnam būtu draudzīgāks un neradītu traumējošu psiholoģisku ietekmi," rakstīts SPKC mājaslapā.

Sākotnējā saziņa ar Ziemeļvidzemes pamatskolas vadītāju lika noprast, ka atsevišķos gadījumos risinājumus, kā skolēnus testēt viņiem visdraudzīgākajā veidā, nav iespējams atrast, tāpēc viņiem testu neveic. Taču situācija esot strauji uzlabojusies. Telefonsarunā ar "Delfi" 23. septembrī Kūle norādīja, ka "risinājums atrasts, viss notiek".

Šobrīd viņas vadītajā skolā visusskolēnus testē ar tā saucamo kociņa metodi. Kā paskaidroja "Bior" laboratorijas pārstāve Ilze Dimanta, ar šo testa veidu regulārais skrīnings visai klasei aizņem ne vairāk kā desmit minūtes. Zemāk redzamajā video sīkāk paskaidrota šī testēšanas metode.

Tiesa, Latvijā var būt bērni speciālās izglītības iestādēs, kuriem testus viņu veselības problēmu dēļ neveic. Dati par to, cik tādu bērnu varētu būt, nav pieejami.

Kā norādīja Veselības inspekcijas pārstāve Elīna Ermansone, iknedēļas laboratorijas atskaitēs redzams, cik testi veikti attiecīgajā skolā (bez sadalījuma darbinieki/ skolēni), līdz ar to tikai klātienē, skolā, varētu saprast cik bērni veica testus.

Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders norādīja ka tieši regulāra Covid-19 testu veikšana ir labākais veids, kā savlaicīgi atklāt saslimšanas gadījumus skolā. Ja bērnam testu veikt nav iespējams, ap viņu jāveido pēc iespējas drošāka epidemioloģiskā vide. VM pārstāvis Šneiders pauda, ka labākais veids, kā to darīt, ir bērna ģimenei saņemt Covid-19 vakcīnu.

Latvijas Pašvaldību savienības videokonferencē "Par aktualitātēm vispārējā izglītībā, 2021./2022. mācību gadu uzsākot" pirms septembra VM pārstāve Jana Feldmane izteica rosinājumu, ka šādos gadījumos, iespējams, varētu testēt skolēna ģimeni. Taču šī ideja palika vien vebiāra sarunu līmenī. Šneiders norādīja, ka šobrīd šādu praksi – bērna ģimenes testēšanu, gadījumā, kad nav iespējams testēt bērnu – neīsteno.

Kūle stāstīja, ka skolas sadarbība ar laboratoriju kopumā esot laba. Taču par tiem astoņiem bērniem ar sevišķām veselības problēmām Kūle sākotnēji bijusi bažīga: "Sākumā bija šis apjukums, vai mūs sāks bargi tiesāt par to, ka šie bērni atrodas skolā, bet tad mums atnāca vēstule no ministrijas ar skaidru norādījumu, ka mēs nevaram liegt šiem bērniem apmeklēt skolu, ja viņi objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt šos testus," stāstīja direktore. Telefonsarunā 23. septembrī Kūle norādīja, ka šobrīd visiem skolas bērniem veic Covid-19 testu.

Grūtības sadarbībā ar laboratoriju bijušas Tukuma novada speciālās izglītības iestādē. Kā atzina tās direktore Freimane, viņas vadītā skola šobrīd ir pārejas posmā uz sadarbību ar Centrālo laboratoriju. Par komunikāciju ar iepriekšējo "MFD laboratoriju" Freimane saka: " Nebija nekāda menedžmenta, (nebija) atbildes uz e-pastu, sazvanīt nevarēja, neizveidojās komunikācija". Taču testēt visus skolēnus izdevās. "Mēs cīnījāmies, visu izdarījām, gandrīz vai skolā gulējām. Mums viss bija kārtībā arī uz 1. septembri. Bērni bija notestēti, bet tas viss nāca ar lielām grūtībām un mokām", turpina skolas direktore.

Jau vēstīts, ka "MFD laboratorijai" bija vairākas problēmas attiecībā uz skolēnu skrīninga nodrošināšanu. Sākotnēji laboratorija atsevišķām skolām nav spējusi nodrošināt Covid-19 siekalu testus. Pēcāk Nacionālā veselības dienests lēma par "MFD laboratorijas" Covid-19 testējamo skolēnu skaita samazināšanu uz pusi. Tiesa, "MFD veselības grupas" izpilddirektors Einārs Giels iepriekš atzina, ka cer atgūt iepriekšējo testēšanas apjomu.

Kā portālam "Delfi" paskaidroja Centrālās laboratorijas pārstāve Līga Ribkinska, kopumā bērnu ar īpašām vajadzībām testēšanas pieejas ir ļoti individuālas. "Bērni ir ļoti dažādi, tāpēc tur tiešām ar katru skolu notiek tā sazvanīšanās un runāšana, kā kuram bērnam un kā labāk var izdarīt," paskaidroja laboratorijas pārstāve. Arī "Bior" laboratorijas pārstāve Dimanta norādīja, ka tā strādājot ciešā sadarbībā ar skolām.

Pamūšu Speciālās pamatskolas direktore Aelita Naumane sacīja, ka attiecībā uz skolēnu testēšanu viņas vadītajā skolā aizķeršanās nebija. "Pirmā testēšana notika pirms mācību gada. Vecāki atveda savus bērnus un tagad mēs katru trešdienu testējam. Mums viss ir kartībā," telefonsarunā ar "Delfi" noteica Naumane.

Tiesa, viņa ir neizpratnē par to, kāpēc šis uzdevums – skolēnu testēšanas organizēšana – uzkrauts uz skolotāju pleciem. Līdzīgi nesen pauda arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tās priekšsēdētāja Inga Vanaga iepriekš portālam "Delfi" paskaidroja, ka šī testēšanas organizēšana skolotāja darba dienā aizņem lielu daudz laika, ko citādi varētu veltīt gatavojoties mācību stundām un pildot savus profesionālos pienākumus.

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns iepriekš pauda, ka testēšanas procesu skolās būtu jāorganizē skolas medicīnas māsai vai māsām, savukārt direktoriem vajadzētu darīt savus tiešos darba pienākumus. Kā liecina "Delfi" apzināto skolu pieredze, realitātē tā mēdz nebūt.

Taču skolēnu skrīninga organizēšana darba kārtību mainījusi arī laboratorijām. "Laboratorija pēc būtības veic testēšanas funkciju," saka Ribkinska. Viņa skaidroja, ka laboratorijas darba pienākumi ir paplašinājušies. "(Mūsu darbinieki) jau nezina skolu specifiku, šobrīd viņi cenšas tajā iedziļināties," viņa piebilda.

Arī "Bior" laboratorija līdz ar skolēnu skrīningu palielinājusi savu kapacitāti. "Mēs esam pieņēmuši vairākus desmitus darbiniekus klāt. Tie ir gan laboranti, gan dažādu līmeņu un kvalifikācijas darbinieki, sākot ar kurjeriem, pakotājiem, šķirotājiem, beidzot ar kvalificēties laborantiem," paskaidroja Dimanta.