Covid-19 vakcīnu iepirkumu krīzē vajadzēja prioritizēt citādāk, norāda SPKC vadītāja
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vakcinācijas pret Covid-19 process krīzē varēja tikt vadīts un prioritizēts citādāk, piektdien, 28. maijā, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kuras uzdevums ir izskatīt Latvijas veiktos Covid-19 vakcīnu iepirkumus pagājušā gada nogalē, sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Iveta Gavare.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par vakcinācijas procesu krīzē, Gavare sacīja: "Tas varēja tikt vadīts un prioritizēts citādāk".

Piektdien komisijas sēde tika iztaujāta vakcīnu iepirkumos iesaistīto iestāžu vadība, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai".

No Gavares un tā brīža Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājas pienākumu izpildītājas Ingas Milaševičas paustā deputātiem izriet, ka galvenās problēmas radīja tas, ka uz sākotnējo vakcīnu iepirkšanas brīdi nebija konkrēti sadalītas atbildības, kurš par ko ir atbildīgs, kā arī katrai no iestādēm ir sava kompetence – NVD veic iepirkumu procedūru, bet SPKC plāno pasūtījumus un analizē nepieciešamo vakcīnu daudzumu.

Tā tas ir ar vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām, bet ar Covid-19 vakcīnām situācija bija atšķirīga, sacīja Gavare. "Sakārtotība būtu nākusi par labu," norādīja Gavare.

Gavare uzsvēra, ka Covid-19 vakcīnu iepirkums bija sarežģītāks, jo uz to brīdi neviena no vakcīnām vēl nebija reģistrēta un "bija jāiepērk kaut kas, par ko tu lāga nezini".

"Kopējais pieprasītais vakcīnu daudzumus acīmredzot bija adekvāts, tikai tas vakcīnu portfelis bija būvēts nevis uz "Pfizer", bet, cik es saprotu, uz "AstraZeneca", bet, tā kā nebija neviena vakcīna reģistrēta, tad, protams, to procesu Eiropā vadīja Eiropas Zāļu aģentūra, tāpēc arī mūsu Zāļu valsts aģentūra droši vien sekoja un katru dienu zināja, kas tur notiek ar procesiem, lai to visu reģistrētu," sacīja Gavare, piebilstot, ja tas daudzums, kas bija paredzēts "AstraZeneca" vakcīnām būtu bijis "Pfizer", tad "mēs nebūtu tagad tādā situācijā". Tāpat viņa uzsvēra, ka SPKC bija ieteicis ņemt visu piedāvāto "Pfizer-BioNTech" vakcīnu apjomu.

Milaševiča norādīja, ka ieteikusi ministrijas darbiniekiem izveidot atsevišķu darba grupu, lai šo procesu sakārtotu, bet Gavare uzsvēra, ka no ministrijas puses vajadzēja būt krīzes vadībai daudz augstākā līmenī, neskatoties uz to, ka "visi pandēmiju piedzīvojām pirmo reizi". Abas sacīja, ka politiskā līmenī interese par vakcīnu iepirkšanu tika sākta izrādīt decembra sākumā.

Sēdē tika runāts arī par ierobežotajiem resursiem un vakcinācijas procesa plānošanas un vakcīnu iepirkuma prioritizāciju, kas, pēc Gavares domām, varēja būt labāks.

Gan NVD, gan SPKC vadītājas norādīja, ka darba grupā iesaistītajiem darbiniekiem tas bija kā papildu pienākums, jo dienestu kapacitāte ir tāda, kāda ir, un ir ikdienas pienākumi, kas nevar tikt atlikti. "Kad ir kovids, tas nenozīmē, ka ir pazudusi tuberkuloze, hepatīti un viss pārējais," sacīja Gavare.

Jau ziņots, ka iepriekšējā komisijas sēdē tika iztaujāta bijusī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un bijušais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītājs Svens Henkuzens.

Abi norādījuši, ka savu vainu disciplinārlietu secinājumos nesaskata.

Kā ziņots, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) disciplinārlietu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret Henkuzenu ierosināja 8. aprīlī. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kas tika veikti līdz šā gada 8. janvārim, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā (VM).

Disciplinārlietas komisija, kuras sastāvā bija ierēdņi no Tieslietu un Veselības ministrijas un Valsts kancelejas, uzskata, ka Henkuzens 2020. gada 22. decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo "Pfizer/Biontech" vakcīnas papilddevu skaitu.

Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva Veselības ministrijai organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no "Pfizer/BioNTech", nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi, kā tas būtu bijis iespējams, ja valdība būtu saņēmusi pareizu informāciju par pieejamo vakcīnu daudzumu.

Disciplinārlietas komisija uzskata, ka pārkāpuma raksturs un to pieļāvušās amatpersonas statuss rada pamatu uzticības zaudēšanai Henkuzenam, kā arī liedz viņam turpmāk ieņemt iestādes vadītāja amatu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Svens Henkuzens Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 NVD Zāļu valsts aģentūra Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form