Covid-19: valdība mainīs darba pieeju; atgriezīsies pie pavasara pieredzes
Foto: Valsts kanceleja

Saslimstības ar Covid-19 izplatība Latvijā pēdējo nedēļu laikā likusi valdībai atskārst, ka tai jāmaina lēmumu pieņemšanas veids un jāatgriežas pie lemšanas kārtības, kāda tā bija pavasarī, kad infekcijas izplatības dēļ valstī bija pat izsludināta ārkārtējās situācija. Tāpēc jau otrdien Ministru kabinets pulcēsies uz kopēju slēgtu sēdi ar Krīzes vadības padomi, lai lēmumi tiktu vērtēti un pieņemti plašākā kopsakarā, jo pēdējos mēnešos piekoptais valdības darba stils vairs neder esošajā situācijā. Tas secināms no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā pirmdien, 26. oktobrī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai gan ministru prezidenta pagājušā piektdienā izplatītajā darba kārtībā šai nedēļai bija norādīts, ka otrdien valdība pulcēsies uz kārtējo sēdi, bet pirms tam sanāks Krīzes vadības padome, kurā tiek uzklausīts plašs ekspertu loks, pirmdien rīta pusē Kariņš paziņoja, ka tiks rīkota vēl viena valdības ārkārtas sēde kopā ar Krīzes vadības padomi. Jau vēlāk tika publicēta arī slēgtās sēdes darba kārtība, kurā starp citiem jautājumiem iekļauta informācijas par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi un informācijas par valsts stratēģisko komunikāciju Covid-19 izplatības pārvaldībai uzklausīšana, kā arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības stratēģijas izvērtēšana un pieņemšana.

Vēl dienu iepriekš, svētdienas vakarā, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) savā blogā rakstīja šādus vārdus: "Šobrīd Covid-19 krīzes sekmīgai vadībai un pārvarēšanai ar Veselības ministriju (VM) vien nepietiek. Fokusēšanās tikai uz epidemioloģiskajiem pasākumiem, ar kuriem VM līdz šim tikusi galā diezgan labi, būtu nepamatoti šaura izpratne par Covid-19 krīzi. Valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim ir jāredz bilde daudz plašāk par epidemioloģiskajiem rādītājiem. Maskas, protams, ir svarīgas, bet ar tām šoreiz būs daudz par maz".

Pirmdien pēcpusdienā Veselības ministrijas pārstāvji preses konferencē, kas bija paredzēta jau piektdien, bet valdības ārkārtas sēdes dēļ atcelta, informēja par gultasvietu pieejamību un nepieciešamajiem pārkārtojumiem Covid-19 slimnieku skaita pieauguma dēļ. Ministrija ar galīgajiem plāniem sola iepazīstināt šīs nedēļas laikā.

Pirmdien vakarā Kariņš žurnālistiem sacīja, ka šobrīd ir iespēja rīkoties izlēmīgi, lai nepieļautu situāciju, kuras cena varētu būt daudzu cilvēku dzīvības un lieli zaudējumi ekonomikai.

"Tāpēc otrdien sasaukta Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēde, lai rastu risinājumus tam, kā vislabāk savaldīt Covid-19 izplatību. Diemžēl šobrīd Latvijā šis vīruss izplatās ātrāk, nekā mēs kā sabiedrība esam bijuši spējīgi reaģēt. Mums ir vajadzīga skaidra stratēģija, kas visiem būtu saprotama. Tajā skaitā mums jāatrisina, kā varam būtiski palielināt testēšanas kapacitāti, jo tas pasaulē ir pierādīts kā viens no galvenajiem instrumentiem vīrusa izplatības ierobežošanai," sacīja Kariņš.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par otrdien valdības sēdē gaidāmajiem lēmumiem par iespējamiem jauniem ierobežojumiem, Kariņš sacīja, ka par lēmumiem ir pāragri runāt.

"Tas galvenais ir tas, ka ar rītdienu mēs drusku pārveidosim kārtību, kā mēs vadām šo situāciju. Kopš ārkārtējas situācijas atcelšanas vasaras sākumā mēs atgriezāmies pie kārtības, ka katra ministrija strādā un risina savas jomas jautājumus. Taču mēs redzam, ka situācija attīstās tā, ka šī situācija vairs nav tikai vienas nozares joma, bet skar plašāk. Mēs savā ziņā atgriezīsimies pie tā, ka valdība kā vienota komanda skatīs situāciju no ļoti daudziem aspektiem, tajā skaitā, ko mēs vēl varētu darīt. Man ir nepieciešama skaidra stratēģija, kas visiem ir līdz galam saprotama, kādi varētu būt rīcības scenāriji dažādos apstākļos. Mēs jau esam uz robežas, kad vīrusa izplatība atkal varētu skart ekonomiku, kas līdz šim rudenī nebija novērots, jo ekonomika uzrāda labas tendences, bezdarbs turpina samazināties, nodokļu ienākumi pildās. Taču skatoties, kā slimība progresē visā Eiropā, tā varētu vēlreiz atstāt iespaidu uz mūsu ekonomiku. Un, lai mēs nebūtu situācijā, kad ekonomikas attīstības tempi sāk palēnināties, mums kā valdībai jābūt gatavai, lai varētu ātri rīkoties arī šajā jomā," teica valdības vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešama skaidra rīcība, kā tiksim pie plašākas testēšanas, kam būs arī jāparedz papildu līdzekļi, un kādi papildu drošības pasākumi vajadzīgi, lai apsteigtu notikumus. "Jābūt daudz proaktīvākiem. Galvenais, kas mēs valdībā kā vienota komanda ar skatu no katras nozares visi kopā lemjam, nospraužam stratēģiju un iedarbinām mehānismu, kas mums pavasarī ļoti veiksmīgi nostrādāja," skaidroja Kariņš.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par konkrētu ministru atbildību situācijā, kad, piemēram, vēl nav pilnīgas skaidrības par slimnīcu darbu, Kariņš sacīja: "Šobrīd manas galvenās rūpes ir sabiedrības veselība kopumā. Es strādāšu un domāju, ka visi ministri strādās vienoti, lai mēs pieņemtu lēmumus, kas ved uz rezultātu un sabiedrībai ir saprotami. Par vērtējumu – tagad nav laiks sākt vērtēt individuālus posmus. Man ir svarīgi dabūt, lai šī komanda atkal sanāktu kopā uz laukuma un saspēlētos kopā tā, lai virzītu visu darbību pareizā virzienā. Esmu apņēmies novadīt šo kopējo darbu. Vienreiz mēs tur esam bijuši, bet diemžēl apstākļi spiež atgriezties uz tā laukuma. Labā ziņa ir tā, ka mēs vienreiz jau kopā esam saspēlējuši, un ļoti daudz kas mums jau ir zināms, jo esam pavasara posmā jau daudz ko mācījušies. Atjaunosim to kopīgo valdības darbu, lai apturētu šīs sērgas izplatību valstī."

Atbildot uz žurnālistu precizējošiem jautājumiem, Kariņš atgādināja, ka jau pavasarī valdība strādāja kopā ar Krīzes vadības padomes pārstāvjiem, lai eksperti būtu klāt un varētu sniegt savu redzējumu. "Es skatos, kā slimība ir izplatījusies citās valstīs, un konstatēju, ka mums vēl ir iespēja situāciju pagriezt pretējā virzienā. Ja mēs tagad neizmantojam šo iespēju, tad varam nonākt situācijā kā dažās valstīs, kur agrākā neizlēmība liek pieņemt stingrākus ierobežojumus. Mēs esam vairāk agrīnā fāzē un varam rīkoties, lai situāciju mainītu. Tas ir komplekss un sarežģīts process, tāpēc jādarbojas visai valdībai kopā," uzsvēra Kariņš.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pēc premjera teiktā gan piebilda par komandas darbu, sakot, ka pagaidām mēģina saprast, ko nozīmē atgriezties pie komandas darba. "Es nezinu. Ne es personiski, ne Tieslietu ministrija, ne JKP nav gribējuši būt ārpus komandas. Gluži otrādi – vienmēr esam vēlējušies piedalīties jautājumos, kas ir sabiedrības interesēs. Tas, vai esam pieņemti komandā, nezināju, ka tas kaut kā bijis apšaubīts," teica Bordāns.

Saeimas deputāts un frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts (AP) nekomentēja Kariņa teikto, taču sarunā ar žurnālistiem pirms tam atzina, ka valdībai, Saeimai un valsts pārvaldei nav svarīgāka darba par to, kā apturēt Covid-19 izplatību un mazināt tā radītās sāpīgās sekas. "Mēs noteikti atbalstīsim visus centienus nopietni risināt problēmas visās jomās, jo pie pašreizējās vīrusa izplatības ir jāveic plašāki pasākumi un jāizmanto visi valdības rīcībā esošie līdzekļi gan sociālajā jomā, gan ekonomikā, gan informatīvās telpas jomā," teica Pavļuts.

Kariņš arī pastāstīja, ka koalīcija uzklausīja ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) par to, kā atbalstīt pandēmijas laikā smagi skarto tūrisma nozari. "Mēs jau pavasarī pieņēmām lēmumus, kādas summas varētu ieguldīt dažādās nozarēs, un tūrismam nolēmām atvēlēt 20 miljonus eiro. Līdz šim aptuveni 15 miljoni eiro ir ieguldīti nozarē. Vitenbergs šodien izklāstīja, kā vēl varētu piecus miljonus ieguldīt no līdzekļiem, kas jau nozīmēti. Iebildes nebija, un es sagaidu, ka tuvākajā laikā viņš to virzīs uz valdību," teica valdības vadītājs.

Savukārt Bordāns sacīja, ka Ministru kabinets tuvākajā laikā varētu lemt par ierosinājumu dot iespēju vecākiem izlemt, vai Covid-19 pandēmijas laikā laist bērnus uz skolu vai nodrošināt viņiem attālinātas mācības. Bordāns atzina, ka Jaunajai konservatīvajai partijai ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu iespēja pēc iespējas samazināt savus kontaktus un tikšanās klātienē, kur tas iespējams, tomēr nesamazināt tikšanās klātienē iespējas tur, kur tas nepieciešams.

"Tāds piemērs ir izglītības joma. Tā kā bērniem ir akūti nepieciešams saņemt izglītību un skolotājiem strādāt, tad mēs saredzam, un par šo jautājumu varētu tikt lemts tuvākajā laikā, un no izglītības ministres saņēmu konceptuālu piekrišanu, ka tas būtu labi dot iespēju vecākiem izvēlēties, vai viņu bērniem iet vai neiet uz skolu, un tad atrast risinājumu, kā nodrošināt iespējas šiem bērniem mācīties attālināti. Vecāki ir tie, kuri lielā mērā var izlemt, vai arī mazākajām klasēm doties vai nedoties uz skolu. Praksē ir pierādījies, ka skola ir viena no tām vidēm, kur vīruss izplatās, tas ir ļoti bīstami un mums par to jādomā," sacīja Bordāns.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pavēstīja, ka Kultūras ministrija ir iesniegusi grozījumus valdības rīkojumā, ko otrdien Ministru kabinets varētu apstiprināt. "Tas ļaus mums pagarināt divas ļoti nepieciešamas Valsts kultūrkapitāla fonda programmas no oktobra līdz pat gada beigām. Tas attiecas uz kultūras nozares privāto sektoru. Tās ir kultūras institūcijas ilgtspējas programma un radošo personu nodarbinātības programma, kas nodrošinās finansējumu un atbalstu kultūrai tik grūtajos laikos," sacīja kultūras ministrs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Daniels Pavļuts Ilze Viņķele Jānis Bordāns Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Tieslietu ministrija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form