Marta nogalē sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS veiktā kārtējā aptauja par sabiedrības attieksmi un rīcību Covid-19 apstākļos liecina, ka valdības rīcības vērtējums stabilizējas un nedaudz lielāka kļuvusi arī uzticība vakcinācijai pret Covid-19.
Otrdien, 13. aprīlī, kārtējo pētījumu par sabiedrības attieksmi no antropoloģijas, sociālās psiholoģijas un komunikācijas stratēģijas perspektīvas Ministru kabinetam prezentēja pētnieku grupa, kuras vārdā ministrus uzrunāja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks (RSU).
Aptaujā uzdoti jautājumi par to, kāds ir valdības rīcības novērtējums, kāda ir attieksme pret esošajiem ierobežojumiem, kā iedzīvotāji vērtē to, kā viņi ievēro ierobežojumu un kāda ir attieksme pret vakcināciju.
Pamata secinājumi ir tādi, ka, salīdzinot ar vairākām pēdējā gada laikā veiktajām līdzīgajām aptaujām, tagad valdības rīcības vērtējums stabilizējies, tomēr pagaidām nav izdevies pārliecināt, ka tai rūp sabiedrība kopumā, nevis šauru grupu intereses. Aptauja rāda, ka subjektīvais riska vērtējums saslimt ar Covid-19 neatbilst objektīvajai iespējai saslimt, tāpēc cilvēku pašvērtējums nevar būt vienīgais kritērijs nākotnes plānošanai.
Vienlaikus aug izpratne par piesardzības pasākumu ievērošanu, izņemot pārvietošanos un draugu satikšanu. Dažādu iemeslu raisīta neapmierinātība turpina pieaugt un dusmas ir izteiktākas nekā nogurums. Tomēr populārākie vakcinācijas pretargumenti pakāpeniski zaudē pievilcību, vēlme vakcinēties nepieaug, lai gan arī nemazinās, secināts aptaujā.
Sedlenieks valdības locekļiem skaidroja, ka visos rādītājos par valdības darba vērtējumu ir redzams zināms uzlabojums, tomēr grūti pateikt, kāds tieši iemesls, lai gan izskatās, ka pēdējā mēneša laikā iedzīvotāju ieskatā kaut kas ir darīts pareizi. Vienlaikus ir arī redzama kritika – noskaņojums, ka valdība lemj šaurāku grupu nevis visas sabiedrības interesēs, lai gan netika papildu jautāts, kas domāts ar šādām grupām. Tāpat pasliktinās cilvēku noskaņojums par viņu dzīves līmeņa kvalitāti. Būtiski ir arī apzināties, ka sabiedrība uzskata, ka krīze tik ātri nebeigsies, jo cilvēki ir sapratuši, ka tās būs ilgtermiņa cīņa.
Sedlenieks norādīja, ka pieaug arī neskaidrība, kam īsti ticēt – cilvēki vairāk piekrīt apgalvojumam, ka vairs nezina, kam īsti ticēt. Ir arī mazinājies pozitīvs vērtējums valdības komunikācijai. Pētnieks piebilda, ka uzticība valdībai ir būtiska vakcinācijas procesā, ko parādījušas iepriekšējās aptaujas, jo ir skaidra saistība starp gatavību vakcinēties un uzticību valdībai.
Par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu ievērošanas pašvērtējumu var secināt, ka vairumā ir uzlabojusies piesardzības pasākumu ievērošana un cilvēki piemērojas apstākļiem, saprotot, kas tas ir uz ilgāku laiku, Tomēr ir izņēmumi, kas parādās cilvēku pašvērtējumā – mazinās apņēmība mazāk pārvietoties un netikties ar cilvēkiem no citām mājsaimniecībām.
Aptaujā parādās arī cilvēku sajūtas par to, kā viņi rīkotos veselības problēmu gadījumā, un tās rāda, ka uzlabojas cilvēku izpratne par to, kā ir pareizi rīkoties, ja parādās saslimšanas pazīmes.
Runājot par cilvēku subjektīvā riska saslimt ar Covis-19 izpratni un objektīvo situāciju pandēmijas laikā, Sedlenieks demonstrēja līknes, kas rāda praktiski nemainīgu līkni cilvēku vērtējumam par iespējām saslimt, kamēr reālie saslimšanas rādītāji gada laikā ir stipri svārstījušies.
Vērtējot datus par cilvēku personīgajām sajūtām, redzams, ka cilvēkiem pieaug dusmas, aizkaitinājums un bezcerība, lai gan nav zināms, kas tieši viņus aizkaitina, norādīja Sedlenieks. Tomēr vienlaikus dati liecina, ka cilvēki ir vairāk dusmīgi nekā noguruši.
Par gatavību vakcinēties jaunākajā aptaujā parādās pozitīvās ziņas, jo, lai gan agrāk minētie pretargumenti vakcinācijai nav mainījušies, tomēr tie kļuvuši mazāk populāri. Aptaujā parādās cilvēku dažāda attieksme pret dažādām vakcīnām, un skaidri parādās, ka 10% aptaujāto nevēlas vakcinēties ne ar vienu citu vakcīnu, izņemot "Sputņik V". Sedlenieks uzskata, ka tas apdraud vakcinācijas plānus un tas būtu jāņem vērā.
Šie 10% ir pārsvarā vīrieši pusmūža vecumā ar vidējo izglītību, mājās runā pārsvarā krievu valodā un pārsvarā dzīvo Rīgā, lai gan daļa arī Latgalē. Sedlenieks norādīja, ka tāpēc ir būtiska komunikācija krievu valodā.
Aptaujas rezultāti arī rāda, ka pieaug cilvēku informētība par vakcināciju un ar to saistītajiem riskiem.
