Foto: DELFI Reporter

Aptuveni 30 tūkstoši latu par vienu fotoradaru ir objektīva cena, kas iegūta, aptaujājot lielākos fotoradaru ražotājus, pirmdien valdības komitejas sēdē, kurā Iekšlietu ministrijai (IeM) un Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) tika uzdots vēlreiz apzināt iespējamās fotoradaru ieviešanas izmaksas, uzsvēra CSDD valdes loceklis Imants Paeglītis.

Viņš norāda, ka precīzākas fotoradaru ieviešanas izmaksas būs zināmas, kad notiks iepirkums.

IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane zināja teikt, ka aptuveni 30 tūkstošus latu maksājuši arī fotoradari, kurus Latvijā bija plānots ieviest sadarbībā ar privāto partneri "Vitronic Baltic".

Ņemot vērā neveiksmīgo pieredzi ar šo partneri, IeM, izvērtējot dažādus fotoradaru ieviešanas scenārijus, nolēmusi, ka labāk sekot Igaunijas un Lietuvas paraugam un fotoradaru ieviešanu uzticēt CSDD.

Arī valdības komiteja pirmdien priekšroku deva variantam, kas paredz fotoradaru iegādes izmaksas segt no CSDD peļņas, attiecīgi samazinot summas, ko CSDD maksā dividendēs valsts budžetam – 2013. – 2015. gadā par 700 tūkstošiem latu katru gadu, bet 2016. un 2017. gadā – par 350 tūkstošiem latu katru gadu.

Par šiem līdzekļiem CSDD varētu iegādāties 20 fotoradarus katru gadu, līdz Latvijā uzstādīto stacionāro fotoradaru skaits sasniegtu simtu, bet kopējais fotoradaru skaits uz Latvijas ceļiem – 160.

Patlaban, pēc ražotāju piedāvājumu apzināšanas, CSDD sliecas dot priekšroku tā dēvētās doplersistēmas radariem, jo lāzera sistēmas radari esot piemērotāki valstīm ar siltāku klimatu, skaidroja Paeglītis.

Mācoties no pagātnes kļūdām, IeM nolēmusi, ka sodus, kas tiek piemēroti par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem, administrēs Valsts policija.

Tā, kopīgi ar CSDD arī noteiks fotoradaru izvietošanas principus, ņemot vērā kritērijus - negadījumu skaitu, gājēju un velosipēdistu skaitu un tamlīdzīgus. Tāpat, lai izvairītos no situācijām, kad pašvaldības atsakās saskaņot fotoradaru uzstādīšanu, izvēlētās to uzstādīšanas vietas tiks saskaņotas ar "Latvijas Valsts ceļiem" un pašvaldībām, sacīja Pētersone-Godmane.

Paeglītis vēl piebilda, ka, ņemot vērā to, ka iepriekš sadarbībā ar "Vitronic Baltic" uzstādītie radari nereti cieta no huligānu uzbrukumiem, jaunos fotoradarus plānots uzstādīt vismaz četru līdz piecu metru augstumā.

Kopš pērnā gada 16. decembra uz Latvijas ceļiem vairs nedarbojas fotoradari, kas savulaik tika uzstādīti, pamatojoties uz līgumu ar "Vitronic Baltic", kas vēlāk pārdēvēts par "V-Traffic". Privātais komersants tā arī nespēja izpildīt no līguma izrietošās saistības par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, tādēļ pērnā gada nogalē līgums ar uzņēmumu tika lauzts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!