Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) pants par sīko huligānismu paredz arī, ka personu var sodīt par lamāšanos sabiedriskā vietā ar necenzētiem vārdiem, bet atsevišķa panta par rupju vārdu lietošanu likumā nav. APK 167. pants par sīko huligānismu ietver arī lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību. Par to var sodīt ar naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Aprīlī Latvijas Juristu apvienībā (LJA) vērsušies Skaistkalnes vidusskolas 11.klases audzēkņi, prasot padomu – kas tad īsti ir necenzēts vārds, kādi izteikumi vai vārdi tiek uzskatīti par nepieņemamiem sabiedriskā vietā, portālam "Delfi" pastāstīja LJA priekšsēdētājs Rihards Bunka. Jaunieši skaidrojuši, ka nereti sanāk vārdiska saķeršanās ar kaimiņiem no Lietuvas, kuri uz pagastu ierodas atpūsties, un daži skaistkalnieši par to ir sodīti. Tāpēc pusaudži nolēmuši tikt skaidrībā, kādus vārdus tad juridiski aizliegts lietot.
Juristi sākuši jauniešus interesējušo jautājumu pētīt un atklājuši, ka nav skaidra formulējuma, kas tad īsti ir necenzēts vārds. Bunka norādīja, ka APK pantā "runa ir par necenzētiem vārdiem, kas juridiski nozīmē, ka tie nav izturējuši cenzūru, taču Satversmes 100.pantā ir noteikts, ka "cenzūra ir aizliegta". Tiesa, Satversmes 116.pantā ir paredzēts izņēmums, kad cenzūra ir atļauta likumā paredzētajos gadījumos, taču nevienā likumā nav noteikts, kādi vārdi būtu atzīstami par necenzētiem.
Lai ieviestu skaidrību lamuvārdu jautājumā, LJA vērsās Valsts valodas aģentūrā, kura šo jautājumu nodevusi tālākai vērtēšanai Latviešu valodas aģentūras speciālistiem. Juristi lūguši skaidrot, kuru vārdu lietošana būtu atzīstama par lamāšanos un veidotu APK pantā paredzētā pārkāpuma pazīmi.
Pats Bunka uzskata, ka ar likumu būtu jānosaka, kuri tad ir tie vārdi, kuru lietošana aizskar citus un, kurus var uzskatīt par necenzētiem, taču, ja šāda likuma nav, tad jēdziens "necenzēti vārdi" APK pantā būtu jāaizstāj ar "lamuvārdiem". Taču arī šādiem vārdiem nepieciešama skaidrāka definīcija, jo katrs cilvēks tos uztver atšķirīgi. "Cilvēkiem ir jāzina, par kādu vārdu lietošanu viņus var sodīt," uzskata Bunka.
Jurists piebilda, ka, iespējams, kāds cilvēks jūtas aizskarts, dzirdot vārdu "durvis". Taču viņš piekrīt – ir vārdi, kurus sabiedrība parasti uzskata par rupjiem. Nereti tie ir vārdi krievu vai citā svešvalodā, dzīvnieku vārdi un citi, ko sabiedrībai kopumā uztver kā rupjību.
Taču, kā norādīja Bunka, piemēram, krievu valodas zinātāji nepiekritīs, ka atsevišķi krievu valodas vārdi, kurus latvieši paraduši uzskatīt par lamām, ir rupji. Krievu valodā tie ir normāli literāri vārdi, pauda jurists.
Latviešu valodas aģentūrā portālam "Delfi" skaidroja, ka nevar vispārīgi pateikt, kurš vārds ir lamuvārds un kurš nē. Kā piemēru speciālisti minēja vārdu "cūka" – ja runā par dzīvnieku, tad tas ir parasts vārds, taču, ja to attiecina uz cilvēku, tad to var uzskatīt par lamāšanos, un persona par šādu salīdzinājumu var apvainoties.
Valodas speciālisti norādīja – lai saprastu, ko īsti vārds nozīmē un vai tas ir lamuvārds, atbildi var meklēt speciālajā literatūrā, jo ir izstrādāta gan kriminālo aprindu vārdnīca, gan slenga vārdnīca, kurās var konkrēto vārdu "tulkojumu" atrast. Taču valodnieki atzīst, ka katram cilvēkam ir savs "sāpju slieksnis" šajā jautājumā.
Parasti cilvēki, kurus aiztur par sīko huligānismu, ir savākuši "pilnu komplektu", portālam "Delfi" stāstīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane. Visbiežāk šie cilvēki sabiedriskā vietā atrodas reibumā un lamājas vai kādā citā veidā traucē sabiedrisko mieru un kārtību. Nereti pie policistiem vēršas citi sabiedrības locekļi, kuri ar šādu izturēšanos jūtas aizskarti. Arī gadījumos, kad reibumā cilvēks iet pa ielu un lamājas, policisti, to dzirdot, viņu var aizturēt un noformēt viņam administratīvā pārkāpuma protokolu. Tālāk lietu vērtē tiesa.
Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis portālam "Delfi" stāstīja, ka šādu lietu izvērtēšanai katrs tiesnesis pieiet individuāli un nav vienotu vērtēšanas kritēriju. Taču arī viņš atzina, ka parasti cilvēki, kurus par šādu pārkāpumu sauc pie atbildības, aizturēšanas brīdī ir bijuši alkohola reibumā, proti, pārkāpumu veido vairākas kvalificējošās pazīmes. Protokolā parasti policija dzirdētās lamas nemin, jo nereti vārdi ir tik rupji, ka nebūtu pieklājīgi likt tiesai tos lasīt, uzskata tiesas pārstāvis. Taču gadās, ka protokolā tiek minēti aizturētā lietotie vārdi, kuru nozīmi īsti nevar saprast.
Visbiežāk policisti, redzot uz ielas cilvēku dzērumā, mēģina viņu aizturēt, un tad reibumā esošais sāk lamāties. Ir gadījumi, kad cilvēku aizturējuši un policijai nodevuši bārmeņi vai citu sabiedrisku vietu darbinieki. Tādos gadījumos notikumā iesaistītie liecina par notikušo.
Latviešu valodas aģentūras speciālisti vēl vērtēs juristu lūgumu tikt skaidrībā par rupjo vārdu definēšanu, un Bunka norādīja, ka apvienība sagaidīs atbildi un tad valdes sēdē lems, ko darīt tālāk.
Tikmēr statistika liecina, ka, piemēram, pērn par sīko huligānismu tiesās saņemtas 3270 lietas, administratīvais arests piemērots 517 cilvēkiem, naudas sods – 1866 cilvēkiem, bet 19 saņēmuši brīdinājumu. 2009.gadā 3400 lietas par šo pārkāpumu saņēmušas tiesas un arests piemērots 665 cilvēkiem, naudas sods – 1869, bet 23 cilvēki tikuši sveikā ar brīdinājumu. Cik no šiem sabiedriskās kārtības traucētājiem sodīti tieši par lamāšanos, statistika klusē.