Kā Ilze stāsta portālam "Delfi", viņa vasaras saulgriežus plānoja pavadīt kopā ar ģimeni Tukuma novada Slampē. 23. jūnija vakarā, padziedājuši līgodziesmas, viņi nolēmuši, ka jāatbrīvo piemājas lielā puķu dobe no gārsas. Ravējot puķu dobi, Ilze bija iekāpusi tajā iekšā – kājās bijušas vasaras sandales un viegls apģērbs.
Sākumā viņa nemaz nav sapratusi, ka viņai iekodusi čūska, jo apkārt bijis arī daudz skudru, kā arī asas puķes. Tikai novelkot kurpes, viņa pamanījusi divus caurumus kājā. Sākotnējo sajūtu Ilze raksturo kā līdzīgu skudru vai lapseņu dzēlieniem – tā bijusi durstoša un tirpstoša.
Koduma vietas bijušas sarkanas, ap vienu izspiedušies asinsvadi, jo kodiens trāpījis asinsvadu krustpunktā. Ilze sazvanījusi neatliekamo palīdzību, un mediķi teikuši sākumā braukt uz Tukumu, kas bijusi tuvākā slimnīca. Taču ārsti, uzzinot, ka ir darīšana ar čūskas kodumu, ieteikuši braukt uz Rīgu, "Gaiļezeru".
Izmetot līkumu līdz Tukumam, ceļā zaudētas 40 minūtes, līdz viņi tikuši galvaspilsētā. Pa to laiku Ilzes kāja bija kļuvusi zilganāka, plankumaina, izspiedies asinsvads – tirpstošā sajūta pārvietojusies pa pēdu no koduma vietas uz augšu. Kad Ilze nokļuvusi Rīgā, sāpīgā sajūta jau "bija tikusi" līdz celim.
Ārsti Rīgā, apskatot koduma vietu un detalizēti izjautājot Ilzi, nosprieduši, ka kodējs nebija zalktis, bet gan indīgā odze.
Kā stāsta Ilze, sākumā ārsti ielaiduši muskulī nelielu devu pretindes, lai pārliecinātos, vai nesekos spēcīga alerģiska reakcija. Tad iedevuši visu pretindes devu, kā arī poti pret stingumkrampjiem, jo "čūskas zobus netīra", sacīja Ilze.
Viņa pa nakti palikusi observācijas nodaļā. Nākamajā rītā ap pulksten 6 ārsts apskatījis koduma vietu un Ilze varējusi doties mājās. Pēcāk vēl piecas dienas bijis jādzer antibiotikas, kā arī vajadzējis atrādīties ģimenes ārstam un novērot savu veselību. Ja kaut kas mainītos vai paliktu sliktāk, Ilzei bija dotas norādes, kā jārīkojas.
Kad portāls "Delfi" sazinājās ar Ilzi, bija pagājusi tieši nedēļa kopš indīgā rāpuļa koduma. Tad Ilze saka, ka jau "jūtas kā cilvēks", jo pirmajās dienās ļoti sāpējusi galva, savukārt otrajā, trešajā dienā pēdai bijusi pamatīga tūska. Ģimenes ārsts viņai teicis, ka jāvēro vai vēlāk neparādās nejūtīgums vai tirpstoša sajūta pēdā.
Ilze uzsver, ka šādos gadījumos svarīgi ir zvanīt mediķiem un konsultēties, īpaši tad, ja nav redzēts, kas īsti par čūsku iekodusi, jo alerģiskas reakcijas var būt arī pret zalkša kodumu, var rasties iekaisums.
Ilze ar piedzīvoto iepriekš arī dalījās mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Šogad sakosto skaits mazāks
Līdz šā gada 27. jūnijam NMPD mediķi slimnīcā bija nogādājuši 12 cilvēkus, kuriem iekodusi čūska un bijušas aizdomas, ka tā varētu būt indīga, portāls "Delfi" noskaidroja NMPD.
Kā skaidroja dienesta pārstāve Inga Vītola, to, vai kodusi Latvijā vienīgā indīgā čūska – odze, iespējams noteikt tikai slimnīcā. "Tomēr gadījumos, kad bijusi smaga alerģiska reakcija, liela varbūtība, ka čūska bijusi tieši odze," piebilda Vītola.
Salīdzinot ar pēdējo divu gadu datiem līdz 27. jūnijam, NMPD mediķi šogad slimnīcās nogādājuši mazāk cilvēku ar čūsku kodumiem, liecina NMPD apkopotā statistika.
2021. gadā šajā pašā laika periodā ārstniecības iestādēs NMPD nogādāja 18 cilvēkus, bet 2020. gadā – 21, norādīja Vītola.
Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka izsaukumu skaits parasti palielinās jūlijā un augustā, kad cilvēki vairāk dodas ogot un sēņot, un tāpēc arī šogad kopējā situācija var mainīties.
Kā norāda NMPD, biežākie iemesli, kāpēc iekož čūska, ir, jo rāpulis nav pamanīts – cilvēks tam uzkāpis, vai arī, piemēram, lasot ogas, strādājot dārzā, staigājot pa garu zāli, ar roku vai kāju čūska ir aizķerta.
Ko darīt, ja iekodusi čūska
Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un varēs redzēt pietūkumu.
Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja.
Pietūkums sakostajā ķermeņa vietā var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta, skaidro NMPD.
Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā:
- Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk.
- Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties.
- Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.
- Neļaut atdzist cietušajam/ pasargā to no apkārtējās vides.
- Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.
- Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu.
- Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.