Foto: F64

Atsevišķas ar dabas aizsardzību saistītas organizācijas kritizē Saeimā skatītos grozījumus medību regulējuma atvieglošanai.

Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrības valdes priekšsēdētāja Solvita Vība vēstulē atbildīgajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai pauž, ka grozījumi Medību likumā esot virzīti vienas sabiedrības grupas – mednieku –interesēs.

Organizācijā pauž bažas, ka likumprojektā iekļautās normas paredz apdraudējumu citiem sabiedrības locekļiem, jo esot paredzēts izveidot medību iecirkņus pilsētās. Tāpat tiekot plānots bez zemes īpašnieka atļaujas paredzēt medības privātīpašumos.

Biedrībā norāda, ka grozījumi esot apdraudējums īpaši aizsargājamo dabas teritoriju faunai, kā arī legalizē tādu, citur Eiropā un līdz šim Latvijā aizliegtu medību rīku, kuru pielietojumu nav iespējams izsekot un kontrolēt un kuru pielietošana rada apdraudējumu sabiedrības drošībai.

"Biedrība uzskata, ka šādi Latvijas sabiedrības, indivīda interesēm un drošībai neatbilstoši likuma grozījumi, nav pieļaujami un to virzība turpmāk nav likumdevēja atbalstāma," teikts biedrības vēstulē. Organizācijas pārstāvji arī iesnieguši savus priekšlikumus likuma grozījumiem.

Vība pauž, ka vienlaikus no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta ir jāizņem mākslīgie gaismas avoti, izņemot meža cūku medībām, un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu. Saistībā ar Eiropas Savienības regulējumu tie apdraudot īpaši aizsargājamās sugas un medību kārtību attiecībā uz citiem medību dzīvniekiem.

Līdzīgi arī cita organizācija, Latvijas Dabas fonds (LDF), vērš komisijas uzmanību, ka piedāvātie grozījumi Medību likumā rada riskus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībai, kā arī ierobežo zemes īpašnieku tiesības lemt par medību tiesību izmantošanu savā īpašumā.

LDF tāpēc rosina pārveidot piedāvāto redakciju par tiesībām medīt pilsētu teritorijā. Organizācija aicina pamatā saglabāt aizliegumu medībām pilsētā, izņemot ar vietējās pašvaldības ikreizēju atļauju gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus.

LDF arī rosina izvērtēt iespēju likumā noteikt, ka pilsētās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās ir noteikti medību ierobežojumi, medības notiek bez medību iecirkņu izveidošanas.

"Ņemot vērā, ka grozījumi Medību likumā tika sagatavoti un pirmajā lasījumā apstiprināti bez plašākas speciālistu un ieinteresēto pušu diskusijas, ierosinām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai veidot darba grupu visu saņemto priekšlikumu izvērtēšanai un likumprojekta sagatavošanai uz otro lasījumu," teikts LDF direktora Ģirta Strazdiņa vēstulē komisijai.

Kā ziņots, sākotnējos grozījumus, kas paredz mazināt ierobežojumus un paplašināt medībām pieejamo platību un medību rīku klāstu, iesnieguši deputāti Andris Kazinovskis, Mārtiņš Bondars (AP), Jānis Dūklavs (ZZS), Ēriks Pucens (KPV LV), Edmunds Teirumnieks (NA) un Jānis Cielēns (JKP).

Saeima konceptuāli atbalstījusi Kazinovska kopā ar kolēģiem rosinātās likuma izmaiņas, taču parlamentam vēl jāskata priekšlikumi otrajam un trešajam lasījumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!