Dabas skaitītāji atklāj līdz šim nezināmus Latvijas dārgumus
Foto: F64

Dabas skaitītāji līdzšinējās trijās sezonās atklājuši desmitus dabas retumu, tajā skaitā trīs jaunus ģeoloģiskus objektus, 16 Latvijai jaunas sugas un daudz retu sugu jaunas atradnes. Ņemot vērā, ka cilvēki patlaban ir spiesti mājās pavadīt vairāk laika, Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem dabas skaitīšanas atradumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmais no tiem ir lielā kosa, kuras augstums labvēlīgos apstākļos var sasniegt pat 2,6 metrus. Turpmāk arī citu jaunatklājumu stāsti reizi mēnesī būs pieejami dabas skaitītāju tīmekļvietnē.

Runājot par senām augu vai dzīvnieku sugām, dabas skaitītāji norāda, ka nereti tie tiek dēvēti par dzīvajiem izrakteņiem un dinozauru laika lieciniekiem. Parasti šādus titulus izpelnās eksotiski svešzemnieki, piemēram, divdaivu ginks vai reliktā metasekvoja. Taču īsti seno laiku liecinieki atrodami arī Latvijā zem mūsu kājām – tās ir sūnas, kosas, staipekņi, čūskmēlītes un citas papardes, un vēl daudzi citi mazāk pamanāmi augi, kuru pastāvēšanas vēsture uz planētas mērāma simtos miljonu gadu.

Laikam ejot, to izdzīvošanas izredzes lielākoties ir atkarīgas no dzīves apstākļiem to mājvietā – biotopā, ko ietekmē dabas mainība, cilvēka izvēlētā teritorijas apsaimniekošana, kā arī laikapstākļi un invazīvo sugu radītais apdraudējums.

Tāpat viens no savdabīgākajiem un retākajiem Latvijas augiem ir lielā kosa Equisetum telmateia Ehrh., kuras pirmā atradne zināma kopš 19. gadsimta beigām. Pēc teju 30 gadiem izskanēja ziņa, ka ir atrasta otrā atradne, tomēr vēlākie pētījumi to neapstiprināja. Lai novērstu sugas izzušanas risku, tā tika uzturēta ārpus dabiskajām atradnēm Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī.

"Pārsteidzošas ziņas un pierādījumus jaunām atradnēm sniedza 2018. un 2019. gada dabas skaitīšanas sezonas, kurās dabas eksperti atklāja divas jaunas sugas atradnes. Līdz ar to šobrīd Latvijā lielajai kosai ir zināmas jau trīs atradnes," sacīja Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika. "Lielā kosa ir interesanta ne tikai ar savu retumu, bet arī salīdzinoši lielo augumu. Pretstatā tīruma vai pļavas kosai lielās kosas augstums vidēji ir ap pusotru metru, kas labvēlīgos apstākļos var sniegties daudz iespaidīgāku garumu," viņa turpina.

Reinika piebilda, ka kosas ir neparastas arī ar to, ka tās spēj uzkrāt savos audos silīcija dioksīdu, satur vērtīgus fermentus un citas vielas, tādēļ tās var lietot miltrasas un citu sēnīšu slimību apkarošanai. "Tā kā silīcija dioksīds augā sastopams ļoti smalku daļiņu veidā, agrāk kosas izmantojuši kā smilšpapīru metāla priekšmetu un pat rotu pulēšanai," skaidroja Dabas skaitītāju pārstāve.

Lielā kosa un tās atradēja stāsts ir iemūžināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciētajā dokumentālajā filmā "Dabas skaitītāji", kas pieejama ikvienam interesentam Dabas aizsardzības pārvaldes "Youtube" kanālā.

Teju stundu garais materiāls fiksē pirmreizējo dabas vērtību inventarizāciju, atklāj visu sešu biotopu grupu apsekojumus, ekspertu un arī zemes īpašnieku pārdomas.

Patlaban norisinās ceturtā dabas skaitīšanas sezona, kurā vairāk nekā 100 ekspertu turpina apsekot Latvijas teritoriju, pētot zemes īpašumus un izvērtējot to piederību kādai no sešām Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupām. Eksperti anketās reģistrē biotopu raksturīgās augu sugas, kā arī indikatorsugas, kuras liecina par dabiskiem, bioloģiski vērtīgiem biotopiem.

Dabas skaitīšanas projekts, kuru līdzfinansē Eiropas Savienības fondu līdzekļi, ilgs līdz 2023. gadam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Savienība VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form