'Daesh' un terorisms - draudi Latvijas drošībai, bažījas eksperti
Foto: AFP/Scanpix

"Vai Latvijā ir drošībā - ir līdzvērtīgs jautājums šim: vai Rīga ir gatava?" pirmdien diskusijā "Latvija – vai drošības sala terora ēnā?" atzina Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izpilddirektors un valdes loceklis Andis Kudors.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš skaidroja, ka nevajadzētu baidīties, jo Latvija ir mērenā joslā ne tikai klimata ziņā, taču Kudors tāpat prognozēja, ka Eiropā terorakti turpināsies.

"Es domāju, ka mēs knapi mēģinām sasniegt to līdzsvaru, kas būtu militārajā nozīmē jāsasniedz, runājot par Krievijas klātbūtni reģionā, par Kaļiņingradu, Ostrovas helikoptera bāzi - Baltkrievijas veidoto Krievijas aviācijas bāzi. Es to salīdzinātu ar to, ka mēs esam dzīvojuši ar kartona durvīm un ar āķīti, nevis kārtīgu atslēgu, runājot par mūsu reālajām aizsardzības spējām, kurām mēs neesam veltījuši 2% [no IKP]. Tas ir ārprātā maz," diskusijā uzsvēra Kudors.

"Šos 2% [no IKP aizsardzībai] es salīdzinātu ar to, ka kartona durvju vietā mēs ieliktu kārtīgas koka durvis un uzliktu normālu atslēgu. Kaimiņiem liekas: "Ak kungs, ko viņi dara, viņi bruņojas". Par to gan nevajadzētu uztraukties," sacīja Kudors.

APPC izpilddirektors skaidroja, ka, viņaprāt, Latvija iet pareizajā virzienā, jo īpaši, pieņemot budžetu, kas tiek dēvēts par aizsardzības un drošības budžetu. Viņaprāt, Latvijai kā NATO dalībvalstij jābūt integrētai, jāatgādina par savu dalību organizācijā un jādod savs ieguldījums, tostarp 2% no IKP aizsardzībai.

"Latvija iestājoties NATO un Eiropas Savienībā - sāka baudīt globalizācijas labumus. Šos labumus iegūstot, esot atvērtai un integrētai valstij dažādās organizācijās, mums nāk līdzi maizes garoziņa - riski," norādīja pētnieks, piebilstot, ka tā ir ne tikai Krievija, bet arī teroristiskais grupējums "Daesh".

Vērtējot, vai Latvijai bija jāiesaistās starptautiskajās organizācijās, Kurdors norādīja, ka tas bijis pareizi. Pēc Krimas aneksijas NATO amatpersonu un dalībvalstu paziņojumi par to, ka Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, ASV prezidenta Baraka Obamas vizīte Igaunijā un Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīte Rīgā liecinot, ka sabiedrotie par mums neaizmirst, uzsvēra Kudors.

Savukārt pētnieks Māris Andžāns, runājot par Latviju kā drošības salu, atgādināja, ka drošība ir relatīva: "Vienā brīdī esi drošs, nākamajā nē."

Ja vienu bridi visi runāja par notikumiem Austrumukrainā, tad tagad sarunas notiek par un ap Parīzi. Nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka Latvijā varētu notikt terorakti.

Andžāns atgādināja, ka mums ir ne tikai ārvalstu studenti no dažādām riska zonām, bet arī riski, ka no Latvijas aizbraukušie kaujinieki var atgriezties valstī vai arī Latvijā var iegriezties kaujinieki no citām valstīm.

"Zviedrija, pārmestā nozīmē, ir viena no lielākajām cilvēku eksportētāju valstīm uz Sīriju. Nevar izslēgt, ka kādā brīdī viņi iegriežas Latvijā," vērsa uzmanību Andžāns. "Jābūt gataviem jebkam," rezumēja pētnieks.

"Daesh" ir modes lieta šobrīd, uzsvēra pētnieks, sakot, ka šis teroristiskais grupējums šobrīd pasaulē "nosaka toni". Tāpat viņš uzvēra, ka "draudi var nākt no jeb kurienes. Draudu ir tik daudz, ka ir grūti uzminēt."

Savukārt, runājot par Latvijas iespējamo iesaistīšanos Sīrijas konflikta risināšanā, Kudors ieteica Latvijai turpināt mēreno diskusiju, "neskrienot vilcienam pa priekšu".

Ja NATO iesaistās konflikta risināšanā, tad valstij būtu jāpiedalās, taču, kamēr tajā iesaistās atsevišķas valstis, tad jābūt solidāriem un mēreniem, "neizsaucot uguni uz sevi".

Andžāns tikmēr atgādināja, ka Latvija viena pati neko izdarīt nevar, jo mums ir viena no vājākajām armijām Eiropas Savienībā. Un iespēja, kad Latvijā Eiropa varēja ieklausīties bija prezidentūra, kas, iespējams, netika līdz galam izmantota.

Tāpat kā Kudors Andžāns piekrita: gadījumā, ja NATO prasītu palīdzību, tad ir jāiesaistās. Tas ir jautājums par solidaritāti, atgādināja pētnieks, norādot, ka, iespējams, mums kādu dienu vajadzēs NATO palīdzību.

"Mums nevajadzētu baidīties, ja būs vajadzība, ja mums būs problēmas, tad citi var baidīties palīdzēt mums," tā sacīja pētnieks.

APPC izpilddirektors diskusijā arī vērsa uzmanību, ka tagad ir svarīgi, lai pasaules politika būtu kvalitatīva, gluži kā Aukstā kara laikā, jo Rietumvalstu "šūpošanās" var nākt par labu tikai Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenotajai politikai.

Tāpat Kudors atgādināja, ka piedaloties vai nepiedaloties Sīrijas konflikta risināšanā, Latvijai ir jāatgādina par situāciju Ukrainā saviem sabiedrotajiem. "Tām valstīm, kas jūt solidaritāti ar Ukrainu, tagad jābūt aktīvām un dzirdamām."

Vēstīts, ka novembra vidū pasauli pāršalca stindzinoši notikumi Libānā, Francijā un pēc tam Mali. Pēc teroraktiem Parīzē Briseles ielas ieņēma armija un tika slēgta vairāku sabiedrisko transportu kustība un izglītības iestādes. Šo notikumu rezultātā ne vien Eiropā, bet arī daudzviet citur pasaulē ir bažas par turpmākiem teroristu uzbrukumiem.

Diskusiju rīkoja Latvijas Ārpolitikas institūts un žurnāls "Laiks Pasaulei".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Angela Merkele ASV Brisele Eiropa Mali NATO Pasaule Rīga Terorakts Parīzē
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form