Lai arī pēdējā laikā vētra ap Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju pierimusi, bijušie RPIVA studenti notikušā sekas izjūt joprojām – mācību process neesot pārdomāti saplānots, elektroniskajā sistēmā manāms ne mazums kļūdu un esot pasniedzēji, kuriem vēl nav noslēgti darba līgumi, tādēļ nav arī īstas skaidrības par to, kas notiks turpmāk, pastāstīja bijušie RPIVA studenti, kuri nu iekļāvušies Latvijas Universitātes (LU) rindās.
Kāds students, kurš vēlējās palikt anonīms, portālam "Delfi" pastāstīja, ka vairākiem pasniedzējiem aizkavējusies līgumu slēgšana un līdz ar to viņiem neesot bijis arī intereses par darbu ar studentiem.
LU gan skaidro, ka, pārņemot RPIVA studiju programmas, tika pārslēgti darba līgumi ar RPIVA pasniedzējiem, savukārt, ņemot vērā slodžu izmaiņas saistībā ar jauna – pavasara – semestra sākšanos, pasniedzējiem pie darba līgumiem tika noformētas jaunas vienošanās. Tāpat universitātē skaidro, ka, pieņemot darbā jaunu pasniedzēju, parasti darba līgumi tiek noformēti līdz darba sākšanai.
Vaicāta par to, vai iespējamas situācijas, kad studentu gala darbu vadīšanai tiek nozīmēti pasniedzēji, kuriem nav darba līguma, LU Komunikācijas un inovāciju departamenta konsultante Aija Pakalna atbildēja noliedzoši: "Praktiski nav iespējama. Bet pārpratumu var radīt kārtība, kurā studenti kvalifikācijas darbiem piesakās tekošajā akadēmiskajā gadā (piemēram, 2017. gada nogalē) uz nākamo studiju gadu (2018. gada pavasara semestri), līdz ar to sanāk, ka akadēmiskā slodze tiek iekļauta līgumā nākamajā akadēmiskajā gadā."
Tas gan nav vienīgais sarežģījums, ar ko saskārušies kādreizējie RPIVA studenti. Problēmas esot radušās arī, pārnesot informāciju no RPIVA elektroniskās sistēmas uz LU sistēmu LUIS, – dažiem studentiem "pazuduši" kredītpunkti. Proti, lai arī students kursus nokārtojis, vēl mācoties RPIVA, LUIS rāda, ka kredītpunkti nav iegūti. Šī iemesla dēļ studenti nobažījušies, ka varētu netikt pielaisti pie gala darbu rakstīšanas vai eksāmeniem. LU gan mierina, ja "visi kursi ir nokārtoti, tad pie eksāmeniem studenti tiek pielaisti neatkarīgi no kļūdas sistēmā".
Viens no bijušajiem RPIVA studentiem portālam "Delfi" uzsvēra, ka kopumā studenti jūtoties kā izmesti no laivas, jo ''LU ir masveida, bet mēs esam pieraduši, ka katrs pasniedzējs ir pazīstams". "Mācību process nav pilnībā saplānots. Es gan domāju, ka nevar vainot ne vienu, ne otru, tā drīzāk ir sistēmas problēma," uzsvēra students.
Tiesa, studenti tādēļ universitāti nepamet. To, ka LU nav novērots būtisks bijušo RPIVA studentu atbirums, apliecina arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne Ineta Helmane.
Jau ziņots, ka pērnā gada marta beigās valdība lēma likvidēt RPIVA, to pievienojot LU, kas pārņēema RPIVA studentus, personālu, studiju programmas un citas saistības. RPIVA beidza pastāvēt pagājušā gada 1. oktobrī.
Savukārt aizvadītās nedēļas piektdienā Latvijas studentu apvienības (LSA) rīkotajā "Gada balvā 2017" par pērnā gada "Gada ķezu" LSA atzina tieši RPIVA likvidācijas procesu, un par to balvu piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).
