Saeimas atbildīgā komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka radio programmām, kurām izsniegtajā apraides atļaujā noteikts, ka programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51%, sākot no 2016. gada 1. janvāra, būs pilnībā jāraida valsts valodā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija attiecīgās izmaiņas atbalstīja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Priekšlikumu par šīm izmaiņām virzīja Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS). Šis priekšlikums raisīja plašas diskusijas komisijas sēdes klātesošo vidū, taču noslēgumā tas tika atbalstīts. Līdzīgu priekšlikumu bija izvirzījusi arī Latvijas Komerciālo raidstaciju asociācija.
"Radio SWH" vadītājs, līdzdibinātājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics bija neizpratnē par straujajām izmaiņām, par kurām tiek rosināts priekšlikums. "Pirms daudziem gadiem šeit sākās grūtais un sarežģītais ceļš uz mediju likuma izveidi. Daudzu diskusiju rezultātā, profesionāļu debatēs un speciālistu slēdzienos beidzot šajā komisijā tika pieņemts likums, kurš daļēji apmierināja tajā brīdī visas 67 Latvijā esošās radiostacijas. Nepagāja ne pusgads, kad deputāts Krauze aicina ne tikai pret šo profesionālo komisiju un tās lēmumu, bet arī pret Saeimas teikto "par" šim likumam. Aicina būt pret tā laika prezidenta izsludināto un pieņemto šo rūpīgi izstrādāto likumu," sacīja Šipkēvics.
"Kāpēc šis deputāts grib sākt regulēt mediju politiku Latvijā un mainīt to, ko rūpīgi gatavoja darba grupa, kurā viņš vispār nebija klāt, pat nepakonsultējoties ar šīs komisijas likuma izstrādātājiem? Šādi nekompetenti ierosinājumi grauj mediju tirgus stabilitāti. Balsojot par šo, atkal neesam droši, vai mums vajag pārkārtot mūsu biznesu vai atkal pēc pusgada uzradīsies kāds cits deputāts, kurš ierosinās ko radikāli mainīt. Kā šādos apstākļos ir iespējams strādāt?" neizpratnē jautāja Šipkēvics.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas direktore Gunta Līdaka uzsvēra krievu radiostaciju koncepcijas jautājumu aktualitāti. "Situācija radio tirgū Latvijā ir pretrunīga, īpaši jautājumos, kas ir saistīti ar krievu radiostacijām. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz ģeopolitisko situāciju, kas tika pieminēta, šie grozījumi jautājumu neatrisinās līdz brīdim, kamēr netiks veidota mērķtiecīga politika attiecībā uz krievu radiostacijām Latvijā satura jautājumos," akcentēja Līdaka.
Viņa sacīja, ka "kamēr neatrisināsim šo krievu radiostaciju koncepciju jautājumu, visa šī runāšana ir bezjēdzīga. Es vērstu gan deputātu, gan Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanību uz jautājumiem, kas ir saistīti ar to, kas tiek pārraidīts krievu radiostacijās. Nav svarīgi, cik šo radiostaciju ir Latvijā, bet, ja turpinās Latvijā pārraidīt no Krievijas raidošu saturu, tad visa ģeopolitiskā teoretizēšana neko labu nedos".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
