Dalailama mudina Latvijas izglītības sistēmā iekļaut mācību par garīgajām vērtībām
Foto: LETA

Kā valstij, kas tikai nesen atguvusi neatkarību, Latvijai būtu jādomā par to, kā attīstīt ne tikai materiālās, bet arī garīgās un morālās vērtības, šodien "Arēnā Rīga" notikušajā lekcijā sacīja Nobela miera prēmijas laureāts Viņa Svētība Dalailama.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dalailama norādīja, ka viņš tic jaunu cilvēku spējām un uzskata, ka viņi ir nozīmīgi pārmaiņu nesēji, tāpēc ir svarīgi domāt par to, kā sabiedrībā veicināt līdzcietību, kas radītu pareizu motivāciju pārmaiņām. Viņš skaidroja, ka pašreizējā izglītība un sabiedrība lielākoties runā par materiālām vērtībām, arī jaunā paaudze šajā vidē aizmirst par iekšējām vērtībām, kā rezultātā sabiedrība saskaras ar morālo krīzi. "Šāda sabiedrība ir nelaimīga," sacīja Dalailama.

Laicīgā izglītība neizglīto sirdi, taču ētikai un "emociju higiēnai" ir jābūt daļai no izglītības sistēmas, uzskata Dalailama. "Sabiedrība bez problēmām nav reāla, bet mēs varam to padarīt labāku, mainot savu attieksmi. Tikai tad cilvēks var būt laimīgs neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Ja gribat atbrīvoties no rūpēm, jāmaina nevis apkārtne, bet savs prāts."

"Mūsdienu dzīvē dominē materiālistisks dzīvesveids un vērtības, tomēr tās kalpo tikai īslaicīgam gandarījumam, kas pāriet, tiklīdz šie faktori vairs nepastāv. Ilgtermiņā prāta un dvēseles miers un apmierinājums nav atkarīgs no sensorās pieredzes, kuru sniedz materiālie labumi. Garīgs, ilgstošs miers iestājas, vienīgi piekopjot līdzcietību un mīlestību, kas sniedz gandarījumu," sacīja Dalailama.

Viņš arī uzsvēra, ka sirdsmiers un mierīgs prāts ir ārkārtīgi svarīgs veselīgam ķermenim, jo dusmas, bailes un citas negatīvas emocijas grauj imūnsistēmu un arī prātu var padarīt destruktīvu. Dalailama norādīja, ka emocionālā inteliģence ir būtiska arī virknē jomu un profesiju, jo tās atkarībā no motivācijas var no konstruktīvām pārvērsties destruktīvās. "Jo vairāk līdzcietības, jo godīgāks automātiski kļūst cilvēks vai sistēma. Arī korupcija ir vardarbība," sacīja Tibetas garīgais līderis.

Dalailama arī norādīja, ka morālo vērtību krīzi reliģija nespēj atrisināt, jo mūsdienu sabiedrībā bieži pastāv uzskats, ka laicīgums nozīmē distancēšanos no reliģijas. Laika gaitā pret reliģiju izveidojusies negatīva attieksme, taču Dalailama norāda, ka pie tā vainojamas nevis reliģijas sludinātās vērtības - mīlestība un rūpes -, bet gan reliģiskās institūcijas, kas apspiež prātus, ekspluatē cilvēkus un ir domātas naudas pelnīšanai reliģijas vārdā.

Dalailama arī norādīja, ka sabiedrībā pastāv ļoti liela nevienlīdzība - ekonomikas jomā cilvēki tiek par daudz ekspluatēti un trūkst sajūtas, ka visi ir līdzvērtīgi. Viņš uzsvēra, ka, neterorizējot un neekspluatējot citus, ir iespējams dzīvot patiesāk, iegūt patiesu uzticību un cilvēku cieņu, kamēr norobežošanās no apkārtējiem savukārt rada aizdomas, neuzticību, stresu un dusmas.

Jau ziņots, ka no svētdienas līdz 11.septembrim Latvijā viesojas Dalailama. Iepriekš viņš Latviju apmeklējis 1991. un 2001.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dalailama Rīga Tibeta
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form