Vakar Rīgas Juridiskajā augstskolā notika konferencē "Ko nozīmēs "nē" Eiropas Savienībai?" ekonomikas attīstības pētnieki un uzņēmēji izteica dažādus, savstarpēji pretrunīgus pieņēmumus par Latvijas saimniecisko attīstību, ja 20.septembra balsojums par dalību ES būs negatīvs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc SIA "Konsorts" pārstāvja Broņislava Džeriņa vārdiem, lai paredzētu Latvijas neiestāšanās iespējamās sekas, ir kompleksi jāizsver ekonomikas stiprās un vājās puses, jāizvērtē pašreizējā situācija, iespējas un draudi Latvijas ekonomikai, kā arī tautsaimniecības attīstības perspektīvas.

Džeriņš norādīja, ka valsts stiprās puses ir stabila makroekonomiskā un fiskālā vide, tai ir nozīmīgi meža resursi un laba ģeogrāfiskā situācija, strauji aug pakalpojumu sektors, samazinās ES un Latvijas iekšzemes kopprodukta starpība uz vienu iedzīvotāju, eksistē augsts vispārējās izglītotības un studējošo skaita līmenis, valstī ir arī laba vides un dabīgo resursu kvalitāte.

Savukārt Latvijas vājās vietas ir lielais strukturālais bezdarbs un joprojām zemais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Turklāt padziļinās arī reģionālā disproporcija, dominē produkcija ar zemu un vidēju pievienoto vērtību, Latvijai ir vāja konkurētspēja, zems investīciju līmenis pētniecībā un inovāciju jomā, valda zema produkcijas daudzveidība. Latvijā ir maz ieguldījumu ražošanas sfērā, arī ražošanas bāze ir novecojusi. Arī izglītības modernizācija ir pārāk lēna, norādīja Džeriņš.

Latvijas iespējās ir paātrināt administratīvi teritoriālo reformu un attīstīt reģionālos ekonomiskos centrus, kā arī uzlabot infrastruktūru. Pateicoties tīrai videi, mūsu valstī iespējams attīstīt netradicionālo lauksaimniecību un akvakultūru. Ilgtermiņā iespējams attīstīt augstās tehnoloģijas. Latvijai būtiski eksportēt preces ar augstu pievienoto vērtību, kā arī vairot tranzīta nozares konkurētspēju. Lai attīstītos saimnieciski, Latvijai ir iespējams arī pievienoties lielam, aizsargātam tirgum (piemēram, ES vai NVS), sacīja Džeriņš. Liela nozīmē ir arī veiksmīgai izglītības reformai.

Pēc Džeria vārdiem, Latvijas attīstību var apdraudēt ekonomiskā stagnācija ES iekšienē. No otras puses, ja Latvijā pastiprinātos Krievijas ekonomiskais un politiskais spiediens, investori to vērtētu kā riska faktoru, norādīja Džeriņš.

Draudus Latvijas ekonomikai ietver arī spēcīga ES un citu ražotāju konkurence Latvijai tradicionālās tautsaimniecības jomās, reģionālās nevienlīdzības pastiprināšanās, iekšējās un ārējās migrācijas pieaugums, tai skaitā smadzeņu aizplūšana.

Džeriņš arī secināja, ka Latvijas ekonomiskās priekšrocības pašas par sevi negarantē neatkarīgu, ilgtspējīgu, stabilu ekonomisko attīstību. "Latvijai paliekot ārpus Eiropas Savienības, paaugstināsies riska zona un samazināsies investīcijas, ekonomiskā attīstība palēnināsies, Latvija zaudēs daudzas tirgus iespējas," norādīja Džeriņš.

Savukārt Latvijas Universitātes profesors Andris Sproģis konferencē norādīja, ka Latvijas līdzšinējās valdības par tautsaimniecību rūpējušās maz, tādēļ Latvija ir viena no nabadzīgākajām ES kandidātvalstīm. Sproģis uzsvēra, ka pēc Latvijas iestāšanās ES celsies degvielas cenas, bet pensiju, algu un stipendiju jautājums paliks otrā plānā. Pēc profesora domām, palielināsies arī jau šobrīd smagais nodokļu slogs.

Sproģis norādīja, ka galvenie ekonomiskās attīstības avoti ir daba, cilvēkresursi, kapitāls un tehnoloģijas. Runājot par cilvēkresursiem, viņš uzsvēra, ka Latvijā pasliktinās demogrāfiskā situācija. Turklāt kopš 1994.gada uzņēmumu peļņa nav palielinājusies, tādējādi kapitāls nav audzis. Arī zinātnes joma netiek attīstīta, jo tajā tiek ieguldīts vismazāk līdzekļu un investīciju.

Runājot par ES kopējo ekonomisko ainu, Sproģis atzīmēja, ka pēdējos piecos gados desmit ES valstīs iekšzemes kopprodukts ir pazeminājies. Latvija pēc pievienošanās ražos vēl mazāk nekā šobrīd, it īpaši lauksaimniecības preces.

Rīgas Stradiņa Universitātes starptautisko attiecību students Matīss Ranka savukārt uzsvēra, ka Latvijas ekonomiskā attīstība būs atkarīga galvenokārt no Latvijas valdībām. "Uzticība starp sabiedrību un valdību ir galvenais priekšnosacījums tautsaimnieciskajai augšupejai, augstu dzīves līmeni var sasniegt vienīgi balstoties uz sekmīgu mijiedarbību starp tautu un valdību," sacīja Ranka.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas neiestāšanās gadījumā ES, tiks apturēti visi līdz šim iesāktie ES projekti, kas vēl nav iegājuši noslēdzošajā fāzē. Latvijai arī nebūs pieejami dalībvalstīm paredzētie finanšu resursi, kas savukārt var izraisīt krīzi Latvijas tautsaimniecībā. Šāda situācija palielinātu Latvijas atkarību no tās lielākās, ES neietilpstošās kaimiņvalsts, norādīja Ranka. Viņš arī uzskata, ka Latvijas ģeopolitiskās situācijas dēļ attiecības ar Krieviju tuvāko 10 gadu laikā neizdosies jūtami mainīt vai uzlabot.

Pēc Rankas vārdiem, būtiska ir arī izglītības sistēmas sakārtotība - jo plašāks iedzīvotāju slānis ar augstāko izglītību, jo straujāka valsts augšupeja, viņš norādīja. "Šinī jomā situācija nebūt neuzlabotos, Latvijai paliekot ārpus Eiropas Savienības," norādīja Ranka. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas valstij jāņem vērā globālās tendences, kas katrai valstij liek ievērot pastāvīgi mainīgos spēles noteikumus.

Bankas "Nordea" Latvijas filiāles vadītāja vietnieks Ēriks Plato konferencē izklāstīja viņa pārstāvētās bankas prognozi finanšu sektora attīstībai negatīva balsojuma dēļ.

Plato atgādināja par 20.setembra balsojuma būtību. "12 gadu garumā Latvijas attīstības mērķis bijis integrācija Eiropā, to ir apstiprinājusi lielākā daļa Latvijas pilsoņu, ievēlot tādas valdības, kas cenšas īstenot šo mērķi," sacīja Plato, piebilsot, ka daudzās jomās Latvija jau ir integrējusies ES, turklāt arī pasaules acīs Latvija jau daļa no ES.

"Nē" balsojums 20.septembrī nozīmētu izstāšanos no ES, un Latvija būtu vienīgā Austrumeiropas valsts, kas paliktu ekonomiski un politiski "pelēkajā" zonā, sacīja "Nordea" pārstāvis.

Pēc Plato vārdiem, Latvijas eksports uz ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm šobrīd ir aptuveni 80%, turklāt 30% eksporta uz ES un Baltijas valstīm tiek veikts tā dēvētajos "jūtīgajos sektoros" (lauksaimniecība, tekstils, gatavie apģērbi, mašīnbūve). Šobrīd Latvijai ir brīvās tirdzniecības režīms ar ES, bet "jūtīgajos sektoros" ES noteikusi kvotas un tarifus, kas atbilst Latvijai kā topošajai ES valstij. Neiestājoties ES, mēs šo politisko labvēlību zaudēsim, norādīja Plato, piebilstot, ka Latvija zaudēs arī savu lomu kā tranzītvalsts.

Kā norādīja Plato, neiestāšanās gadījumā samazināsies arī ārvalstu tiešās investīcijas, kredīti kļūs dārgāki, zināmu šoku piedzīvos arī finanšu tirgus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form