Dalbiņš uzsvēra, ka viens no Latvijas aizsardzības sistēmas stratēģiskajiem pamatprincipiem ir sadarbība ar sabiedrotajiem un iekļaušanās NATO aizsardzības sistēmā.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas militāro spēku dalība starptautiskajās misijās kopā ar citām NATO dalībvalstīm ir laba pieredzes iegūšanas un profesionālās pilnveidošanās iespēja, kuru pēc tam var izmantot, apmācot jaunos karavīrus.
Dalbiņš arī informēja, ka ir pagarināta mūsu karavīru misija Afganistānā, kā arī plānots pagarināt misijas Irākā un Kosovā. Kredoks atzinīgi novērtēja Latvijas ieguldījumu starptautiskajās militārajās operācijās, tā apliecinot sevi kā aktīvu un drošu sabiedroto.
Komisijas priekšsēdētājs arī pastāstīja, ka svarīgs Latvijas aizsardzības sistēmas aspekts ir Nacionālo bruņoto spēku modernizācija un to spēju attīstība gan nacionālo, gan starptautisko aizsardzības uzdevumu veikšanai.
Dalbiņš informēja, ka paredzēts veikt izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu Zemessardzes efektīvu izmantošanu nacionālo militāro uzdevumu veikšanai, kā arī dalībai starptautiskajās operācijās.
Runājot par finansējumu aizsardzības jomā, Dalbiņš akcentēja, ka ir palielināts atalgojums un sociālās garantijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, savukārt 2008. gada valsts budžeta projektā aizsardzības sfērai paredzēti 1,95% no iekšzemes kopprodukta. Kredoks atzina, ka šāds finansējums ir līdzvērtīgs citu NATO dalībvalstu aizsardzības jomai atvēlētajiem līdzekļiem.
Pieskaroties jautājumam par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu, Dalbiņš pastāstīja, ka šis jautājums pastāvīgi ir ikgadējo Baltijas valstu parlamentu aizsardzības komisiju sanāksmju darba kārtībā. Baltijas valstis ir vienojušās meklēt atbalstu NATO realizētās Baltijas gaisa telpas patrulēšanas turpināšanai līdz 2018.gadam, vienlaikus palielinot savu kā uzņēmējas valsts ieguldījumu šīs NATO misijas īstenošanā.
Tāpat tiek meklēts kopīgs Baltijas valstu risinājums gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanai pēc 2018. gada.