Trīs vai četri J3B darbinieki, kuri jau tagad strādā pie LNB projekta praktiskās realizācijas, pāries darbā uz Kultūras ministriju (KM), jo Latvijas Nacionālās bibliotēkas likums uzdod tieši KM realizēt "Gaismas pils" projektu, bet pārējiem aģentūras darbiniekiem būs jāmeklē cita nodarbošanās.
Ap gadu miju izplatītajos paziņojumos KM apgalvoja, ka J3B funkcijas tiks nodotas "Valsts nekustamajiem īpašumiem", uz kurieni darbā varētu pāriet arī vismaz daļa J3B darbinieku.
Saskaņā ar KM sniegto informāciju Saeimai šī gada 1. martā J3B štatā bija 23 darbinieki un Juridiskajā daļā bija viena vakance. Aģentūras algu fonds 2009. gadam ir samazināts par 22,4% un ir 336 184 lati. Algas darbiniekiem ir no 472 līdz 2413 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Aģentūras kopējais budžets pērn bija 811 379 lati, šogad - 688 740 lati.
Jaunais kultūras ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama gan jauna Nacionālā bibliotēka, gan koncertzāle, gan Laikmetīgās mākslas muzejs, bet finanšu krīzes apstākļos ir iespējams turpināt realizēt tikai vienu projektu - celt "Gaismas pili".
Dālderis apgalvoja, ka nepārskatīs sava priekšgājēja - kultūras ministra pienākumu izpildītāja Edgara Zalāna (TP) - 30. janvāra rīkojumu, ar kuru KM valsts sekretārei Solvitai Zvidriņai tika uzdots nodrošināt J3B un arhitekta Anda Sīļa pārstāvētās SIA "AB. SZK" pērn 30. decembrī noslēgtā līguma par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi izbeigšanu.
Jaunais kultūras ministrs arī pauda viedokli, ka Rīgas domei būtu vairāk jāpiedalās profesionālās mākslas finansēšanā.
"Rīga 2014. gadā vēlas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet tai nav ne sava teātra, ne orķestra, ne muzeja, ne koncertzāles," teica Dālderis.
Jaunais kultūras ministrs plāno būtiskas reformas kultūras iestāžu sistēmā. Kā pirmo paredzēts sakārtot arhīvu sistēmu atbilstoši jaunajam Arhīvu likumam, ko patlaban apspriež Saeimā.
No ieceres apvienot lielos valsts muzejus, pēc Dāldera domām, būtu jāatsakās, reorganizācija jāsāk ar mazajiem muzejiem.
Pret ieceri apvienot mūzikas un mākslas skolas Dālderis pagaidām izturas visai piesardzīgi. Ministrs atzīst, ka tas, iespējams, būtu lietderīgi no finanšu līdzekļu taupības viedokļa, bet jāņem vērā, ka "katrai skolai ir savs brends, ar ko tā ļoti lepojas".
Ministrs Dālderis, kurš pats kopš 2006. gada bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes loceklis, nevienu no trim profesionālajiem simfoniskajiem orķestriem neplāno likvidēt vai apvienot "Latvijas koncertu" paspārnē, kā to pirms dažiem gadiem bija iecerējusi viņa priekšgājēja Helēna Demakova (TP). Ministrs ir arī pārliecināts, ka jādara viss, lai savu veiksmīgo darbību varētu turpināt izcilais Latvijas Radio koris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
