Apgabaltiesa apmierināja bankas prasību pret Nilu Melngaili, Gunti Beļavski, Vladimiru Ivanovu un Valteru Ābeli, savukārt tā tika noraidīta pret Robertu Stuģi, norādīja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.
"Tiesvedība Baltkrievijas "Parex Leasing'' pārdošanā ir tikai platforma un viens no posmiem, lai visiem iespējamajiem līdzekļiem uzturētu cīņu un saglabātu iespējas cīnīties par akcionāru statusu," pastāstīja valdes locekļu pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Liepa. Viņš uzsvēra, ka "Parex Leasing'' pārdošana tika veikta atbilstoši Latvijas likumu prasībām, un tā viennozīmīgi atbilda gan Latvijas valsts, gan bankas, gan noguldītāju interesēm.
Liepa paskaidroja, ka "Revertas" prasības summa tika pamatota ar Baltkrievijas vērtēšanas uzņēmuma sagatavoto novērtējumu, kurš nebija apstiprināts ar faktiskajiem apstākļiem, bet gan vairāk bija "hipotētisks pieņēmums".
Tiesas spriedums tiks pārsūdzēts, rezumēja advokāts.
Pilns tiesas spriedums būs pieejams 20.decembrī.
Kā ziņots, tiesas sēdē, kas notika 22.novembrī, atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Liepa stāstīja, ka valdes locekļi - Melngailis, Beļavskis, Ivanovs, Ābele un Stuģis -, 2010.gada martā slēdzot darījumu ar AS "Rietumu banka" par meitasuzņēmuma pārdošanu, pilnībā rīkojās bankas interesēs, lai tā krīzes iespaidā neciestu vēl lielākus zaudējumus. Liepa tiesai norādīja, ka pārdošanas scenārijs bija ar augstāku izdevumu atgūšanas iespēju.
Tāpat Liepa, atbildot uz pārstāvju pārmetumiem par to, ka pārdošanas darījums netika saskaņots ar bankas padomi, uzsvēra, ka šāds apgalvojums ir nepatiess, jo pats darījums tika veikts saskaņā ar padomes atbalstu, kā arī visās valdes sēdēs, kas attiecās uz līzinga sabiedrības potenciālo pārdošanu, piedalījās arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.
Galvenais prasītājas pārmetums bija saistīts ar to, ka neilgi pirms "Parex Leasing" pārdošanas tai bija izsniegti jauni aizdevumi vairāk nekā viena miljona latu vērtībā, savukārt īsi pēc tam līzinga sabiedrība samaksāja vairāk nekā trīs miljonus latu par savām obligācijām atpakaļ bankai, līdz ar to atgūtie līdzekļi tika "burtiski dāvināti" "Rietumu bankai". Liepa gan uzsvēra, ka šāda rīcība bija tehnisks līdzeklis, lai pēc tam uzreiz atgūtu izsniegtās obligācijas. Savukārt prasītāja pārstāvis tiesā advokāts Viktors Tihonovs uzsvēra to, ka obligācijas nevarēja pārvērst aizdevumā.
Tāpat prasītāja pārstāvis pauda pārliecību, ka bankas meitasuzņēmuma pārdošana par 100 ASV dolāriem (53 latiem) neatbilda tās patiesajai vērtībai, jo vēl 2009.gadā "Parex Leasing" strādāja ar 900 000 eiro (630 000 latu) peļņu. Tādā veidā, pēc prasītāja domām, peļņa tika atstāta pārdotā uzņēmuma un tā pircēja rīcībā, lai gan tai bija jānonāk "Parex bankā".
Tikmēr Liepa lūdza tiesu ignorēt finanšu rādītāju ilustrāciju, ko prezentēja Tihonovs, atzīmējot, ka pēc būtības tika pārdota sabiedrība, kuras vērtība bija nulle, tādā veidā maksimāli minimizējot bankas zaudējuma iespēju. Advokāts skaidroja, ka prasītāja vērtējums par situāciju bija nepatiess un nepamatots, kā arī netika ņemta vērā Baltkrievijas tirgus ekonomiskā situācija, kas būtiski ietekmēja līzinga kompānijas darbību un tās pārdošanu.
Uz argumentu, kāpēc "Parex Leasing" netika pārdota kādam no mazākuma akcionāriem, Liepa norādīja, ka tādu interesi neviens neizrādīja. Tihonovs gan uzsvēra, ka valde nevienam nepiedāvāja šādu darījumu, kas bija liela nolaidība, kā arī valde meloja, ka tika uzrunāti vēl kādi investori. Advokāts vēstīja, ka meitasuzņēmuma reālā cena varētu būt 1,5 miljoni latu. Tāpat Tihonovs uzsvēra, ka kredīta izsniegšana līzinga sabiedrībai, pēc tam šo kredītu cedēšana un peļņas uzdāvināšana "Rietumu bankai" bija klaji prettiesiska.
Tādējādi "Rietumu banka" ieguva "Parex Leasing" aktīvu portfeli, jo būtībā sabiedrībai vairs nebija "slikto līzingu" risku, sacīja Tihonovs, norādot, ka pašlaik lēstie zaudējumi ir vairāk nekā viens miljons latu.
Kā ziņots, "Parex bankas" mazākuma akcionāri - investīciju fondi "Firebird Republics SPV", "Amber Trust" un "DCF Fund" - 2010.gada vasarā pieprasīja "Parex bankas" padomei iesniegt tiesā prasību par 860 000 latu zaudējumu piedziņu no bankas bijušās valdes saistībā ar 2010.gada sākumā veikto "Parex Leasing" pārdošanu "Rietumu bankai". Šo parādu tika lūgts piedzīt no bijušajiem bankas valdes locekļiem Nila Melngaiļa, Gunta Beļavska, Vladimira Ivanova, Valtera Ābeles un Roberta Stuģa.
Pēc informācijas publiskošanas par līzinga kompānijas pārdošanas darījumu, kura vērtība netika atklāta, laikraksts "Telegraf" vēstīja, ka "Parex banka" par "Parex Leasing" pārdošanu saņēmusi vien 100 ASV dolārus jeb 56 latus, bet otra darījuma daļa kļūs zināma līdz 2012.gada 10.februārim, kad jāveic nākamais maksājums.
Laikraksts ziņoja, ka otra darījuma daļa tiks aprēķināta pēc konkrētas formulas - gaidāmie ienākumi no līzinga kompānijas aktīviem līdz 2012.gadam ar 16% atlaidi mīnus esošie un gaidāmie izdevumi ar 16% atlaidi, mīnus kredīta maksājumi. Tostarp izdevumi ir gan nodokļi, gan personāla izdevumi, gan citi saimnieciskie izdevumi, kuru apjoms līgumā nav noteikts. Tomēr līgumā noteikts, ka arī otrā maksājuma daļa nedrīkst būt mazāka par 100 ASV dolāriem.
Tāpat pirkuma līgumā noteikts, ka pircējs un pārdevējs izsniedz līzinga kompānijai astoņus kredītus, lai refinansētu meitasuzņēmuma saistības pret AS "Parex banka". Kredītu summa līgumā netiek norādīta, tomēr saskaņā ar nosacījumiem daļa šīs naudas uzreiz atgriezīsies "Parex".
Kā toreiz tiesas sēdē norādīja Tihonovs, nekas no C grupas kredītiem bankai netika atmaksāts. Savukārt Liepa un viens no atbildētājiem Ābele paskaidroja, ka "Rietumu banka" darījuma rezultātā samaksāja arī atlikušo kredītu summu.