Foto: Dānijas Karalistes vēstniecība Latvijā
1919. gada sākums. Latvijas valsts ir dibināta pirms dažiem mēnešiem, bet tās neatkarība turas mata galā. Boļševiku karaspēks ir ieņēmis gandrīz visu Latvijas teritoriju, latviešu spēki turas nelielā rajonā ap Liepāju. Jaundibinātās valsts karaspēks tobrīd ir tikai dažas rotas, vienīgie sabiedrotie ir vācieši, kuru redzējums par Latvijas teritorijas tālāko likteni neietver neatkarīgas latviešu valsts veidošanu. Šajā sarežģītajā brīdī Latvijas valdība Rietumeiropā cenšas atrast brīvprātīgos, kuri vēlētos karot mūsu labā. Atsaucas dāņi, kuri, saņemot finansējumu no Dānijas uzņēmējiem, ierodas Latvijā un izcīna vairākas kaujas pret boļševikiem.

Brīvības cīņu laikā Latvijas teritorijā cīnījās 14 dažādu bruņoto spēku vienības un vēl astoņi citi nacionālie formējumi to sastāvā, ieskaitot ķīniešu rotas Sarkanās armijas rindās un franču tankistus Polijas armijā, portālam “Delfi” norāda vēsturnieks Ēriks Jēkabsons. Šajā daudznacionālajā jūklī bija arī dāņu brīvprātīgie, kuri Igaunijas armijas rindās 1919. gada pavasarī piedalījās vairākās kaujās, no boļševikiem atbrīvojot Vidzemi.

Šī gada sākumā Dānijas Karalistes vēstniecība Latvijā publicēja dāņu vēsturnieka Mikela Kirkebeka pētījumu “Dāņu brīvprātīgie kareivji Latvijas brīvības cīņās”, kurā rūpīgi izklāstītas līdz šim maz zināmas Latvijas Brīvības cīņu norises.

Baltija lūdz palīdzību

1918. gada nogalē jaundibinātās Latvijas diplomāti devās uz rietumvalstīm meklēt sabiedrotos, cerot saņemt gan ieročus un ekipējumu, gan arī brīvprātīgo vienības, kas palīdzētu Latvijai Brīvības cīņās. Tika sāktas sarunas par zviedru brīvprātīgo vervēšanu, bet Latvijas valdības nestabilā situācija neļāva šo ieceri īstenot. Tomēr bez skandināvu brīvprātīgajiem Latvija nepalika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!