DAP vadītājs amatu nolēmis atstāt pēc Pūces 'rotācijas' piedāvājuma  (21)

Par to portālu "Delfi" informēja pats Jātnieks. "Darba mūžu esmu veltījis dabas saglabāšanai Latvijā. Mana pieredze un līdzšinējo darba gadu desmitu sasniegumi, veidojot un vadot Teiču dabas rezervātu, nozīmīgus starptautiskus LIFE un ERAF projektus un visbeidzot DAP, ir saistīti ar dabas aizsardzību. Mana misija ir Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšana, tāpēc man nebija pieņemams ministra piedāvājums turpināt darbu citā valsts institūcijā. Vienošanās parakstīšana par darba attiecību izbeigšanu bija mana principiāla izšķiršanās," skaidroja Jātnieks.

Viņš uzsver, ka DAP ir pārliecinošs savas nozares valsts kompetences centrs un ir uzticams sadarbības partneris ar dabas saglabāšanu saistītām valsts un nevalstiskā sektora iestādēm un organizācijām.

"Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli un saglabāšanu, ko paužam publiskajā telpā. Taču uzskatu par savu pienākumu vērst uzmanību uz to, ka dabas vērtību stāvoklis Latvijā nav izcils un samazinās, it īpaši pļavās un mežos. Visas Latvijas dabas vērtību inventarizācijas divu sezonu rezultāti rāda, ka teicamā stāvoklī ir vien 5-7% no tām dabas vērtībām, biotopiem, kas vispār uzskatāmi par vērtībām. Latvijā mums ir tikai 11,54% īpaši aizsargājamu Eiropas nozīmes dabas teritoriju (NATURA 2000) no valsts kopplatības un tas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, turklāt ne visu sugu un biotopu pienācīgu aizsardzību iespējams nodrošināt pat nacionālajos parkos, liegumos un rezervātos. Starptautiska ekonomikas un vides ekspertu komisija savā ziņojumā Latvijai uzsvēra, ka dabas aizsargājamajām teritorijām Latvijā "pastāvīgi trūkst gan cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu" un šai jomā ir jādara daudz vairāk. Regulāri dzirdam, ka tiek izcirstas alejas, pat dižkoki, apzināti postītas reto un aizsargājamo putnu ligzdas," norāda Jātnieks.

Viņš arī pauž cerību, ka pieaugošā inteliģence sabiedrībā, nevalstiskās organizācijas un augstākā Latvijas valsts vadība pievērsīs arvien lielāku uzmanību dabas kapitālam Latvijā, piebilstot, ka tās ir unikālas vērtības, kas zūd un ko cilvēce bieži vien vairs nekad nespēs atgūt un radīt.

Jātnieks darbu DAP ģenerāldirektora amatā sāka 2017. gada aprīlī. Viņu par piemērotāko kandidātu šim amatam atzina konkursa kārtībā. Iepriekš Jātnieks bijis Teiču dabas rezervāta direktors un pildījis DAP ģenerāldirektora vietnieka pienākumus.

Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce un DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu.

Vaicāts par to, kāpēc tika panākta šāda savstarpējā vienošanās, Pūce pauda, ka nebūtu pareizi publiski apspriest pārrunas starp darba devēju un darba ņēmēju. Reizē ministrs norādīja, ka kopīgi pieņemtais lēmums esot gan DAP, gan Jātnieka interesēs.

Līdz jauna vadītāja iecelšanai par šī amata vietas izpildītāju iecelta DAP vadītāja vietniece Gunta Gabrāne. Pūce skaidroja, ka izvēlēties jaunu vadītāju likums ļauj divos veidos - vai nu uz rotācijas principa, kad šajā amatā tiek iecelts kāds cits profesionāli atbilstošs cilvēks no valsts pārvaldes, vai arī rīkojot atklātu konkursu.