Tādēļ pēkšņais Ministru kabineta lēmums par minimālās algas paaugstināšanu no janvāra ir uzskatāms par vienpusēju atkāpšanos no Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) nolemtā, kas apliecina valdības nevēlēšanos tuvināt viedokļus konsultācijās, bet rīkoties no spēka pozīcijām, uzskata konfederācijas pārstāvji.
Tiesa, valdībai jau 19.novembrī konceptuāli vienojoties par minimālās algas palielināšanu, kā datums, no kura tas tiks darīts, minēts 1.janvāris, un par to liecina arī Ministru kabineta dokumenti.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sarunā ar norādīja, ka arodbiedrības "vienmēr ir runājušas par minimālās algas paaugstināšanu jau no 1.janvāra". "Tā bija mūsu prasība, un nekāds 1.jūlijs šeit nebija minēts. Arī NTSP atbalstīja valdības ieceri algu paaugstināt jau no gada sākuma," viņš sacīja. Krīgers gan norādīja, ka "garāki termiņi" ir vēlamajai minimālās algas paaugstināšanai līdz iztikas minimuma apjomam - 90 latiem.
No 1.jūlija minimālā alga tika palielināta pagājušajā reizē - 2001.gadā, kad tā auga no 50 līdz 60 latiem