Foto: F64
Pirmssvētku dienās darba dienas ilgums ir jāsaīsina par vienu stundu, taču, piemēram, otrdien, kas ir darba diena pirms brīvdienas – 1.maija, Valsts darba inspekcija (VDI) šīs normas ievērošanu darbavietās pārbaudīt negrasās.

Inspekcijas pārstāvis Aivis Vincevs portālam "Delfi" pastāstīja, ka darba laika grafika neievērošana ir viena no biežākajām nodarbināto sūdzībām, taču par to, ka darba devējs pirmssvētku dienās nepalaiž agrāk mājās, VDI masveidā nesūdzas.

Parasti cilvēki sūdzas par to, ka netiek apmaksātas virsstundas vai arī netiek veikta to uzskaite.

Pēdējās dienās inspekcijā vērsušies gan darba devēji, gan ņēmēji, jautājos, kā tad būtu jāorganizē darbs pirmssvētku dienās, uzsvēra VDI pārstāvis.

Tāpēc inspekcija atgādina, ka Darba likuma liek pirmssvētku dienās darba dienas ilgums saīsināt par stundu. Tas nozīmē, ka otrdien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.

Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu, bilst Vincevs.

Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu.

VDI atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienas, ir 167 darba stundas. Ja darbiniekiem, kuri strādā summēto darba laiku, aprīļa vai maija mēnešos normālais darba laiks mēneša ietvaros pārsniedz 167 stundas, tad pārsniegtās darba stundas uzskatāmas par virsstundu darbu un darba devējam ir pienākums veikt piemaksu 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas likmes.

Inspekcija arī atgādina, ka Darba likuma 149.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Piemēram, ja darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto vienu nedēļu laikā no šī 29.aprīļa līdz 5.maijam, kura laikā ir divas svētku dienas (1. un 4.maijs), tad atvaļinājums pagarinās par divām dienām (6. un 7.maiju) un viņam darbā ir jāierodas 8.maijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!