Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie gorzījumi Darba likumā nosaka trešo valstu piederīgajiem, kuri Latvijā uzturējušies nelegāli, tiesības uz darba samaksu. Vienlaikus plānots aizliegt nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijā. Tāpat plānots noteikt darba devējam pienākumu pieprasīt ārzemniekam pirms darba uzsākšanas uzrādīt vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju. Darba devējam arī būs jāglabā ārzemnieka vīzas, uzturēšanās atļaujas un darba atļaujas kopijas.
Par nelegālo imigrantu nodarbināšanu Labklājības ministrija (LM) rosina ieviest administratīvo sodu - par vienas vai vairāku imigrantu nodarbināšanu fiziskās personas sodīt ar naudas sodu no 150 līdz 350 latiem, bet juridiskās personas – no 750 līdz 3000 latiem. Par vairāk nekā piecu nelegālo imigrantu nodarbināšanu LM rosina fiziskās personas sodīt ar naudas sodu no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskās personas – no 3000 līdz 10 000 latiem.
Tāpat ierosināts arī noteikt kriminālatbildību darba devējam, kurš nodarbinājis nepilngadīgu nelegālo imigrantu, vairāk nekā piecus imigrantus, vai ja persona nodarbināta īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, vai ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris. Par to varēs sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām (40 000 latu).
Tāpat plānots ieviest diferencētu sodu par nepakļaušanos valsts darba inspektoriem – pēc likuma spēkā stāšanās par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu fiziskās personas vai amatpersonas varēs sodīt ar naudas sodu no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskās personas - no 50 līdz 500 latiem. Pašlaik fiziskajām personām noteiktais soda apjoms ir no viena līdz 250 latiem.
Plānots arī samazināt naudas soda apmēru par atsevišķiem darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī ieviest jaunu soda veidu par šādiem pārkāpumiem - brīdinājumu. LM uzsver, ka nav plānots samazināt sodus par bīstamākajiem pārkāpumiem, piemēram, par nelaimes gadījumu neizmeklēšanu un slēpšanu vai pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai.
Valdība arī iecerējusi dot biedrībām un nodibinājumiem tiesības pārstāvēt nelegāli nodarbinātos iestādēs un tiesā, šādos gadījumos atbrīvojot tās no atbildības par nelegālās imigrācijas "piesegšanu".
Darba likuma grozījumi arī precizē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu tiesisko regulējumu, tai skaitā paredzot darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja darbinieku tiesisko aizsardzību un nosakot tiesības un pienākumus darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam, tā darbiniekiem un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam.
Likumprojekts nosaka, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanas kontekstā par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to uz laiku norīkot veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmēja labā un vadībā.
Paredzot jaunu darba veidu – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanu, likumprojektā ietverti noteikumi par darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem nodrošināt citā uzņēmumā strādāt norīkotajam darbiniekam tādus pašus darba apstākļus un nodarbinātības noteikumus, kādi tiktu nodrošināti, ja darbinieks tiktu pieņemts darbā šajā uzņēmumā un veiktu tos pašus pienākumus.
Lai atvieglotu darbinieku skaita samazināšanas procedūru, turpmāk darba devējiem būs pienākums ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai tikai par kolektīvās atlaišanas gadījumiem.