Darbaspēka apsekojums: 40,2% darba ņēmēju saņem līdz 200 latiem

Salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo ceturksni, mazo algu saņēmēju skaits ir nedaudz sarucis – pērn gada pēdējā ceturksnī līdz 200 latiem saņēma 40,9% darba ņēmēju (22,3% - minimālo algu vai mazāk), bet pagājušā gada pirmajā ceturksnī – 45,3% (25,8% - minimālo algu vai mazāk).

27,3% Latvijas darba ņēmēju gada pirmajā ceturksnī saņēma 200,01 līdz 300 latus, 19,8% - 300 līdz 500 latus, 6% - 500 līdz 1000 latu, bet tikai 1% - vairāk nekā 1000 latu. 3,2% darba ņēmēju alga netika aprēķināta, bet 2,5% to neuzrādīja.

Gandrīz pusei (48%) iedzīvotāju būtiskākais ienākumu avots bija darba samaksa, liecina apsekojums.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,7%. Gandrīz divas trešdaļas (64,6%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,6%, bet sieviešu – 60,1%.

Kopumā valstī gada pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 944,3 tūkstoši cilvēku (53,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,5% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja.

CSP norāda, ka, salīdzinot ar 2010.gada 1.ceturksni, pārskata periodā ir palielinājies gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (attiecīgi 916,1 tūkstoši cilvēku un 51,7%), turpretī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies, bet nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir nedaudz palielinājies (2010.gada 4.ceturksnī attiecīgi bija 951 tūkstoši nodarbināto jeb 53,6%). Taču CSP norāda, ka saskaņā ar Darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 22,2 tūkstoši cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija iesaistīti bezdarbnieku atbalsta pasākumos, piemēram, "simtlatnieku" programmā.

Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu: attiecīgi 50,7% un 49,3%.

Apsekojuma rezultāti arī liecina, ka gada 1.ceturksnī Latvijā bija 188,3 tūkstoši darba meklētāju jeb 16,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par darba meklētājiem apsekojuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā gada pirmajā ceturksnī ir samazinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, kad darbu meklēja 235,8 tūkstoši cilvēku uhn to īpatsvars bija 20,5%, gan salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni (attiecīgi 193,4 tūkstoši cilvēku un 16,9%).

Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 19% un 14,1%.
Nedaudz vairāk kā puse (108,2 tūkstoši cilvēku jeb 57,5%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies par 16,4 tūkstošiem.

Saglabājies arī liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2011.gada 1.ceturksnī 167,1 tūkstošiem jeb 88,8% darba meklētāju bija darba pieredze, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 210,5 tūkstoši cilvēku un 89,3%.

2011.gada 1.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 621,7 tūkstoši cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 0,1%. Par ekonomiski neaktīviem uzskata cilvēkus, kas nav ne darba ņēmēji, ne darba meklētāji, skaidro CSP.

Nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (43,9%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem bija pensionāri, katrs trešais (29%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs astotais (12%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs četrpadsmitais (7,2%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.

Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupā ietilpst arī cilvēki - potenciālie darba meklētāji, kuri zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu bija 51,4 tūkstoši (8,3% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2010.gada 1.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir samazinājies par 8,6 tūkstošiem.

Pētījuma ietvaros CSP apsekoja 3,8 tūkstošus mājsaimniecību, aptaujājot 7,1 tūkstoti cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem.