Savukārt vismazāk darbinieku pametuši Iekšlietu ministriju (IEM) un Zemkopības ministriju (ZM).
Kopumā darbu ministrijās pērn pārtrauca aptuveni 450 darbinieki, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2013.gadā.
Darbu FM pērn pameta 76 darbinieki, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, ministriju gada laikā pametuši 17,6% darbinieku.
FM norāda, ka darbu pamet gan tādi darbinieki, kas nostrādājuši salīdzinoši neilgi, gan arī pieredzējuši darbinieki - 2014.gadā no visiem darbiniekiem, kuri pārtrauca darba attiecības ar ministriju, 32% FM bija nostrādājuši no viena līdz diviem gadiem, bet 37% - vairāk nekā piecus gadus.
"Jaunu darbinieku piesaistīšanā galvenās problēmas ir kvalificētu pretendentu trūkums un konkurence par privāto sektoru, kur līdzīga līmeņa speciālistiem atlīdzība ir lielāka. Savukārt galvenie faktori, kādēļ darbinieki pārtrauc darba attiecības ar ministriju, ir augsta darba slodze un sarežģīti darba pienākumi, kā arī zems atlīdzības līmenis, tādēļ it īpaši augsti kvalificētie speciālisti un vadītāji pāriet uz privāto sektoru, kur atalgojums ir konkurētspējīgāks," klāsta FM.
Darbs FM prasa darbinieku aktivitāti, plašas zināšanas un analītisku pieeju dažādu jautājumu risināšanā, uzsver FM valsts sekretāre Baiba Bāne.
Darbu VARAM pērn pārtrauca 54 darbinieki, kas ir nedaudz – par 6,9% mazāk, salīdzinot ar 2013.gadu.
Pēc VARAM teiktā, lielākoties darbu pameta jauni darbinieki. Arī VARAM pieredze apliecina, ka galvenās problēmas jaunu darbinieku piesaistīšanai vai esošo "noturēšanai" ir salīdzinoši zemais atalgojuma līmenis, īpaši profesijās, kurās vidējā darba samaksa darba tirgū ir ievērojami augstāka, piemēram IT speciālisti.
Nespēj maksāt
Nekonkurētspējīgo atalgojumu kā vienu no galvenajiem faktoriem problēmām ar darbiniekiem min gandrīz visās ministrijās.
Darbu Ekonomikas ministrijā (EM) 2014.gadā beidza 48 darbinieki jeb 21% no kopējā darbinieku skaita, tiesa gan, deviņi (4 %) bija ministra biroja darbinieki (5.novembrī darbu sāka jaunā valdība).
No darba attiecības izbeigušajiem darbiniekiem, neskaitot ministra biroja darbiniekus, 13 darbiniekiem darba pieredze ministrijā bija līdz vienam gadam, 11 darbiniekiem – no viena līdz trim gadiem, bet 15 darbiniekiem - vairāk par trim gadiem.
Salīdzinājumam 2013. gadā darbu ministrijā pameta 40 darbinieki jeb 19% no darbinieku skaita. "Salīdzinot ar 2013.gadu, šis radītājs 2014. gadā ir nedaudz palielinājies, taču jāatzīmē, ka to ietekmē ministra biroja sastāva maiņa, kur darbinieki vienmēr tiek pieņemti darbā uz noteiktu laiku," norāda EM. Kopumā personāla mainība ministrijā esot augsta, vidēji tā svārstās no 15 – 20% robežās, taču tas esot krietni zemāks rādītājs kā krīzes laikā, piemēram, 2009. gadā, kad ministrija samazināja amata vietu skaitu par 50 darbiniekiem, sasniedzot 34% personāla mainību.
"Galvenās problēmas jaunu darbinieku piesaistīšanā ir atalgojuma apmēra attiecība pret pienākumu apjomu un nepieciešamo kvalifikāciju," atzīst EM. Arī noturēt darbiniekus ir grūti, jo nav iespējams nodrošināt karjeras izaugsmi un zināma atalgojuma līmeņa regulāru pieaugumu, reaģējot uz darbinieka ieguldījumu.
Konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu kā galveno min arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kuru 2014.gadā pameta 48 darbinieki. Taču būtiska esot arī nemateriālā motivēšana un darba vide.
IZM lielākoties darbu pārtrauca jauni darbinieki, bet Aizsardzības ministrijā - gan jauni, gan pieredzējuši darbinieki.
"Aizsardzības ministrijā ir nepieciešami darbinieki ar specifiskām zināšanām valsts aizsardzībā, valsts aizsardzības politikā un tās plānošanā, kā arī ar augsta līmeņa angļu valodas zināšanām.
Galvenās problēmas esošo darbinieku noturēšanā ir ne pārāk augstais atalgojums," skaidro ministrijā.
Ārlietu ministrija konkrētus skaitļus nesniedz, taču norāda, ka kadru mainība vidēji ir 5% gadā, kas, salīdzinot ar citām ministrijām, gan ir krietni mazāk.
Straujāk par krīzes laiku
Labklājības ministriju (LM) pērn pameta 28 darbinieki, kas ir vairāk nekā 16% no ministrijas kopējā darbinieku skaita. Pēc LM Personāla un dokumentu pārvaldības departamenta direktores vietnieces Silgas Ančas teiktā, salīdzinot ar krīzes gadiem, personāla mainība nav daudz mainījusies. To apliecina arī citās ministrijās, tostarp Aizsardzības ministrijā. Savukārt kadru mainība Kultūras ministrijā (KM) pat esot nedaudz pieaugusi (izņemot 2009.gada rezultātus).
Tāpat šāda tendence vērojama Tieslietu ministrijā (TM). "Salīdzinot ar krīzes gadiem, personāla mainība TM pieaugusi un pašlaik tā ir 10-15% robežās," informē TM.
"Divas galvenās problēmas jaunu darbinieku piesaistīšanā un esošo noturēšanā ir darba slodzes apmērs un konkurētspējīgs atalgojums. KM ir pieredze ar darbiniekiem, kuri nākuši no privātā sektora un pēc salīdzinoši neilga dažu mēnešu darba ir iesnieguši atlūgumus, to pamatojot tieši ar darba slodzei un kvalifikācijas prasībām neatbilstošu atalgojumu," skaidro KM.
Satiksmes ministrijā (SM) kā iemeslu darba pārtraukšanai min gan atalgojumu, kas esot īpaši svarīgi gados jauniem cilvēkiem, gan dzīves vietas maiņu, izaugsmes iespējas un vēlmi mainīt darba specifiku.
Salīdzinot ar krīzes gadiem, kad kadru mainība SM sasniedza pat 41% (2009.gadā), pēdējo divu gadu laikā tā sarukusi līdz 8,7-9%. "Kadru mainība salīdzinājumā ar krīzes gadiem ir samazinājusies aptuveni 2,7 reizes," min SM.
Drošāk iekšlietās
Darbu IEM un ZM pērn pameta vien attiecīgi 12 un 15 darbinieki, un arī iepriekšējos gados darbinieki šajās ministrijās bijuši noturīgāki.
"Darbu pēc pašu vēlēšanās pēdējā gada laikā pamatā ir pārtraukuši darbinieki ar vidēju (no trim līdz pieciem gadiem) darba pieredzi," stāsta IEM pārstāve Gunta Skrebele. Viņa arī piebilst, ka referentu līmenī lielākā problēma atrast un piesaistīt darbiniekus ir zemais atalgojums, bet ekspertu un vadītāju līmenī - pieprasījums pēc šāda līmeņa speciālistiem ir lielāks, nekā piedāvājums darba tirgū, savukārt atalgojums nekonkurē ar brīvā tirgus piedāvāto.
Savukārt ZM atstāj pieredzējuši darbinieki. "Jaunajiem trūkst pieredzes attiecīgajās jomās un trūkst attiecīgo prasmju amata pienākumu veikšanai - likumdošanas pārzināšana, valodu zināšanas," galvenās problēmas min ZM Juridiskā departamenta Personāla nodaļas vadītāja Edīte Meijere.
Esošo darbinieku noturēšanā grūtības rada tas, ka nav pieejamas karjeras izaugsmes iespējas.
Pieņem vairāk nekā aiziet
Ņemot vērā ievērojamo darbu pārtraukušo skaitu, varētu domāt, ka ministrijās strādājošo skaits sarucis, tomēr tā nav – pērn ministrijas kopumā pieņēmušas 530 darbiniekus, un virkni no tiem saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Turklāt šajā apjomā nav iekļauti Ārlietu ministrijā strādājošie.
Saskaņā ar ministrijas preses sekretāra Ivara Laša teikto, valdība 2013. un 2014. gados piešķīra līdzekļus 19 pastāvīgo amata vietu izveidošanai vēstniecību darbības nodrošināšanai saistībā ar ārpolitisko mērķu izpildi. Papildus Ārlietu ministrijai šim laika periodam tika piešķirtas 92 štata vietas uz noteiktu laiku Latvijas prezidentūras nodrošināšanai.
Visvairāk darbiniekus pērn pieņēmusi VARAM – 98, bet FM jauno darbinieku skaits, salīdzinot ar 2013.gadu, pērn pieauga 2,5 reizes, sasniedzot 82 darbiniekus. Salīdzinājumam VARAM 2014.gadā pieņēmusi vien par 5,4% vairāk darbinieku nekā iepriekš.
FM norāda, ka jaunas amata vietas izveidotas saistībā ar Latvijas interešu pārstāvēšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tāpat FM uz laiku ir piesaistīti papildu cilvēkresursi, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūras veiksmīgu norisi.
IZM pērn pieņemti 60 jauni darbinieki, kas ir par 33,3% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp deviņi darbinieki pieņemti uz prezidentūras laiku. Darbu EM pērn uzsāka 57 darbinieki, kas ir par 67,6% vairāk nekā iepriekš. Pieaugums saistīts gan ar ministra biroja sastāva maiņu, gan Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē - papildu amata vietu izveidotas uz noteiktu termiņu.
VM pērn tika pieņemti 22 darbinieki, kas ir par 83% vairāk nekā iepriekš, un arī tas ir saistīts ar gatavošanos Latvijas prezidentūrai. Gandrīz divas reizes pieauga arī pieņemto darbinieku skaits ZM – līdz 31.
