Dārgs un piesārņo vidi – Saeimas komisijā nonāk iniciatīva par 'svētkiem bez salūta'
Foto: F64

Piesārņo vidi un nesaprātīgi izlieto valsts un pašvaldību budžetu – tos par galvenajiem argumentiem trešdien, 24. februārī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izvirzīja Maija Priedīte, kura ir portāla "manabass.lv" iniciatīvas "Par svētkiem bez salūta" autore.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz šim iniciatīvu par aizliegumu tērēt pašvaldību un valsts līdzekļus svētku uguņošanas organizēšanai parakstījuši vairāk nekā 12 tūkstoši pilsoņu.

Priedīte vēlas, lai šo iniciatīvu skatītu plašāk, proti, viņasprāt, nepieciešams stingrāks regulējums attiecībā arī uz privātpersonu rīkotu uguņošanu.

"Tad, kad es 2019. gadā izveidoju iniciatīvu, vēlējos panākt, lai aizliedz tam tērēt pašvaldības budžetu. Tad es vairāk iedziļinājos un sapratu, ka tur ir vēl citi būtiski aspekti. Tagad es runāju arī par stingrāku regulējumu neprofesionāli organizētām uguņošanām. Es lūdzu to reglamentēt stingrāk," Saeimas komisijas sēdē teica Priedīte.

Deputāts Ivars Puga (KPV LV) pauda atbalstu šīs iniciatīvas tālākai virzībai, jo publiski salūti jau sen neradot ne pārsteigumu, ne prieku. "Tas drīzāk atgādina situāciju, kad Ziemassvētkos vecmāmiņa kārtējo reizi uzdāvina zeķes. Tās ir skaistas, mīļas, bet tik ļoti kārtējas. Ņemot vērā izmaksas, ar šo naudu mēs svētkos varētu apsveikt kaut vai dzīvnieku patversmes. Ir tik daudz radošo aģentūru, dosim viņiem iespēju strādāt. Varbūt ieiesim vēsturē ar orģinālu svētku svinēšanu," teica Puga.

Kā sacīja Priedīte, tad 2020. gada sagaidīšanai astoņas pilsētas – Ventspils, Rīga, Valmiera, Jūrmala, Liepāja, Jelgava, Jēkabpils, Daugavpils – kopā svētku uguņošanai iztērēja aptuveni 85 000 eiro.

Tiesa, dažviet Latvijā jau domā par atteikšanos no svētku uguņošanas. Piemēram, vien 3% Siguldas iedzīvotāju uzskata, ka aizliegt svētku uguņošanu nevajadzētu. "Jaunākajā paaudzē es redzu, ka tāds ir tas viedoklis – uguņošanas ir muļķīgas. Tikai tāpēc, ka tā ir tradīcija, mums nevajadzētu turpināt rīkoties muļķīgi," pauda Priedīte.

Tiesa, komisijas sēdē tās vadītājs Arvils Ašeradens (JV) gan norādīja, ka lietot vārdu "muļķīgi" nevajadzētu, jo tas ir subjektīvs viedoklis.

Par to, kā svētku uguņošana ietekmē gaisa kvalitāti, šobrīd objektīvu pētījumu trūkst, norādīja Priedīte. Taču būtiska uzmanība ir jāpievērš dzīvniekiem, kas cieš uguņošanas laikā.

Uguņošanas laikā suņi aiz bailēm var aizbēgt no mājām un skriet vairākus desmitus kilometru. Viņi mēdz nekad neatgriezties mājās, Daži iet bojā negadījumos uz ceļa, komisijas sēdē norādīja sertificēta veterinārārste Jevgēnija Ostroga. Ilgtermiņā dzīvniekam var rasties smagas skaņas un gaismas fobijas. Uguņošanas radīto baiļu dēļ suņi var arī kļūt agresīvi – tādos gadījumos ģimenēm būtu jāvēršas pie veterinārārsta vai pie dzīvnieku uzvedības speciālista, taču tas ir papildu finansiāls slogs, stāstīja Ostroga.

Tāpat dzīvnieku hroniskas saslimšanas svētku uguņošanas laikā var saasināties. Var rasties arī gremošanas un urīnizvadsistēmas problēmas, kuras veterinārārste Ostroga mēdz novērot savā darba ikdienā. "Dzīvnieku dzīves kvalitāte būtiski pasliktinās no hronisku saslimšanu saasinājumiem paaugstināta stresa hormonu līmeņa dēl. Ja ģimenē šāda iemesla dēļ dzīvnieks iet bojā vai tiek eitanazēts, cieš visa ģimene, kura zaudē savu mīluli," teica ārste.

Svētku uguņošana atstāj arī iespaidu uz putnu populāciju. Kā Saeimas komisijā teica Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperte Inga Freiberga, fiziski vājākiem un jaunākiem putniem uguņošanas radītais izbiedējums var būt letāls.

"Mēs zinām par atsevišķiem gadījumiem ārvalstīs, kur pēc uguņošanas vai uguņošanas laikā tiek atrasti bojā gājuši putni, kas izbiedēti. Tas nenotiek katru gadu regulāri. Tas ļoti atkarīgs no vides kā tādas un laikapstākļiem. Ja vienu gadu, rīkojot uguņošanu, nekas nenotiek, nākamajā gadā var notikt," teica Freiberga. Tāpat viņa norādīja, ka Latvijā nav pētījumu par to, kā uguņošana ietekmē putnus.

"Manuprāt, ir vērts padomāt par to, kā mēs varam veidot savu svētku svinēšanu dabai draudzīgāku, lai novērstu iespēju, ka pēc svētku salūta beigti gulbji ir sapinušie tramvaja vados, kā notika Prāgā pirms pāris gadiem," pauda Freiberga.

Saeimā diskusijas par šo iniciatīvu vēl turpināsies.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Arvils Ašeradens Ivars Puga Latvijas Ornitoloģijas biedrība Sigulda Svētki Uguņošana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form