Foto: Publicitātes foto

Straujiem soļiem tuvojas 1. septembris, kad Latvijas skolās atgriezīsies audzēkņi, kuri gatavi atsākt un uzsākt mācības klātienē. Lai to nodrošinātu, tiek izmantoti gan Covid-19 testi, gan sadarbspējīgie sertifikāti. Ko ar šo sensitīvo informāciju skolas drīkst darīt, bet ko nē – to portālam "Delfi" skaidro juristi un Datu valsts inspekcijas eksperti.

Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone, kura specializējas tieši datu aizsardzības jautājumos, "Delfi" skaidroja, ka, lai arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" nosaka skolām pienākumu testēt tos skolēnus, kuriem nav sadarbspējīgā sertifikāta vai tāds nevar būt, taču nenosaka testēšanas procedūru. Skolām pašām jāizstrādā metodoloģija jeb kārtība, ievērojot datu aizsardzības noteikumus.

Juriste norādīja, ka šajā gadījumā skola ir uzskatāma par datu pārzini, proti, tai ir jānosaka personas datu apstrādes nolūki un līdzekļi.

Savukārt Datu valsts inspekcijas (DVI) publicētajās vadlīnijās skolām norādīts, ka tām jāveic datu apstrādes novērtējums.

Andersone skaidroja, ka novērtējums jāveic gadījumos, kad notiek liela apjoma tādu datu apstrāde, kas skar sensitīvus vai mazāk aizsargātu datu subjektu datus. Skolu gadījumā izpildās abi nosacījumi, jo skolēni, būdami nepilngadīgi, ir mazāk aizsargāti datu subjekti, savukārt medicīniskie dati tiek uzskatīti par sensitīviem datiem.

Juriste arī skaidroja, ka skolām nebūtu jāglabā iegūtie dati.

Andersone atgādināja par Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (VDAR) iekļauto datu minimizācijas principu, proti, ar iegūtajiem datiem jāveic pēc iespējas mazāk darbību, kā arī tos nevajadzētu glabāt, ja tas nav īpaši nepieciešams apstrādes nolūka sasniegšanai.

Arī no DVI vadlīnijām izriet, ka skolām iegūtos datus nekādā gadījumā nevajadzētu glabāt.

Piemēram, nav pieļaujama situācija, kad skola, pārbaudot sadarbspējīgos sertifikātus, saglabātu katra atsevišķā sertifikāta derīguma termiņu, ja runa ir par sertifikātu pēc pārslimošanas.

DVI arī norāda, ka sadarbspējīgo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai apliecinājumu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu klases audzinātājs (vai cita atbildīgā persona) var pārbaudīt katru dienu.

Lai nodrošinātu procesa ātru un iespējami vienkāršu norisi, DVI rosina skolām vai klašu audzinātājiem sazināties ar skolēnu likumīgajiem pārstāvjiem, lai noskaidrotu tos audzēkņus, kuriem būs sadarbspējīgie sertifikāti, kā arī tos, kuriem nepieciešama testēšana.

Tomēr, ievērojot datu drošības principus, šo informāciju nedrīkst lūgt sūtīt kopējās saziņas vietnēs, piemēram, klases vecāku "Whatsapp" grupās.

Tāpat jāatceras, ka pašu sertifikātu nevajadzētu sūtīt "Whatsapp" vai citos čatos, bet gan uzrādīt klātienē. Ja tomēr sertifikāta attēls tiek sūtīts, tad tā saņēmējam vajadzētu to pēc iespējas ātrāk izdzēst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!