Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī lēma jaunajā sasaukumā neturpināt skatīt Civilās savienības likumprojektu. Tomēr partija "Progresīvie" vērsās parlamentā ar aicinājumu lemt par šī likuma iekļaušanu arī 14. Saeimas darba kārtībā.
Pret minētā regulējuma skatīšanu 14. Saeimā balsoja 55 deputāti, bet "par" balsoja 33.
Pirms balsojuma deputāti vairākas stundas debatēja, paužot gan atbalstu šī regulējuma skatīšanai, gan arī iebilstot pret tā nepieciešamību.
Skujiņa-Rubene: likumprojekts nav tikai par cilvēku tiesisko aizsardzību
Par likumprojekta skatīšanu iestājās partiju "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" deputāti, kuri debatēs aicināja kolēģus tomēr vērtēt šo regulējumu un uzlabot. "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens (P) aicināja deputātus ieklausīties tajos cilvēkos, kuri šorīt pie Saeimas piketēja par Civilās savienības likumu, kā arī ieklausīties tajos, kuri parakstīja iniciatīvu par visu ģimeņu aizsardzību. Tāpat viņš aicināja ieklausīties vairāku neatzīto ģimeņu stāstos – pāros, kas dzīvo kopā, bet, piemēram, nevar saņemt atbalstu vienam dzīvesbiedram aizejot mūžībā.
"Civilās savienības likums neskar tikai viena dzimuma ģimenes. Mēs runājam par praktiskiem kopdzīves aspektiem. Es ticu, ka neatkarīgi no mūsu uzskatiem, katrs deputāts vēlas palīdzēt mūsu cilvēkiem. Ticu, ka ir deputāti, kas vēlas turpināt strādāt ar šī likumprojekta uzlabošanu," pauda Briškens.
Viņš piebilda, ka "valsts neveido ģimenes, jo to dara cilvēki". Briškens aicināja kolēģus ieklausīties "otras puses" argumentos nepadarot Saeimu par "ideoloģisku cīņu skatuvi".
Deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV) atgādināja kolēģu vairākkārt uzsvērto, ka šī Saeima strādās visu valsts iedzīvotāju labā, ka šis būs visu valsts iedzīvotāju parlaments. "Mēs teju katrā sēdē runājam par to, ka mēs esam visu Latvijas iedzīvotāju parlaments, bet vairums šeit esošo politisko spēku joprojām uzskata, ka daudzas ģimenes ir mazāk svarīgas kā citas," uzsvēra Skujiņa-Rubene.
Deputāte retoriski vaicāja, vai tie, kuri neatbalsta Civilās savienības likumu, ir aprunājušies ar cilvēkiem, lai izprastu, kāpēc viņiem šāds likums ir nepieciešams un kādi būt šo ģimeņu ieguvumi. "Šis likumprojekts nav tikai par cilvēku tiesisko aizsardzību, bet arī valsts tālāko attīstību," pauda Skujiņa-Rubene.
Savukārt opozīcijas deputāte Leila Rasima (P) vērsās pie kolēģiem ar jautājumu, vai to izpratne par tiesiskumu līdzinās tādām demokrātijām kā Zviedrija un Vācija vai tomēr deputāti seko Krievijas, Baltkrievijas un Irānas piemēram. Viņa sacīja, ka likumprojekta pretinieki šo regulējumu kritizē, aizbildinoties ar slikto demogrāfiju, tomēr Rasima aicināja demogrāfijas jautājumus risināt, atbalstot sievietes un atrisināt problēmu ar alimentus nemaksājošiem tēviem.
"[Visu ģimeņu aizsardzība] no dienaskārtības nepazudīs. Skumji, ka to noraida tikai un vienīgi homofobisku iemelsu dēļ," secināja deputāte.
Judins: Aizspriedumi traucē likumu vērtēt juridiski
Izvērstāku skaidrojumu par konkrēto likumprojektu sniedza Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV). Viņš vērsās pret likumprojekta oponentiem, kuri piedāvātajā regulējumā saskata to, kā tur nav. "Cilvēki izvirza kaut kādas tēzes, tad mēģina pierādīt, ka pastāv riski, bet necenšas saprast, par ko ir stāsts. Par šo likumprojektu dzirdēti argumenti, ka tas apdraud ģimenes, Latviju un satversmi. Bet vai tā ir? Daži uzskata, ka likuma pieņemšana promotēs viendzimuma attiecības. Dažu runā, ka likums ļaus adoptēt bērnus. Bet šis likums to vispār neparedz," uzsvēra Judins.
Viņš norādīja uz likumprojekta pretinieku homofobisko attieksmi, proti, ka "cilvēku galvās saslēdzas divi termini – viena dzimuma attiecības un pedofīlija", kas nebūt tā nav, un piebilstot, ka Latvijā ir gana daudz lietu, kuros sodīti patēvi par pameitu izmantošanu. "Lūk, tā ir liela problēma," uzsvēra deputāts.
Tāpat viņš pauda, ka deputāti uz šo likumprojektu raugās nevis juridiski, bet caur savu fantāziju un aizspriedumu prizmu, kas traucē vērtēt likumprojektu. Tāpat Judins atgādināja, ka Saeima nepieņem likumus sev, bet sabiedrībai. "Jums pašiem šis likums nav vajadzīgs. Vai jūs atnācāt uz Saeimu pieņemt likumus, kas vajadzīgi jums? Vai tomēr ir cilvēki kam šis regulējums ir vajadzīgs? Par to nav šaubu. Nemēģināsim skaitīt, cik [cilvēkiem šis likumprojekts ir vajadzīgs]. Mēs varam piedāvāt regulējumu, kas pasargās cilvēkus no problēmām. Domājot par jebkādu likumprojektu, ir jādomā par to, vai tas ko risina, nevis jādalās ar emocijām un savu viedokli," uzsvēra deputāts.
Judins arī atgādināja, ka likumprojekta mērķis ir noregulēt divu cilvēku attiecības. Un, ja kāds regulējuma oponents uzskata, ka šāda attiecību regulēšana kādam kaut ko atņems, tad lai oponenti to pierāda. "Kāpēc nevaram pieņemt to, ka cilvēki dzīvo mierā un tas ir labi?" teica Juridiskās komisijas vadītājs.
Opozīcijas deputāte Jana Simanovska (P) pauda, ka likumprojekta pretinieku argument nav racionāli, sevišķi apgalvojot, ka regulējums apdraud tradicionālās ģimenes. "Es pārstāvu tradicionālu ģimeni un neredzu, ka šis likums apdraud manu un manu manu draugu tradicionālās ģimenes. Ģimenes apdraud vardarbība, atkarības, nespēja izrauties no nabadzības," teica deputāte.
Jautājumu rosina risināt referendumā
Saeimas deputāts Jurģis Klotiņš (NA) "ar izpratni centās klausīties likuma aizstāvju argumentācijā" un pauda apbrīnu par viņu "dedzību iestāties par šo likumu", tomēr deputāts neatbalsta Civilās savienības likumprojektu. Viņa ieskatā, Satversmes tiesas spriedums, uz kā pamata vispār šāds likums tapa, ticis izpildīts ar grozījumiem Darba likumā. Klotiņš arī uzsvēra, ka kopā dzīvojoši pāri jau tagad var noslēgt pie notāriem līgumus.
"Mums kā tautas priekšstāvjiem jāskatās ar lielu atbildību uz to, kādu ģimenes jēdzienu vēlamies aizstāvēt un kādu atzīstam par labu Latvijas nākotnei, ilgtspējai un tautas pastāvēšanai cauri laikiem. Mums Latvijā jāpaliek pie tās ģimenes izpratnes, kas ir antīkās, kristīgās, latviskās saknes. Tā ir savienība starp vīru un sievu, starp vīrieti un sievieti, kas audzina bērnus," pauda Klotiņš.
Vienlaikus deputāts atzina, ka būtu jāturpina diskusijas par regulējumu attiecību regulēšanā mājsaimniecību ietvaros, kā piemēru minot divu kopā dzīvojošu senioru tiesības.
Arī koalīcijas deputāte Linda Matisone (AS) uzsvēra, ka viņa neatbalsta likumprojektu, jo "strīdīgais Satversmes tiesas spriedums" ir izpildīts ar grozījumiem Darba likumā, ko atzinis arī Valsts prezidents Egils Levits. Matisone piekrīt Levita paustajam, ka par ģimenes jēdzienu nepieciešamas diskusijas, kā arī šis jautājums jānodod tautas nobalsošanai.
Matisones izpratnē, Civilās savienības likumprojekts ir "tautas gatavināšana viena dzimuma laulībām", tas ir pirmais solis "uz plašām izmaiņām sabiedrībā, kur tēvu varēs aizstāt ar mātes draudzeni un māte var kļūt par surogātu divu vīriešu attiecībās". "Vai šādas pārmaiņas Latvijā ir vajadzīgas? Manuprāt, nē. Ja kāds uz to uzstāj, tad jāļauj par to lemt referendumā," uzsvēra Matisone.
Arī deputāts Česlavs Batņa (AS) pievienojās viedoklim, ka šis jautājums būtu risināms referendumā, ar plašu sabiedrības iesaisti. "Par šo likumprojektu vēl ir daudz jādiskutē, jo tas netika izstrādāts demokrātiskā un caurredzamā ceļā," secināja deputāts. Savukārt opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) pauda pārliecību, ka šis likums "gatavo augsni viena dzimuma pāra laulībām".
Krāniņi pie griestiem un spogulī skatāms dzimums
Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) debašu laikā norādīja, ka "šī ir sensitīva tēma" un viņa bieži domā par to, kā esam nonākuši tur, kur esam, diskutējot par laulību institūtu. "Nevienam nav noslēpums, ka "Latvija pirmajā vietā" apbraukāja Latviju, sludinot tradicionālās ģimenes vērtības. Kurā brīdī liberālās pasaules uzskatu paudēji sāka spert ar kājām durvis vaļā, tradicionālo vērtību piekritējiem liekot justies neērti. Kāpēc mēģina iestāstīt, ka pie griestiem piesprausts viens vai vairāki krāniņi ir māksla? Esmu audzināta tā, ka tas nav normāli," pauda deputāte.
Viņa arī piebilda, ka nevēlas piedzīvot brīdi, kad meiteņu korī dziedās puikas un Saeimas deputāti tribīnē kāps pliki.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) kolēģiem norādīja, ka patlaban Saeima tērē laiku, jo ir zināms, ka šajā Saeimā šim likumprojektam nebūs vairākuma atbalsta. Deputāts arī pauda pārliecību, ka tie, kas atbalsta šo likumprojektu, "kultivē nāves ideoloģiju". Viņš arī atsaucās uz Civillikumu, kurā ir noteikts, kas Latvijā tiek saprasts ar jēdzienu "ģimene". "Latvija nebūs tā zeme, kur nepilngadīgajiem ļaus mainīt dzimumu, kur vīrs ir kleitā un sieva – ar bārdu," uzsvēra Kiršteins.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Latvijai "nav jāmērkaķojas visiem pakaļ". "Latvijas valsts ideoloģija ir pastāvēšana nākošajā tūkstošgadē. Mums ir jārūpējas par tradicionālām ģimenēm. Mums ir jādomā, kā palīdzēt sievietēm. Varbūt viņām ir pieci gadi jāsēž mājās un jāpalīdz ar bērniem," prātoja Kiršteins.
Opozīcijas deputāts, mācītājs Mārcis Jencītis (LPV) pievienojās paustajam, uzsverot, ka 14. Saeima neatzīs homoseksuālas attiecības. "Mēs vēlamies saglabāt mūsu valsti. Un tradicionālā ģimene ir vienīgais veids, kā to izdarīt," uzsvēra deputāts. Viņa vērtējumā, Civilās savienības likumprojekta virzīšana ir "pirmais mēģinājums mainīt mūsu sabiedrību".
"Ja kādam no klātesošajiem nav skaidrība par savu dzimumu, tas ir viegli izdarāms – priekš tam ir spogulis, ja tu esi viens pats. Dzimums ir tas, ko tu redzi spogulī," paskaidroja Jencītis.
Savukārt opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) atgādināja par viņa partijas 2005. gadā rosinātajiem grozījumiem Satversmē, precizējot laulības definīciju. "Tas tika darīts, jo radās bažas, ka ar dažādiem likumiem pa sētas durvīm tiks legalizētas viendzimuma laulības Latvijā," paskaidroja deputāts un piebilda, ka diemžēl pa šiem gadiem liberālie politiķi ieguvuši lielāku pārsvaru Saeimā.
Šlesers gan atzina, ka 18 gadu vecumu sasnieguši cilvēki paši var izdomāt, kā tie vēlas dzīvot – vīrietis ar vīrieti vai sieviete ar sievieti, tomēr viņa "sarkanā līnija" ir bērnu aizsargāšana, tāpēc viņš cīnīsies par bērnu tiesībām līdz tie sasniedz 18 gadu vecumu.
Deputāte Irma Kalniņa (JV) uzsvēra, ka likumprojekts nekādi neietekmēs tradicionālās ģimenes un viņai "sāp, ka jūs uzskatāt sevi par labākiem, nekā citi". Arī opozīcijas deputāts Edmunds Cepurītis (P) secināja, ka likumprojekta oponenti nerunā par regulējumu, bet "jūsu runās atspoguļojas naids pret viendzimuma pāriem".
Likums izpildītu Satversmes tiesas spriedumu
Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.
Likumprojekts Saeimā tika atbalstīts divos lasījumos, bet pirms izskatīšanas trešajā lasījumā šā gada vidū kvoruma trūkuma dēļ jaunais regulējums vairākkārt netika skatīts.
Toreiz atsevišķi 13. Saeimas opozīcijas deputāti pauda bažas, ka 18. maijā notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tikusi "nopirkta" pie frakcijām nepiederošā deputāta Aivara Geidāna balss, lai nodrošinātu nepieciešamo balsu vairākumu Civilās savienības likuma virzīšanai galīgajā lasījumā.
Ņemot vērā bažas "balss pirkšanu", partija "Saskaņa" paziņoja, ka tā nepiedalīsies balsojumā par likumu un aicināja regulējumu galīgajā lasījumā skatīt nākamajā Saeimas sasaukumā.
Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc resoriskās pārbaudes pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo iestāde nekonstatēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Iestāde neguva pierādījumus, ka amatpersonas būtu īstenojušas kukuļošanu vai tirgošanos ar ietekmi.
Neskatoties uz to, "Saskaņa" paziņoja, ka tai nav pamata mainīt nostāju nepiedalīties balsojumos par Civilās savienības likumprojektu.
Jau iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt regulējumu, kas sakārtotu viena dzimuma pāru tiesības, piemēram, Kopdzīves likumprojekts un Dzīvesbiedru likumprojekts, tomēr šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Pagājušajā nedēļā, 8. decembrī, Saeima atbalstīja iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu noraidīt iniciatīvas par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību tālāku vērtēšanu. Vairāk nekā 23 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atbalstīja 32 deputāti no politiskajiem spēkiem "Progresīvie" un "Jaunā vienotība", bet "pret" balsoja 50 pārējo politisko spēku deputāti.
