Ārlietu ministrija piemaksas izmaksātas 126 darbiniekiem vidēji 25% apmērā no algas, vidēji 349 eiro uz cilvēku (bruto), Veselības ministrijā - 19 cilvēkiem, lielākoties 20-30% apmērā, vidēji 452 eiro uz cilvēku, Iekšlietu ministrijā - diviem cilvēkiem, katram 30%, Kultūras ministrijā - 11 cilvēkiem, lielākoties plus 30%.
Labklājības ministrijā piemaksas saņēmuši 20 cilvēki, kopā ar tās padotības iestādēm - 76 cilvēki, kuriem kopumā papildus atlīdzībās izmaksāti 19 146 eiro, vidēji 251 eiro vienam. Tieslietu ministrijā piemaksas izmaksātas diviem darbiniekiem, tās padotības iestādēs - septiņiem, visiem 30% apmērā, turklāt tikai vadītāja līmeņa darbiniekiem. Valsts kancelejā piemaksas izmaksātas septiņiem cilvēkiem 30%-50% apmērā.
Ārlietu ministrijā piemaksas skaidrotas ar Konsulārā departamenta darba pieaugumu pēc tam, kad daudzas valstis slēdza savas robežas. Ja iepriekš, visa gada laikā ienāca aptuveni 3500 zvanu, tad pēc krīzes sākuma šāds bijis zvanu skaits vienas diennakts laikā. Ārlietu ministrija kopā ar Latvijas pārstāvniecībām un sadarbībā ar citām iestādēm īstenoja visu laiku lielākos repatriācijas pasākumus.
Papildu līdzekļi, lai atlīdzinātu par darbu saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, ir piešķirti veselības aprūpes sistēmai - 8 miljoni eiro. Piemēram, Veselības ministrijā martā piemaksas saņēmuši 19 cilvēki - dažāda līmeņa vadītāji un speciālisti, lielākoties Krīzes vadības grupā strādājošie. No tiem ministra padomniekam bijusi 40% piemaksa, valsts sekretāram - 35% piemaksa, astoņiem cilvēkiem piemaksa bijusi 30% no algas, četriem cilvēkiem - 20%, bet pieciem cilvēkiem - 15%.
Veselības ministrijai padotajā Nacionālajā veselības dienestā piemaksas saņēmuši 30 darbinieki, no tiem 18 bijusi 30% piemaksa, bet diviem - 20%, kopumā tam tērējot 11 680 eiro. Slimību profilakses un kontroles centrā piemaksas izmaksātas 88 cilvēkiem, tērējot tam 15 018 eiro.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) piemaksas noteiktas par iesaistīšanos pasākumos, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, "piedaloties sanāksmēs par atbalsta iespējām civilajām institūcijām, krīzes vadības padomes sēdēs, civilās aizsardzības komisiju sēdēs, Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības komitejā, Eiropas Komisijas sanāksmēs un citos organizatoriskos pasākumos, kā arī dienesta nodarbināto darba koordinēšanā un organizēšanā ārkārtējās situācijas laikā".
Šajā iestādē piemaksas 30% apmērā noteiktas četrām vadošām amatpersonām. To vidū ne tikai Mārtiņš Baltmanis, kurš vada Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu, bet arī Krīzes vadības nodaļas priekšniekam Kasparam Druvaskalnam, Civilās aizsardzības pārvaldes priekšniekam Ivaram Nakurtam, Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības nodaļas vecākajam speciālistam Rihardam Milleram, kā arī VUGD priekšniekam Intaram Zitānam un Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākajam inspektoram Vunderam Zitānam. Ģenerālis Zitāns pats kā galveno veikumu, par kuru viņam pienākas papildu samaksa, nosaucis attālinātā darba organizēšanu.
Aizsardzības ministrija, kas nodrošina krīzes laika iepirkumus, bet zemessargi sniedz atbalstu robežsargiem, piemaksas dienestā nav plānojusi.
Finanšu ministrija norādījusi, ka tā un tās padotības iestādes "ir pārkārtojušas savu darbu atbilstoši ārkārtējai situācijai, vienlaikus neparedzot īpašas piemaksas vai prēmijas saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu". Izņēmums ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas lēmis par īpašām piemaksām, ņemot vērā citādu darba ritmu un specifiku. Te piemaksu plānots noteikt 32 VID nodarbinātajiem, tajā skaitā trim augstākā līmeņa vadītājiem, 13%-54% apmērā no noteiktās mēnešalgas. Šiem mērķiem aprīlī no VID atlīdzības budžeta aprīlī tērēs 18 570 eiro.
Satiksmes ministrija martā apmaksājusi virsstundu darbu 16 darbiniekiem (5 vadītājiem un 11 speciālistiem). Virsstundas veidojušās, gan saistībā ar nepieciešamību izdot speciālās atļaujas starptautiskiem pārvadājumiem, gan atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par iespējām atgriezties Latvijā, gan arī gatavojot materiālus un piedaloties dažādās ar ārkārtējo situāciju saistītās sēdēs, kas sasauktas brīvdienās un ārpus darba laika.
Kultūras ministrijā par darbu ārkārtējās situācijas laikā piemaksas martā bijušas 10 darbiniekiem, tai skaitā deviņiem 30% apmērā, vienam 10%. Par projekta "Kino skolās" attīstīšanu un pielāgošanu ārkārtas situācijai 30% piemaksa noteikta vienam Latvijas Nacionālajā Kino centrā strādājošajam.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un tās padotības iestādēs lielākoties apmaksāts faktiski nostrādātais virsstundu darbs (32 gadījumos), bet divos gadījumos piešķirtas piemaksas 30% apmērā. Viens no lielākajiem papildu darba apjoma palielinājumiem bija Informācijas centrā strādājošajiem, atbildot uz daudzkārt lielāku zvanu un epastu apjomu kā ikdienā.
Valsts sociālās aprūpes centros piemaksas piešķirtas 20 cilvēkiem saistībā ar Covid-19 aizsardzības pasākumu procesu koordinēšanu. Aprīlī piemaksas ir noteiktas sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem no 5%-20% apmērā. Tās piešķirtas tiem darbiniekiem, kuri nodrošina preventīvos pasākumus saistībā ar Covid-19 drošības un karantīnas pasākumu nodrošināšanu.
Tieslietu ministrija un tās padotības iestādēs saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu papildu samaksa noteikta nelielam cilvēku skaitam - kopumā deviņiem, un tikai vadoša līmeņa darbiniekiem, visiem 30% apmērā. Ministrijā par intensīvu darbu piemaksa ir valsts sekretāram un viņa vietniecei, kuri arī ārpus darba laika un brīvdienās gatavoja nepieciešamos dokumentus valsts pārvaldes darbam ārkārtas situācijā.
Šajā resorā visvairāk piemaksu par darba apjoma un intensitātes pieaugumu, pamatojoties uz izsludināto ārkārtējo situāciju noteiktas Valsts valodas centrā. Tā direktoram un četriem struktūrvienību vadītājiem 30% piemaksāti par iestādes darba nodrošināšanu attālinātā režīmā, kā arī "kā arī darbu pie valodas kontroles uzraudzības veikšanas pieejas pilnīgas pārorientēšanas", tāpat piemaksa piešķirta par tulkojamo dokumentu apjoma pieaugumu un to skaidrošanas sabiedrībā.
