Daudze: ekonomiskā lejupslīde ir mācību stunda un atspēriena punkts
Foto: AFI

Pirmdien svinīgajā Saeimas sēdē, kas veltīta Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas 89.gadadienai un Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 19.gadadienai, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) nodēvēja ekonomiskās lejupslīdes apstākļus par mācību stundu pagātnes kļūdām un atspēriena punktu nākotnei.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc viņa teiktā, Saeimai, valdībai un sabiedrībai grūtajos apstākļos radusies iespēja pārskatīt savu vērtību sistēmu un pārdomāt, kas bijis pareizs vai nepareizs. Taču Daudze uzsvēra, ka lejupslīde ir arī atspēriena punkts, jo tieši tagad tika pieņemts lēmums par izmaiņām valsts pārvaldes sistēmā. Daudzesprāt, "pārmaiņas valsts pārvaldē jābalsta nevis uz mehānisku valsts pārvaldes aparāta vai valsts funkciju samazināšanu, bet gan uz pamatprincipu - valsts pārvaldei ir jābūt racionālai".

Daudze atgādināja, ka pirms deviņpadsmit gadiem Latvijas tauta cīnījās par savas valsts neatkarību, par to, lai mēs paši varētu veidot Latvijas nākotni. "Toreiz mums visiem bija viens, visus vienojošs mērķis - brīva Latvijas valsts. (...) Vēsture ir pierādījusi, ka veiksmīga attīstība iespējama tikai tad, ja tā balstīta uz sadarbību, atbildību un uzticību," sacīja Daudze.

Viņš piebilda, ka valstij ir jārada sistēma, kurā iedzīvotāji būtu ieinteresēti dzīvot un strādāt, kurā uzņēmēji būtu ieinteresēti attīstīt biznesu un kurā neveidotos sociālās grupas, kas jūtas nesadzirdētas.

Pēc Saeimas priekšsēdētāja vārdiem, jau ilgu laiku ir notikusi varas attālināšanās no sabiedrības, kas izpaudās lēmumu pieņemšanā, pietiekami neizskaidrojot, nekomentējot un nepārliecinot Latvijas iedzīvotājus par pieņemto lēmumu pareizību. Viņš tomēr norādīja, ka arī sabiedrībai jābūt līdzatbildīgai pret valsti, ko apliecina godprātīga nodokļu nomaksa, rūpes par vidi, attieksme pret līdzcilvēkiem; jābūt vēlmei iesaistīties - sabiedriskajos, ekonomiskajos, politiskajos procesos.

Daudze pauda gandarījumu par to, ka ir izdevies panākt svarīgus kompromisus starp Saeimā pārstāvētajām partijām, kas attiecas gan uz valdības veidošanas procesu, gan Satversmes grozījumiem, kas ļauj vēlētājiem rosināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas. "Politiski ekonomiskā situācija ir likusi partijām meklēt iespējas vienoties nevis uz populistisku paziņojumu, bet gan uz konstruktīvas sadarbības bāzes," uzskata Daudze.

Viņš tomēr atgādināja, ka priekšā ir nopietni un sāpīgi budžeta grozījumi, ko paredz valdības vienošanās ar starptautiskā aizdevuma devējiem un kuri ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus.

Saeimas priekšsēdētājs iezīmēja vairākus mērķus, kuriem, viņaprāt, Latvijā jākļūst par prioritāti: eksportspējīgas produkcijas ražošana un valsts eksportspējas veicināšana, inovācijas un uz zināšanām balstīta sabiedrība, eiro ieviešana iespējami īsā laika posmā un valsts enerģētiskā drošība.

Daudze norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) turpina būt mūsu stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības garants, jo ar to fondu palīdzību veiktas vērienīgas investīcijas valsts un pašvaldību infrastruktūrā, izglītībā, uzņēmējdarbībā un citās jomās, turklāt ES Latviju nodrošina arī ar divdesmit sešu partnervalstu politisku atbalstu. Savukārt dalība NATO, pēc politiķa vārdiem, ir devusi valstij drošības garantijas.

Uzstājoties svinīgajā sēdē, Saeimas priekšsēdētājs aicināja visus Latvijas pilsoņus būt aktīviem un izdarīt savu izvēli, balsojot pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās 6. jūnijā. "Sabiedrības aktivitāte skaidri pierādīs, cik mēs esam ieinteresēti pārmaiņās un kam vēlamies uzticēt šo pārmaiņu realizāciju," viņš teica.

Runas noslēgumā Daudze pauda pārliecību, ka deviņpadsmit neatkarības gadi pierādījuši mūsu valsts dzīvotspēju. "Esmu pārliecināts, ka, par spīti grūtībām, neviens nešaubās – 1990. gada 4. maijā izdarītā izvēle bija vienīgā pareizā. Tāpēc vēlos pateikties visiem, kas piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Godinot Afganistānā kritušos Latvijas karavīrus, Saeimas deputāti svinīgo sēdi sāka ar klusuma brīdi.

Pirmdien visā valstī un arī ārpus tās robežām tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 19. gadadiena.

1990. gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Par godu šim notikumam valsts augstākās amatpersonas pirmdien pēcpusdienā svinīgi nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Visas dienas garumā visā Latvijā notiek dažādi svētku pasākumi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form