Daudze pēc budžeta iesniegšanas Saeimā žurnālistiem atzinis, ka ministri labi pastrādājuši, sagatavojot budžetu, un nav pamata runāt par izmaiņām valdībā.
Daudze piekrita, ka darbs pie budžeta bijis grūts, un budžeta galvenais mērķis bija stabilizēt ekonomiku un cīnīties ar inflāciju.
Gan Daudze, gan finanšu ministrs Oskars Spurdziņš uzskata, ka šis mērķis panākts, un šis budžets labvēlīgi ietekmēs turpmāko situāciju Latvijas ekonomikā.
Jau ziņots, ka valdības apstiprinātais nākamā gada budžeta projekts paredz samazināt algu pieauguma tempus valsts sektorā strādājošiem, paredzot tikai 10% algu pielikumu tiem, kuru alga ir zemāka par vidējo darba samaksu valsts sektorā. Tas nozīmē, ka netiks pildīti valdības solījumi skolotājiem, mediķiem un citu nozaru darbiniekiem.
Projekts paredz, ka budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5 498 342 949 latu apmērā, bet izdevumi 5 335 363 061 lata apmērā, tāpat noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla ir 1 190 000 000 latu apmērā. Plānotais budžeta pārpalikums ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Galvenā budžeta prioritāte ir ekonomiskās situācijas stabilizācija, un saskaņā ar šo budžetu paredzēta inflācija 6,3% apmērā. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš otrdien valdībā sacīja, ka, pieņemot šo budžetu, Latvija ierindojas Eiropas fiskālpolitikas līderu sarakstā.
Saeima par budžetu pirmajā lasījumā varētu lemt ārkārtas sēdē 31.oktobrī, savukārt otrajā - galīgajā lasījumā budžetu varētu pieņemt 22.novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
