Iespējams, ka 1596 jeb 8,9% Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas darbinieki, kuri ikdienā nav tieši iesaistīti noziedzības apkarošanā, ugunsgrēku likvidācijā un robežapsardzībā, bet veic atbalsta funkcijas, pēc kāda laika zaudēs speciālās dienesta pakāpes, tādējādi vairs nesaņemot līdz šim ar likumu noteiktās sociālās garantijas šo dienestu darbiniekiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Saskaņā ar iekšlietu ministru Māra Gulbja pagājušā gada nogalē izdoto rīkojumu izveidotā darba grupa ir izvērtējusi iekšlietu sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm veicamo amatu pienākumus.

Darba grupa vērtēja, vai ir iespējams likvidēt dienesta pakāpes darbiniekiem, kuri netiek tieši iesaistīti noziedzības apkarošanā, ugunsgrēku likvidācijā un robežapsardzībā jeb veic atbalsta funkcijas.

Atbalsta funkcijās ietilpst finanšu vadība, personāla vadība, informācijas un sakaru sistēmu darbības nodrošinājums.

Aizvadītās nedēļas nogalē ministrs parakstīja darba grupas iesniegto ziņojumu, kurā paredzētas vairākas iespējas dienesta pakāpju noņemšanai atbalsta funkciju veicējiem policijā, robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

IeM Preses un sabiedrisko attiecību departamentā pastāstīja, ka darba grupas izstrādātie varianti paredzot, ka šiem gandrīz 1600 darbiniekiem tomēr agri vai vēlu nāksies šķirties no savām dienesta pakāpēm.

Kā sacīja preses dienestā, darba grupa šī projekta īstenošanai kā vienu no variantiem piedāvājusi noteikt pārejas posmu no trim līdz pieciem gadiem. Šajā laikā darbiniekiem, kuru darba stāžs ir 10 un vairāk gadu, jāsaglabā gan dienesta pakāpe, gan atalgojums, gan arī visas sociālās garantijas. Šajā variantā vienlaikus paredzēts, ka pārejas posmā šajos amatos varētu nepieņemt jaunus darbiniekus.

Šāda pārejas posma modeļa īstenošanai ministrijai nebūtu nepieciešami papildu izdevumi un tādējādi tiktu ietaupīti līdzekļi.

Savukārt otrs darba grupas piedāvātais variants paredz IeM sistēmas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm iekļaut darbinieku kategorijā ar nākamā gada 1.janvāri. Tas prasītu papildu izdevumus no ministrijas budžeta, jo, darbiniekus atvaļinot no dienesta, būtu jāizmaksā viņiem kompensācijas.

Tiek piedāvāta arī iespēja, ka 2004.gadā ar atbalsta dienestu darbiniekiem, kuriem ir speciālās dienesta pakāpes un kuri nostrādājuši vismaz 20 gadus un ir sasnieguši 50 gadu vecumu, netiek pagarināti darba līgumi.

Tomēr, kā atzina ministrijā, jebkurā gadījumā pašlaik nepieciešamas ministra rīkojums, lai noteiktu pārejas noteikumus un izmaiņas likumdošanas aktos, kas reglamentētu dienestu pakāpju anulēšanu atbalsta funkciju veicējiem.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, pērnā gada 6.decembrī Gulbis izdeva rīkojumu par darba grupas izveidošanu, kuru uzticēja vadīt IeM valsts sekretāra vietniekam Jurim Ļabim. Darba grupā ietilpa arī IeM Iekšējā audita departamenta, Finanšu un īpašuma departamenta, administratīvā un Juridiskā departamenta pārstāvji.

Ar rīkojumu tika noteikts, ka līdz 20. decembrim visu ministrijas dienestu vadītājiem darba grupai bija jāiesniedz apkopota informācija par visiem amatiem, kurus ieņem darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm un kuru amata pienākumos ietilpst atbalsta funkciju izpilde, neiesaistoties noziedzības apkarošanā, ugunsgrēku likvidācijā un robežapsardzībā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form