Daugavā atstātos murdos veidojas 'zivju nāves nometnes', bažījas Māris Olte (plkst.12:14)
Foto: LETA

Strauji pazeminoties temperatūrai un upēm aizsalstot, iespējams, pat Rīgas centrā, Daugavā, atstātos murdos un tīklos lēnu nāvi sagaida iesprostotas zivis, satraucas dabas draugs Māris Olte. Valsts vides dienests (VVD) par šādu situāciju gan nav informēts un nav saņēmis arī iedzīvotāju sūdzības, bet paši zvejnieki apgalvo, ka zivju labklājība nav apdraudēta.

Olte Daugavā atstātos zvejas rīkus salīdzina ar zivju "nāves nometni".

Olte portālam "Delfi" skaidro, ka zvejas rīki ir iesaluši un tos nevar ne izņemt, ne iztukšot. Viņaprāt, šobrīd Daugavā varētu atrasties apmēram 150 nēģu murdi, četri vai pieci stāvvadi, kā arī, iespējams, kāds tīkls. Lai gan viss ir legāli un zvejniekiem ir piešķirtas licences, nav atrunāts darbības plāns, sākoties salam, un šobrīd, kad zvejas rīki jau ir iesaluši, to īpašnieki vairs nav ieinteresēti kaut ko darīt lietas labā.

Viņš uzskata, ka zvejas rīki Daugavā paliks līdz pat pavasarim. Atbildība par šo situāciju, viņaprāt, jāuzņemas pašiem zvejniekiem un VVD, kas neko nedarot. Olte aicina iedzīvotājus lejupielādēt VVD izveidoto aplikāciju "Vides SOS", kur iespējams ne tikai ziņot par nodarījumiem videi, bet arī sekot līdzi, kā konstatētās problēmas tiek risinātas.

Valsts vides dienestā portālam "Delfi" sacīja, ka Daugavā nēģus iegūt atļauts arī ziemā. Galvaspilsētas centrā zem ledus atrodas 126 nēģu murdi, kas ir īpaši pielāgoti tieši apaļmutnieku ieguvei, tādējādi citas zivis iekļūt murdos praktiski nevar.

Pēc saziņas ar murdu īpašniekiem, šobrīd Daugavā, galvaspilsētas centrā, ievietoti 126 nēģu murdi, kas ir marķēti ar karogiem. Murdi ir noenkuroti upes gultnē un nevar nodarīt kaitējumu zivīm. Tāpat nēģi šajos murdos var uzturēties ilgstoši, norāda vides sargi.

VVD uzsver, ka minētajā upes posmā šobrīd neatrodas nedz stāvvadi, nedz arī zivju tīkli, kā minēts informācijas interneta medijos. Nēģu murdi tur šobrīd var atrasties un šāda prakse pastāv gadiem, noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos to pieļauj.

Šie noteikumi arī neparedz, ka Daugavā aizliegts iegūt nēģus no 1.maija līdz 31. jūlijam. Tāpat par pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad zvejas rīki ir palikuši ūdenstilpē pēc zvejai atļautā laika beigām, sākoties attiecīgajam aizlieguma periodam, ja tas ir saistīts ar nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem (stihiskas dabas parādības, avārijas, nepiemēroti hidroloģiskie apstākļi - vižņi, ledus šķelšanās un iešana, ūdenslīmeņa krasas svārstības hidroelektrostaciju darbības ietekmē), kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst.

Tādā gadījumā zvejniekiem ir pienākums nekavējoties informēt pašvaldības pilnvarotās institūcijas un Valsts vides dienestu par šo noteikumu minētajiem nepārvaramajiem ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ, sākoties zvejas aizlieguma periodam, attiecīgie zvejas rīki netika izņemti, uzsver VVD.

Zvejnieks un ZKS "Vecdaugava" direktors Uģis Tētiņš aizstāv zvejniekus, minot, ka viss ir likumīgi un nav pamata celt trauksmi – nēģi murdos izdzīvošot līdz pavasarim. Tā kā šis gads zvejniekiem nav bijis sevišķi ienesīgs un zivīm bagāts, katrā nēģu murdā, kā paredz Tētiņš, būšot vien pieci vai seši nēģi. Izmantotā tehnika ir specifiska un pielāgota Daugavai – uz grunts murds piestiprināts ar diviem enkuriem un tos no Daugavas salā nav jāvelk ārā.

Saskaņā ar Tētiņa pausto murdā nēģiem ir brīva kustība un zvejnieki tos ik pa laikam pārbauda. Nēģu murds ir selektīvs zvejas rīks, kurā citas zivis noķert ir grūti. "Šī metode netiek izmantota pirmo gadu, viss ir droši," piebilst "Vecdaugavas" direktors. Tētiņš iepriekš ar zveju nodarbojies Mangaļsalā, tomēr tur darbu traucējuši roņi, tādēļ tagad viņš zvejas rīkus izliek Daugavā pie Vanšu tilta.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Daugava (upe) Māris Olte Valsts vides dienests
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form