Daugavas Vanagu pasākuma laikā izplata uzsaukumu par skandalozo ‘Viedas’ grāmatu

"Daugavas vanagu" (DV) 10. globālo dienu rīkošanas palīgs Juris Pērkons sacīja, ka uzsaukums parādījies ceturtdien. Viņš ar to pat neesot lāgā iepazinies, jo bijis daudz darāmā un uz garās reģistratūras letes Valmieras drāmas teātra ģērbtuvē atradies vēl daudz citu informatīvu materiālu.

"Par to sāku interesēties tikai pēc tam, kad piektdien pie mums pienāca kāda dusmīga tautiete no Amerikas vai arī Austrālijas un jautāja, kurš izplatot tādu komunistisku propagandu, jo viņa personīgi pazīstot trīs cilvēkus no uzsaukumā minētā saraksta un par viņiem teiktais nav patiesība," sacīja Pērkons, piebilstot, ka piektdienas priekšpusdienā visi uzsaukumi bijuši jau paņemti.

Uzsaukumi esot izplatīti kopā ar sabiedriskās organizācijas "Klubs 415" izdoto avīzi "Latviešu patriots" un atklātņu komplektu "Abrene - Latvijas novads". Pēdējais veltīts bijušajam Abrenes apriņķim, kuru 1945.gadā pievienoja Krievijas padomju federatīvajai sociālistiskai republikai, un 1940.gada 15.jūnija notikumiem, kad čekas specvienības uzbrukušas neatkarīgās Latvijas trim robežsardzes posteņiem Abrenes apriņķī.

DV priekšsēdis Varimants Plūdons un DV centrālās valdes pārstāvis Latvijā Valdis J.Kursietis sacīja, ka uzsaukumi ar DV nav bijuši saskaņoti un organizācija no tiem norobežojas. "Ja mēs būtu izplatījuši šādu uzsaukumu, tur būtu mūsu paraksts. Bet šī lapele ir anonīma. Tā ir lēta provokācija," sacīja Kursietis un Plūdons.

Ne Valmieras policijai, ne Satversmes aizsardzības birojam (SAB) piektdien nebija informācijas par notikušo. SAB vadītāja vietnieks Uldis Dzenītis sarunā ar BNS sacīja, ka pagaidām šajā lietā nav pamata veikt pārbaudi, tomēr jebkura no uzsaukumā minētajām personām varot vērsties tiesā, ja uzskata to par nepieciešamu.

Jau vēstīts, ka aicinājumu apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai izvērtēt "Viedas" rīkoto sacerējumu konkursu parakstījuši Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors Nils Muižnieks, Eiropas kustībā Latvijā prezidents Ainārs Dimants, Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības priekšsēdētājs Juris Radzevičs, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, Rīgas ebreju kopienas priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs, sabiedrības par atklātību "Delna" valdes priekšsēdētāja Inese Voika un citi.

Vēstulē pausts, ka apgāda "Vieda" rīkotais jauniešu konkurss, pēcāk grāmatas "Nevienam mēs Latviju nedodam" izdošana, kā arī vēstules iesniegšana Eiropas savienības paplašināšanās komisāra Ginters Ferhoigena vizītē iesniedza viņam vēstuli, kurā prasīja atbrīvot Latviju no kolonistiem, esot provokācijas, kuras "nomelno Latvijas starptautisko tēlu".

"Viedas" vārds plašāku atpazīstamību guvis pēc jauniešu sacerējumu konkursa, kurā piedāvātie temati nereti vērtēti par rusofobiskiem un šovinistiskiem. Šos apzīmējumus izvēlējās arī Krievijas ārlietu ministrija, prasot starptautiskajām organizācijām izvērtēt sacerējumu grāmatu un konstatēt, vai tā nav nacionālā naida kurinātāja.

EDSO misija Latvijā grāmatu atzina par sliktas gaumes izpausmi, bet norādīja, ka to nevar uzskatīt par naida kurinātāju. Līdzīgās domās bija Satversmes aizsardzības birojs, kurš norādīja, ka grāmatas izraisītā polemika vērtējama kā viedokļu dažādība un par to cilvēkus sodīt nevar.

Tikmēr pie apgāda durvīm notika arī neliels sprādziens, kura organizatori vēl nav notverti, bet kuru apgāda vadība saistīja ar ažiotāžu ap grāmatu. Tam sekoja vēstules iesniegšana Ferhoigenam, pēc kuras SAB brīdināja "Viedas" vadītāju Aivaru Gardu par draudus valsts drošībai radošas rīcības nepieļaujamību.