Foto: DELFI

Pateiks labus vārdus, bet reālo situāciju neietekmēs – vairums "Delfi" aptaujāto Daugavpils iedzīvotāju par Valsts prezidenta vizīti pilsētā bija informēti, taču skeptiski raudzījās uz tās praktisko devumu. Savukārt uzņēmumu vidū emocijas dalījās no sarkanā paklāja izvietošanas uz speciāli vizītei sagatavotas skatuves līdz cerībām sagaidīt solījumu nepamest grūtībās krīzes situācijā.

Portāls "Delfi" jau pirms Egila Levita vizītes bija iecerējis apmeklēt Daugavpili, lai tiktos ar cilvēkiem un pārspriestu viņiem aktuālo Ukrainas notikumu kontekstā, taču vizīte un izsludinātā vērienīgā diskusija ar reģiona vietvaru pārstāvjiem un viedokļu līderiem, kā arī citas Valsts prezidenta Levita ieplānotās aktivitātes šo braucienu paātrināja.

Tā nu "Delfi" devās uz Latgali, kur tikās ar akadēmiskās, mākslas vides pārstāvjiem, vietējiem uzņēmējiem, kā arī sarunājās ar pilsētas iedzīvotājiem. Iepriekš ar pilsētas mēru Andreju Elksniņu, bēglēm, kā arī izglītības nozares atbildīgo amatpersonu un Nodarbinātības valsts dienesta vadītāju jau bija ticies portāls "rus.delfi". Vairāk par šo vizīti iespējams uzzināt šajā rakstā.

Tāpat "Delfi" pirms iecerētās diskusijas aptaujāja vairāku reģiona pašvaldību amatpersonas. Par viņu skatījumu uz situāciju reģionā, kā arī to, kā šajos apstākļos tiek uztverta Levita vizīte un vai tā ko mainīs valsts atbalsta un attieksmes ziņā, iespējams uzzināt šajā rakstā.

"Nevajag Daugavpili demonizēt" un 9. maijs


Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs un politikas vērotājs Dmitrijs Oļehnovičs intervijā portālam "Delfi" sacīja, ka vide Daugavpilī ir ļoti multikulturāla, jo te dzīvo ne tikai latvieši un krievi, bet arī baltkrievi un poļi. Viņš uzsvēra, ka "nevajag Daugavpili demonizēt". Tāpat viņš izteica bažas, kas notiks pilsētā 9. maijā, kad varētu saasināties konflikti starp atšķirīgi domājošiem iedzīvotājiem.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš iepriekš "rus.delfi.lv" norādījis, ka viņam nav atsevišķu skaitļu par Latgales un Daugavpils militāro noskaņojumu, bet marta aptauja Latvijā liecina, ka 22% krievvalodīgo šajā konfliktā ir Ukrainas pusē, 21% ir Krievijas pusē, 46% neatbalsta nevienu pusi. Saistībā ar to, cik ļoti šie dati atbilst realitātei Daugavpilī, viņš piekrita, ka tie varētu būt atbilstoši.

Daugavpils teātra aktieris Vadims Bogdanovs gan portālam "Delfi" pauž bažas, ka sabiedrība Daugavpilī tomēr ir ļoti polarizēta, turklāt liela daļa viedokļu apmaiņas notiek sociālajos tīklos.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Sarunā ar portālu "Delfi" viņš uzsvēra Ukrainas atbalsta pasākumu nozīmīgumu pilsētā, lai gan tos tāpat apmeklē cilvēki, kuri Ukrainu jau atbalsta, un pārliecināt citus par viedokļa maiņu ir gandrīz neiespējami. Tāpat viņš atklāja, ka arī viņa ģimenē valda viedokļu nesakritība, tāpēc reizēm Ukrainas kara jautājums nemaz netiek apspriests. Savukārt daudzi viņa draugi un paziņas, kuri šobrīd ir Krievijā, pat sazinoties elektroniski, savu viedokli izvairās paust. Viņa bijusī sieva un bērns arī šobrīd joprojām uzturas Sanktpēterburgā un aicinājumu braukt uz Latviju nav pieņēmuši.

Abi portāla "Delfi" uzrunātie daugavpilieši uzsvēra, ka prezidenta apmeklējums šajā valstspilsētā ir labs signāls tam, ka valsts vadītāju interesē arī Latgalē un pilsētā notiekošais.

Levits kā Anglijas karaliene


Portāls "Delfi" uzrunāja pilsētas ielās satiktos cilvēkus, vaicājot, vai viņi zina, ka šonedēļ pilsētā viesojas valsts prezidents Egils Levits. Viena no uzrunātajām sievietēm nezināja un viņu tas neinteresēja. Tāpat, vaicāta, ko šī vizīte varētu uzlabot pilsētā, viņa krieviski sacīja, ka neko, jo "viņi tāpat visu dara tikai sev".

Savukārt cits uzrunātais prezidentu salīdzina ar Anglijas karalieni, kurš pateiks ļoti labus vārdus, bet reālo situāciju tie neietekmēs.

"Tā jau nav Latvijas vaina," rezumē vīrietis, minot arī pilsētā valdošo bezdarbu un vagonu rūpnīcas krīzi. Putina radītās šausmas, kas notiek Ukrainā, viņš salīdzina ar bumerangu, kas skar visas apkārtējās valstis pēc kārtas. Vīrietis uzsver, ka Ukrainā redzama arī krievu karaspēka "apkakāšanās ar visu savu tehniku un armiju", taču tas radījis arī ekonomisku sitienu Latvijai.

Savukārt jauniete Diāna portālam "Delfi" sacīja, ka prezidentam būtu vairāk jāpievērš uzmanība tādām problēmām kā "Ukraina, kovids un karogi".

No sarkanā paklāja līdz masveida atlaišanām


Portāla "Delfi" uzrunāto Daugavpils uzņēmumu vidū situācija gan ir pilnīgi atšķirīga – kamēr vienu prezidents apmeklēs, lai aplūkotu jaunās ražošanas telpas, tikmēr otram būs jāšķiras no aptuveni puses darbinieku, jo karadarbības dēļ Ukraina nevar tam samaksāt vairāk nekā 8 miljonus eiro.

Kabeļu un kabeļu savienojumu montēšanas uzņēmuma SIA "Axon Cable" direktors Jans Senkēns, kurš pats nāk no Francijas, sarunā ar portālu "Delfi" saka, ka karš Ukrainā nav tieši ietekmējis uzņēmuma darbību, tomēr jūtams ir gāzes, elektrības un citu izejmateriālu cenu kāpums.

Jautāts, kā uzņēmums šo problēmu risinājis, viņš norādīja, ka uzņēmums jau pirms vairākiem gadiem sācis uzlabot energoapgādi, izvēloties ekonomiskākus resursus. Tagad arī tiek domāts par citiem risinājumiem, kā varētu ietaupīt enerģijas resursus.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Senkēns Daugavpilī dzīvo jau 15 gadus un uzskata, ka šeit ir patīkama vide, kur strādāt. "Ja es salīdzinu ar Franciju, ir diezgan labi, jo šeit ir vienkāršāk strādāt ar cilvēkiem, kā arī pilsēta ir daudz mazāka nekā, piemēram, Parīze, tāpēc nokļūšana no vietas uz vietu aizņem daudz mazāk laika," viņš pamatoja.

Otrdien Levits apmeklēs "Axon Cable" ražošanas telpas Mendeļejeva ielā 5, kur 2020. gada pavasarī ekspluatācijā nodotas jaunas telpas – tās uzņēmums īrē no pašvaldības. Tagad šeit tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamu Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī tiek izgatavoti kabeļi satelītsakaru industrijai. Kad portāls "Delfi" apmeklēja šīs telpas, notika gatavošanās prezidenta apmeklējumam, bija izveidota pat neliela skatuve ar sarkano paklāju.

Savukārt AS "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) nosaukums martā plaši izskanēja saistībā ar plānoto kolektīvo darbinieku atlaišanu – no vairāk nekā 600 darbiniekiem uzņēmums plāno šķirties no 240. Lai arī prezidenta dienaskārtībā grūtībās nonākušā uzņēmuma apmeklēšana iekļauta netika, turp devās portāls "Delfi". Kā sacīja uz vietas satiktā valdes locekle Natālija Petrova, pirmdien jau daļa no cilvēkiem tika atbrīvota no darba.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Portāls "Delfi" uzņēmumā Daugavpilī viesojās pusstundu pirms darba dienas beigām. Ap pulksten 16 darbinieki kopīgi pameta rūpnīcas teritoriju. Tehnoloģe Ksenija Treimane, kura tur strādā trīs gadus, sacīja, ka darbinieku vidū valda neziņa, vai, nākamajā dienā atnākot uz darbu, netiks pateikts, ka tā būs pēdējā. Viņa pēc studiju laika ārzemēs atgriezusies dzimtajā Daugavpilī un vēlas strādāt tieši šeit.

Petrova sacīja, ka cer uz valsts atbalstu, lai uzņēmums arī turpmāk varētu pastāvēt, ņemot vērā, ka tas darbojas jau vairāk nekā 150 gadus. Viņa uzsvēra, ka visi ļoti cer, ka situācija tiks atrisināta un uzņēmums arī nākotnē varēs darboties un palīdzēt atjaunot Ukrainas ekonomiku, jo tieši Ukraina un Krievija līdz šim bija uzņēmuma galvenie sadarbības partneri. Tagad tiek meklēti citi risinājumi. Tāpat Petrova atklāja, ka uzņēmumā jau pirms konflikta Ukrainā strādāja vairāk nekā 20 ukraiņi.

Cik bibliotēkā grāmatu – Levits tiekas ar Latgales kultūras grandiem


Prezidents savu Daugavpils vizīti pirmdien, 4. aprīlī, uzsāka, vakarā tiekoties ar vietējiem kultūras darbiniekiem Marka Rotko mākslas centrā.

Vizītes apmeklētāju vidū bija VAS "Daugavpils teātris" valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks, Eiropas Kultūras galvaspilsētas pieteikuma "Daugavpils 2027" izstrādes koordinatore Diāna Soldāne, kā arī daudzi citi.

Pasākuma gaitā Valsts prezidents norādīja: "Kultūras dzīve Daugavpilī ir intensīva un daudzveidīga. Paldies, ka uzturat šo kultūras procesu, kas Daugavpilij piešķir īpašu raksturu!"

Tāpat sarunas sākumā viņš interesējās, cik Latgales Centrālajā bibliotēkā ir grāmatu, uz ko saņēma atbildi – aptuveni 50 000.

"Paldies, ka uzturat šo kultūras procesu, kas Daugavpilij piešķir īpašu raksturu," šaurā lokā sapulcētajiem kultūras darbiniekiem sacīja Levits.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Otrdien portāls "Delfi" piedāvās tiešraidē sekot līdzi Levita rīkotajai diskusijai ar Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!