Daugavpils vietvara aicina valdību izsludināt ārkārtējo situāciju enerģētikā, kas, pilsētas vadības ieskatā, dotu iespēju ierobežot centrālapkures ražošanai vajadzīgās šķeldas eksportu uz ārvalstīm un tādējādi bremzēt kurināmā cenas kāpumu, vēsta TV3 Ziņas.
Daugavpilī atkarība no dabasgāzes samazināta par 25 procentiem, jo šogad uzcelta koksnes šķeldas siltumcentrāle, vēsta raidījums. Lielākā problēma, kā norāda pilsētas vietvara, ir tā, ka "Daugavpils Siltumtīkliem" neizdodas atrast nevienu šķeldas piegādātāju.
Tirgotāji, cerot, ka šķeldas cena turpinās kāpt un varēs pelnīt vēl vairāk, nevēloties tagad noslēgt fiksētas cenas līgumus par kurināmā piegādēm ziemā. Iepriekšējā apkures sezonā Daugavpils iepirka šķeldu par 14 eiro megavtstundā, taču šobrīd cena kāpusi trīskārt un ir 45 eiro. Cenu kāpumu izjutīšot arī daugavpilieši.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") ir pārliecināts, ka cenu augšā dzen šķeldas eksports uz ārzemēm. Viņš pārliecināts, ka Latvijā jāizsludina enerģētiskā krīze un būtu jāaizliedz koksnes šķeldas eksports. "Cenas kāpj pārpircēju dēļ, kuri iepērk Latvijas šķeldu un eksportē uz Zviedriju, Vāciju, Poliju," raidījumam sacīja Elksniņš. Daugavpils kā vienīgo risinājumu saredz šķeldas eksporta kvotu uzlikšanu.
Aicinājumu izsludināt enerģētisko krīzi, kas dotu tiesības valstiski ierobežot šķeldas eksportu, izteikušas vēl vairākas citas pašvaldības, TV3 Ziņām sacīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
Nacionālās apvienības kontrolētā Zemkopības ministrija nevēlas pat apsvērt iespēju ierobežot koksnes izvešanu uz ārzemēm. Tas esot labs bizness ar darbavietām. Zemkopības ministrija arī neuzskata, ka cena šķeldai būtu par lielu, un problēmas vispār neesot.
Kā raidījumam atzina Atjaunojamās enerģijas federācijā, ja nav iespējams ierobežot šķeldas eksportu, steidzami jāmeklē cits veids cenas samazināšanai, lai apkures uzņēmumiem būtu iespējas iepirkt šķeldu. "Ir jābūt kādām subsīdijām vai līgumiskai vienošanās ar eksportētājiem, ka viņi nākamgad varētu saņemt kādus labumus, ja viņi ar cenu būtu labvēlīgāki pret vietējo patēriņu. Te ir kāds risinājumi jārod tūlīt. Mēs diemžēl esam lielās bažās par to, kā mēs to ziemu pārdzīvosim," saka Irbe.
Daugavpils pašvaldība bažījas, ka šķeldas tirgotāju šā brīža attieksmes dēļ, kas nevēlas slēgt līgumus uz sezonu, varot pienākt situācija, ka decembrī vai janvārī var nebūt ar ko darbināt katlu māju.
