Foto: LETA

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) šodien iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Satversmei, informēja pašvaldībā.

Daugavpils pašvaldības ieskatā likuma 4. panta otrā daļa, 5. panta otrā un piektā daļa, kā arī 8. panta pirmā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam.

Pašvaldībā apgalvo, ka, uzdodot pašvaldībai demontēt Ministru kabineta konkrēti noteiktus objektus, valsts iejaucas pašvaldības autonomajā funkcijā "gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu", kas paredzēta likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā.

Daugavpils pašvaldība atbilstoši savai autonomajai funkcijai gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu īstenošanā jau esot veikusi to padomju laikā uzstādīto pieminekļu, kam nav mākslinieciskas vērtības un kas atspoguļo padomju laiku ideoloģiju, demontāžu atbilstoši tās 1992. gada 3. septembra lēmumam "Par padomju laikā uzstādīto pieminekļu un uzskatāmās aģitācijas demontāžu Daugavpils pilsētās teritorijā".

Daugavpils domes ieskatā citi Daugavpilī esošie objekti, kuri ir labā tehniskā stāvoklī un kuri laikā kopš neatkarības atjaunošanas ir kopti un viens no objektiem pat ir atjaunots, neslavina padomju režīmu, bet ir veltīti karā kritušo piemiņai.

Kā vēl vienu argumentu pašvaldībā min to, ka vietvarai likumprojekta pieņemšanas gaitā nebija paredzētas tiesības piedalīties ne lēmuma pieņemšanā, ne arī tika nodrošinātas tiesības tikt uzklausītai.

Daugavpils domē uzskata, ka likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 8.panta pirmā daļa ir tiešā un skaidrā pretrunā gan pašvaldības principam, kas ietver pašvaldības finanšu autonomiju, gan Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta pirmajai un otrajai daļai.

Likumdevējam atbilstoši pašvaldības principam un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, uzdodot pašvaldībai uzdevumu demontēt objektus, bija jānodrošina arī atbilstošs finansējums, savukārt likumdevējs ir tieši pretēji uzdevis veikt šo pienākumu pašvaldībai daļēji, līdz 50% apmērā, no pašvaldības līdzekļiem, uzskata pašvaldībā.

Finansējums, kas nepieciešams Ministru kabineta noteiktu abu objektu demontāžai Daugavpilī, ir ievērojams un nav paredzēts pašvaldības budžetā, skaidro pašvaldībā.

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!