Biedrību dibinājuši desmit jauni cilvēki — fiziķi, ķīmiķi, biologi, matemātiķi, sociologi un politologi, kas, kā viņi sola, ar apņēmību piedalīsies Latvijas nākamās simtgades veidošanā. Kembridžas Universitāte ir viena no pasaules labākajām izglītības iestādēm, kura gadu no gada atrodas starptautisko reitingu pašā augšgalā.
"Deviņdesmito gadu beigās Kembridžā sāka parādīties studenti no Latvijas, kas šeit mācījās maģistratūrā un doktorantūrā. Bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis bija vienā no pirmajiem Kembridžas latviešu viļņiem deviņdesmito gadu beigās. Savukārt jaunā gadsimta pirmajā desmitgadē Kembridžā izveidojās pirmā plūsma ar latviešiem, kas šeit mācījās bakalaura programmā. Daži no tiem pēdējos skolas gadus pavadīja Anglijā, lai palielinātu savas izredzes izturēt stingro Kembridžas atlasi, bet bija ar tādi, kurus Kembridža pieņēma ar Latvijas vidējas izglītības sertifikātu," portālam "Delfi" skaidroja viens no biedrības prezidentiem Ņikita Trojanskis.
Viņš paskaidro, ka pašreiz Kembridžas Universitātē no aptuveni 20 000 studentiem 25 ir no Latvijas, no kuriem liela daļa cits citu nemaz nepazīst. "Ikdienā iespēju runāt latviski ir maz, un valstij nozīmīgi datumi iekrīt mācību laikā, liedzot iespēju tos svinēt dzimtenē. Tā ir grūti aprakstāma sajūta, ko saprot ļoti daudzi diasporas latvieši, — dzīvot citā kultūrtelpā un domāt par Latviju. Latviešu biedrība saliedēs mūsu komūnu, kā to jau ir veiksmīgi darījuši lietuvieši un igauņi ar savām biedrībām," paskaidroja viens no biedrības izveidotājiem.
Viņš arī stāsta, ka, ņemot vērā mācību slodzi Kembridžā un latviešu sadrumstalotību koledžu sistēmā (Kembridžā ir 31 koledža), ir saprotams, kāpēc ilgu laiku biedrība nav tikusi dibināta. Viņaprāt, tikai pēdējo trīs gadu laikā latvieši ir sasnieguši kritisku masu, kas ļauj aizpildīt lekciju teātrus, kad atbrauc uzaicināts runātājs no Latvijas, vai apsēsties pie svētku galda, atzīmējot valsts svētkus.
Šogad biedrības prezidenti ir trešā studiju gada biologs Ņikita Trojanskis un maģistrantūras līmeņa ķīmiķis Edgars Klētnieks. Biedrību dibinājuši 12 studenti no Latvijas, kas 18. novembrī parakstīja organizācijas konstitūciju.
"Es un Ņikita par to bijām ilgi domājuši un nonācām pie secinājuma, ka tas būtu nepieņemami —nedibināt biedrību Latvijas valsts simtgadē," sacīja otrs biedrības prezidents Klētnieks.
Trojanskis iezīmē biedrības darbības plānu: "Mēs plānojam satikties reizi divās nedēļās un tagad organizējam vairākus pasākumus nākamajam mācību trimestrim, tai skaitā uzņemšanu Kembridžas Lietuviešu biedrībā un vieslekciju no uzaicināta Latvijas runātāja. Mēs būtu priecīgi, ja jebkurš ievērojams Latvijas mākslinieks, politiķis, zinātnieks vai citas jomas eksperts, braucot uz Angliju, uz vienu vakaru viesotos Kembridžā pie mums."
Biedrības konstitūcijas parakstīšanas ceremonijā 12 klātesošie biedri solījuši, ka būs gatavi palīdzēt jauniešiem no Latvijas iestāties Kembridžā, gatavojot viņus intervijām, labojot motivācijas vēstules, un dodot padomus.
"Daudzi biedrības locekļi vēlas saistīt savu nākotni ar Latviju un jau tagad bieži meklē vasaras prakses iespējas Latvijā, nevis ārzemēs, tāpēc mūsu biedrība arī kalpos kā saziņas mezgls starp Latvijas uzņēmējiem un Kembridžas studentiem," piebilst Klētnieks.
"Ņemot vērā diasporas augošo lomu Latvijā notiekošajās publiskajās diskusijās, tostarp priekšvēlēšanu periodā, nolēmām, ka biedrības dibināšana sniegtu arī mums iespēju piedalīties ar savu pieredzi un zināšanām Latvijai svarīgās debatēs," piebilda viens no biedrības līderiem politologs Tomass Pildegovičs.
Bet Trojanskis uzsver, ka biedrībā latviešu un krievu skaits ir aptuveni vienāds, kas palīdzot multikultūralajam dialogam un labākai izpratnei vienam par otru. Biedrības pārstāvji arī piebilst, ka Kembridžas latviešu studenti vēlas pateikties saviem skolotājiem un vecākiem. Sazināties ar Kembridžas Universitātes Latviešu biedrību ir iespējams, rakstot uz: nt383@cam.ac.uk