Raidījums noskaidrojis, ka 24. aprīlī pansionātā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu. 6. maijā par augstu temperatūru sūdzējies kāds no pansionāta iemītniekiem, pie kura ieradās arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Mediķi snieguši pirmo palīdzību un aizbraukuši. Saslimšanu ar Covid-19 kā iespējamību neizskatīja. Pēc vairākām dienām gan šis pacients, gan vēl divi pansionāta iemītnieki ar pneimoniju nonākuši slimnīcā, kur visiem trim atklāta saslimšana ar Covid-19. Vēl pēc četrām dienām sāka testēt visus pacientus. Lai reaģētu, bija vajadzīga vairāk nekā nedēļa, notikumu gaitu ieskicē raidījums.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) neizdarību noliedz. Dienests nevarot zināt, vai kādā iestādē jau iepriekš bijuši Covid-19 slimnieki. Turklāt norīkošana uz Covid-19 analīzēm jebkurā gadījumā neesot viņu uzdevums, uzzināto atstāsta raidījums.
"Ja gadījumā sociālās aprūpes centrā ir izsaukta neatliekamās palīdzības brigāde pie kāda konkrēta pacienta, piemēram, ar elpceļu saslimšanas pazīmēm, un šīs te slimības gaita ir viegla, tad cilvēks, tāpat kā mājas apstākļos un tālāk, ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā. Arī šādā sociālas aprūpes centra gadījumā pacienti ārstējas sociālās aprūpes centrā ģimenes ārsta uzraudzībā," skaidro NMPD pārstāve Ilze Bukša.
Galvenā epidemiologu versija – vīruss "Mārsnēnos" iekļuvis no Cēsu klīnikas, raidījumam atklājis Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Turklāt tas bijis trīs nedēļas pirms 16. maijā parādījās ziņas par uzliesmojumu.
Kā slimnīcā uzzināja "De facto", "Mārsnēnu" kliente ārstniecības iestādē bija nokļuvusi aprīļa beigās, saasinoties veselības problēmām. Tobrīd Cēsu klīnika bijusi pilnāka nekā parasti, jo Covid-19 bija uzliesmojis Vidzemes slimnīcā, Valmierā, tāpēc pacientus novirzīja uz Cēsīm. Brīdī, kad tur bija arī "Mārsnēnu" kliente, arī Cēsu klīnikā atklājās pacients ar Covid-19.
"Viņš patiesībā nonāca pie mums no kardiogrāfijas kabineta, jo viņam bija slikta kardiogramma. Tā kā aizdomas par to, ka viņam ir Covid-19 mums patiesībā nebija. Tas vēlāk tikai atklājās, un mēs jau varējām rīkoties tālāk," raidījumam pastāstīja Cēsu klīnikas galvenā ārste Inga Skrapce.
Tobrīd jau visiem klīnikas pacientiem, ieskaitot "Mārsnēnu" klienti, veica Covid-19 testus. Tas bija 22. aprīlī. 24. aprīlī atnākusi atbilde – negatīvs. "Mārsnēnu" iemītnieci no slimnīcas izrakstīja un aizveda atpakaļ uz pansionātu. Tajā pašā dienā viņu vēlreiz testēja – jau pansionātā. Testa rezultāti viņai vienīgajai izrādījušies pozitīvi.
Cēsu klīnikā spriež, ka ar negatīvais tests bijis inkubācijas periodā. Raidījums klāsta, ka nav skaidrs, kā tieši paciente inficējusies, jo ar pacientu, kuram pirms tam atklāja Covid-19, tieša kontakta nav bijis. "Nu, viņi ir saistīti tik daudz, ka viņi atradās vienā un tajā pašā nodaļā, pie viņiem gāja viens un tas pats personāls. Un katram jau klāt nevar izstāvēt uz izsekot, vai tiešām katrs mazgā tās rokas, cik bieži, cik vajag un vai tā sejas maska ir uzlikta. Varbūt sākumā personāls arī nepasekoja tam, lai arī pacienti lietotu šīs sejas aizsargmaskas, un arī pacienti ne vienmēr saprot, kāpēc viņam tas ir jādara," norādījusi Skrapce.
Epidemioloģiskās drošības prasības aprūpes centros jebkurā gadījumā jāievēro arī pašiem. Īpaši, ja saslimšana jau konstatēta. "Mārsnēnu" pansionātā neslēpj, ka visu pēc priekšrakstiem nemaz nevarētu izpildīt, jo pansionātā gluži vienkārši nav tādu telpu. Šobrīd pansionāts sadalīts – pirmajā stāvā ar Covid-19 saslimušie, otrajā – pārējie. Ja drošības nolūkos karantīnā jāievieto katrs, kuru atved no slimnīcas, tad tas nav īsti iespējams. Arī labierīcību nav katrā istabiņā.
Jau ziņots, ka 15. maijā sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni", Mārsnēnu pagastā, Priekuļu novadā, konstatēts Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojums, toreiz portālam "Delfi" apstiprināja Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone.
Valsts policija ir sākusi resorisko pārbaudi par Covid-19 uzliesmojumu šajā Priekuļu novada sociālās aprūpes centrā.
Mārsnēnu uzliesmojuma dēļ Priekuļi ir pārliecinoši Covid-19 smagāk skartais novads Latvijā, kur reģistrēti 578 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
