'de facto': nesaskaņojot darbinieka atrašanos amatā, Rīgas pašvaldības policijā pārkāpj likumu  (31)

Arī iepriekš viņa apstiprināšana pienākumu izpildītāja statusā bija veids, kā apiet likumu, jo Aronovam nav augstākās izglītības, lai amatā viņu varētu apstiprināt oficiāli, norāda raidījums.

2013. gada oktobrī Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) parakstīja rīkojumu. Par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāju kļuva bijušais tūrisma policijas šefs Aronovs. Pašlaik Aronovs joprojām ir tikai šī amata pienākumu izpildītājs. Viņam joprojām ir tikai vidējā izglītība, un tas liedz Aronovam oficiāli kļūt par priekšnieka vietnieku. Tādā veidā pirms pusotra gada Rīgas dome pēc būtības apgāja gan likumu "Par policiju", gan Rīgas pašvaldības policijas nolikumu, ziņo raidījums. Tie paredz, ka šajā amatā drīkst apstiprināt tikai tādu personu, kurai ir augstākā juridiskā izglītība.

"Varējām darīt tā, varējām darīt tā, kā mēs izvēlējāmies. Mūsu politika ir, ka cilvēkus, kuri ir perspektīvi, kas aktīvi strādā, kas grib aktīvi strādāt, viņus arī virzīt tālāk. Tā ir mūsu pieeja," norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").

Pirms gada Saeima vasarā pieņēma grozījumus likumā "Par policiju", kura mērķis bija novērst turpmākus mēģinājumus "apiet" likumu. Cita starpā tie paredz, ka iekšlietu ministra rakstveida piekrišana nepieciešama arī tad, ja persona pilda pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka amata pienākumus uz laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus. Tas tieši attiecas arī uz Aronovu.

"Tas nozīmē, ka šis pusgads termiņu ziņā iestājās šī gada 11. janvārī, kad mēs runājam par to, ka atbilstoši likumam ir jābūt šim iekšlietu ministra saskaņojumam," skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dmitrijs Trofimovs. Taču iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") joprojām šādu lūgumu no Rīgas domes nav saņēmis. Raidījums pieļauj, ka tas, visticamāk, nozīmē, ka kopš janvāra Aronovs amatu ieņem pretlikumīgi.

Saeimas atbildīgās komisijas izstrādātie grozījumi nav bijuši gana efektīvi, lai to novērstu. ,,Nevar, protams, katram likumam paredzēt pretī administratīvo vai kriminālsodu šajā gadījumā, jo mēs paredzam, ka iedzīvotāji un jebkurš cilvēks Latvijā ir likuma paklausīgs, kur nu vēl policijas iestādes vadītājs, kaut arī uz laiku," skaidro Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība").

Iepriekš Aronovs raidījumam "de facto" skaidroja, ka Rīgas pašvaldības policijā pienākuma izpildītāja statuss pielīdzināms pārbaudes laikam. Ja darbinieks sevi pierāda, viņu amatā ieceļot oficiāli. Taču šoreiz Aronova viedokli par to, kāpēc joprojām nav lūgta iekšlietu ministra piekrišana viņa darba turpināšanai, neizdevās iegūt.

Pirms gada, kad "de facto" vēstīja par Aronovu, viņš bija saslimis. Iespējams, ka tā ir tikai sakritība, taču šonedēļ, kad "de facto" vēlējās sazināties ar Aronovu, Rīgas pašvaldības policijā pavēstīja, ka Aronovs neesot darbā, jo viņš esot "paņēmis" slimības lapu. Tajā pašā laikā neatbildēja uz "de facto" jautājumu, kurā datumā Aronovs šo slimības lapu ir izņēmis un kurš ārsts to ir izrakstījis.

Taču ne jau Aronovam pašam būtu jālūdz iekšlietu ministra piekrišana. Tas ir darba devēja - Rīgas domes – ziņā. Par to paskaidrojumus pašvaldībai lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tāpat tai nav saprotams, kāpēc Aronovs amatā iecelts ar Rīgas vicemēra rīkojumu nevis ar domes deputātu balsojumu.

"Mums ir jāvērtē tie argumenti, ko Rīgas dome mums norādīs. Pirms šo argumentu saņemšanas mēs nevaram pateikt (kā rīkosimies), bet jāsaka, ka mēs vairākkārt konstatējam labas pārvaldības trūkumu Rīgas pilsētā," norāda VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš.