Raidījuma iepriekš demonstrētajās "Rīdzenes" sarunās Šlesers sacījis: "kas attiecas par politiku, nu, es domāju, ka tas arī daudz ko atvieglos šeit. Jo. Jo, jo mēs tagad taisām to lielo apvienību. Un tas mēs skatīsimies, ko, kuras tur tās reģionālās partijas pienāks klāt, kur tā saucamie uzņēmēji, nu, kuri, ar kuriem mēs tur "Lido" tiekamies un tā. [..] Bet tie uzņēmēji, tie vairāk vajadzīgi fonam, nu, ka tas. [..] Un, un redzi, ja mēs ejam vienā blokā, tad jau vairs nav arī, nu, kā saka, nav jau vairs lufte, tad jau ar Andri būs daudz vienkāršāk arī šeit ikdienā strādāt."
Raidījums atgādina, ka savulaik PLL manifestu parakstīja vairāk nekā 3000 cilvēku. Viņu vidū arī uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis un citi. Kā vadošais ekonomist tika pieaicināts Finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Konsorts" prezidents Uldis Osis. Viņš uzsver – kustību dibināja, lai būtu organizācija, kas aizstāv uzņēmēju intereses. Taču viss izvērtās citādi. Pirmās pazīmes, ka kurss sāk mainīties, gan parādījās diezgan ātri - jau priekšvēlēšanu laikā. Programmas vietā priekšplānā parādījās interese – iegūt varu.
"Kustības priekšgalā sākotnēji bija Guntis Belevičs, uzņēmējs pats būdams. Bet kaut kādā brīdī viņš tika atbīdīts un faktisko vadību īstenībā pārņēma Ainārs Šlesers ar Šķēli. No šī brīža viss sāka transformēties. Arī programma tika atbīdīta. (..) Tā vietā tika radīti vesela virkne dažādu saukļu, kas tika piesaukti atkarībā no situācijas kampaņas laikā, kur faktiski līdz būtībai gandrīz nekur neaizgāja tie, kas uzstājās. Un tā vara faktiski nekāda netika iegūta, un jāsaka – paldies Dievam," raidījumam sacīja Osis.
Osis arī domājot, ka Šlesers un Šķēle izmantojuši savās interesēs uzņēmēju kustību, "jo bez šīs kustības viņiem vispār diez vai būtu kas sanācis, ja, tas ir saprotams". "Un par Šlesera šīm te atklātajām sarunām – nu, viņas bija vai nebija – īstenībā šobrīd nevienam nekāds pārsteigums nav, jo, kas viņi ir, kas ir Šlesers, kas ir Šķēle bija zināms jau agrāk. Varbūt nebija zināmas tās detaļas, nianses dažādas, kas tur atklājās, bet tam īstenībā nav tik liela nozīme. Varbūt kustību, nu viņa vairs nepastāv, bet tos dalībniekus, kas tur bija, liela daļa izjūt diezgan lielu rūgtumu," sacīja Osis.
Daudzi raidījuma uzrunātie uzņēmēji neslēpa, ka vilšanās tiešām bijusi, taču runāt par to kameras priekšā gan vairījās. Arī kustības PLL pirmais politiskais līderis Guntis Ulmanis atzina, ka to vēlreiz cilāt būtu tikpat kā kaisīt sāli uz vātīm, tāpēc cilvēciski lūdza sarunu atlikt.
Arī uzņēmējs, ceļu būves kompānijas "ACB" valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks, kurš PLL ziedojis 17 000 latu, par šo tēmu negrib runāt. Viņa preses pārstāvis Ainārs Vladimirovs raidījumam norādīja, ka Lejnieks stingri pateicis – šo jautājumu medijiem nekomentēs. Pirmo reizi 10 gadu laikā viņš esot piekritis atbalstīt kādu šāda veida organizāciju, bet no tā sanācis, kas sanācis. Kirovs Lipmans, kurš PLL ziedojis 18 000 latu neslēpa, ka arī privātās sarunās ar PLL līderiem pārmetis, ka no solītā nekas nav izdarīts
Savukārt Guntis Belēvičs raidījumam sacījis, ka to gan varēja nojaust jau sākumā un par Šlesera sarunās izskanējušo piezīmi par uzņēmējiem kā fonu nebrīnās: "Pie šāda secinājuma es nonācu pats tajās 22 dienās, kad atrados kustības vadībā. Uzņēmēji netika ņemti vēlēšanu sarakstos. No uzņēmējiem vajadzēja tikai naudu."
Jau vēstīts, ka februāra sākumā tautas kustība PLL nolēma, ka nedeleģēs savus pārstāvjus politiskās PLL valdei, noraidot politiskās PLL aicinājumu deleģēt apvienības vadībai kādu no uzņēmēju pārstāvjiem. Līdz ar to politiskās PLL valdē palika tikai pieci valdes locekļi. Arī tās valdes priekšsēdētājs, eksprezidents un 10.Saeimas deputāts Guntis Ulmanis ziemā nolēma no šī amata atkāpties.
Par jauno PLL vadītāju ziemā kļuva LPP/LC biedrs, uzņēmējs Ivars Kalvišķis, kurš pirms Saeimas vēlēšanām gan savu darbību apturēja un septembra beigās atstāja arī PLL valdes priekšsēdētāja amatu, atstājot apvienību vispār bez vadības.
Politiskās apvienības PLL valde februārī nolēma samazināt valdes locekļu skaitu līdz septiņiem un par PLL valdes priekšsēdētāju ievēlēt kādu no tautas kustības PLL jeb "uzņēmēju bloka" pārstāvjiem, tomēr pēc uzņēmēju "kurvīša" valdes sastāvs kļuva vēl mazāks - PLL valdē turpmāk tika pārstāvēti piecu politisko partiju līderi – Ainārs Šlesers no LPP/LC, Andris Šķēle no Tautas partijas, Edvīns Bartkevičs no partijas "Ogres novadam", Mečislavs Vēveris no partijas "Latgales tauta" un "Vienota Rēzekne" pārstāvis Jurijs Petkevičs.
Iepriekš PLL valdē bija 14 biznesa un politikas pārstāvji. No Tautas kustības valdē deleģēti uzņēmēji Aivars Ločmelis, Aleksandrs Milovs, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis, Juris Savickis un Aleksejs Šeiņins. TP valdē pārstāvēja Šķēle un Mārtiņš Zemītis, savukārt LPP/LC – Šlesers un Normunds Teteris.