'De facto': tomēr vēlas atteikties no saules enerģijas izmantošanas Gaismas pilī
Foto: Publicitātes foto

Kultūras ministrija (KM) tomēr vēlas atteikties no saules paneļu izvietošanas uz Gaismas pils jumta, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par ieceri būvē izmantot saules enerģiju un daudzajiem ieguvumiem no tā ministrija paziņoja pērn pavasarī. Taču nu tiekot domāts par atteikšanos no šīs ieceres. Gada laikā jau sākotnēji paredzēto 980 kvadrātmetru vietā paneļu izvietojuma platība samazināta līdz 733, taču plānotās izmaksas gandrīz dubultojušās, un ministrija savu nostāju mainījusi, stāsta raidījumā.

"Bija sākotnēji šīs izmaksas aprēķinātas ar kārtu 600 tūkstoši, tagad izaugušas ar kārtu viens miljons latu. Šī starpība tomēr ir ļoti, ļoti liela, lai gan projekts ir interesants. Es esmu diezgan skeptisks pret to, ka šo projektu vajadzētu turpināt tīri šī ekonomiskā pamatojuma dēļ. Tātad šis te atmaksāšanās laiks, ko mēs iegūstam šo zaļo enerģiju, šo elektrību, šis laiks ir tomēr krietni ilgs," ministrijas nostājas maiņu raidījumam skaidrojis KM bibliotēkas projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis.

Arhitekts Mārcis Mežulis plānoto izmaksu pieaugumu raidījumam skaidrojis ar konkrētā projekta sarežģītības pakāpi – specifiskiem paneļa izmēriem un krāsu, kam jāsaskan ar nerūsējošā tērauda jumta plāksnēm. "Nebija viegli atrast gan piegādātājus, gan uzņēmumus, kas tādus ir gatavi realizēt. Visas tehniskās, mehāniskās slodzes, kas uz šiem paneļiem ir un viņu iestrādāšana kopīgā jumta sistēmā. Par šīs lietas izmaksām un viņu efektivitāti pēc būtības var pārliecināties tikai pietiekoši ilga un precīza projektēšanas procesa rezultātā kā rezultātā arī rodas reālie skaitļi," norādījis arhitekts.

Šobrīd aprēķini esot pietiekami precīzi un tehniskie risinājumi skaidri, atrasts arī paneļu ražotājs un piegādātājs – beļģu firma "Issol Solar Solution", ziņo LTV. Uzņēmums gan nav meklēts konkursā, taču līgums ar būvniekiem to arī neprasot – saskaņā ar to jebkura būvnieku piesaistītā firma juridiski darbojas kā apakšuzņēmējs. Līdz ar to pasūtītājam, proti, KM, nav iespēju to tieši ietekmēt, vien vērtēt, vai kopējā izmaksu tāme ir pieņemama.

Arhitekts un projekta uzraugi gan raidījumam uzsvēruši, ka lēmums par paneļu izmantošanu nekad līdz galam neesot bijis pieņemts, tas vien tā izskanējis publiski.

"No mūsu puses tas izskatās tā, ka politiskā vadība, pēdējās divas ministres, ieskaitot pašreizējo, bieži vien nāk klajā ar paziņojumiem, kuri vairāk varbūt sakrīt ar vēlamo nevis ar esošo situāciju. Un man šķiet, ka arī par šīm te saules baterijām šis būs tas gadījums," minējis "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktors Kristaps Petermanis.

Tikmēr saules paneļu izbūvei caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jau piesaistīti 64 tūkstoši latu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu līdzekļiem, bet pārējās izmaksas jāsedz no valsts budžeta, ziņo raidījums. "Delna" gan norādot – galīgā tāme joprojām nav skaidra.

Visi projektā iesaistītie gan atzīstot, ka šajā gadījumā ieguvumu nedrīkstētu rēķināt tikai naudas izteiksmē. Šāda nostāja ir arī projekta autoram Gunāram Birkertam. Arī Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga norādot, ka šajā gadījumā svarīgākais ir simboliskā jēga un izpratnes veidošana sabiedrībā par tā dēvētās zaļās enerģijas priekšrocībām.

Savs vērtējums vēl jādod VARAM, kas atzinumu sola tikai jaunnedēļ. Bet galīgais lēmums būt vai nebūt saules enerģijai Gaismas pilī tikšot pieņemts projekta uzraudzības padomē vēl aprīlī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form