Foto: LETA

No Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs ir maija nogalē paredzēto Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu "Saskaņas" saraksta līderis. Tāpēc viņa atstādināšana varētu saasināt cīņu par krievvalodīgo elektorātu, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Savukārt Rīgas domes turpmāko darbu būtiski ietekmēs tieši EP vēlēšanu rezultāti. Ja no "Saskaņas" saraksta mandātu EP iegūs vien Ušakovs, tad bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), kuram sarakstā ir otrais numurs, varētu pretendēt uz galvaspilsētas vadīšanu.

Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) ir izdevis rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Piektdien, 5. aprīlī Pūce žurnālistiem pauda, ka Ušakova attieksme ir "raksturojama kā bezkaunīga", tāpēc viņš varētu rīkoties bezkaunīgi arī attiecībā pret šo lēmumu.

Kā skaidro LTV. visticamāk, "Saskaņa" Ušakova problēmu samilšanu prognozēja jau tad, kad viņš februārī pēkšņi tika izvēlēts par pirmo numuru partijas EP vēlēšanu sarakstā.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs īpaši neslēpj, ka partijas plāns radās, rēķinoties ar šādu iznākumu: "Es viņu [Ušakovu] un komandu no šī gribētu glābt, un, manuprāt, tā mēs risinām visas problēmas. Ja Pūces kungs gribēs mums palīdzēt, izdarot kļūdainu viņa atstādināšanu – paldies, mēs arī ar tādu iespējamību rēķināmies." Vai "Saskaņai" tagad izdosies aktivizēt savus vēlētājus? Urbanovičs prognozēs ir atturīgs.

"de facto" atgādina, ka šobrīd EP "Saskaņai" pārstāvju nav – pirms pieciem gadiem kā vienīgais no partijas ievēlētais bijušais žurnālists Andrejs Mamikins pirms pāris gadiem ir pārgājis pie Latvijas Krievu savienības. Šogad tās sarakstā kandidēs gan divi tagadējie eiroparlamentārieši – Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs, gan trīs reizes šai amatā ievēlētā partijas līdere Tatjana Ždanoka.

Ždanoka atzīst, ka Ušakova kandidēšana cīņu par krievvalodīgo elektorātu šajās vēlēšanās padara sīvāku, tomēr apgalvo, ka no konkurences nebaidās, jo "Saskaņa" savā programmā neaizstāvot mazākumtautības: "Mēs necīnāmies ar "Saskaņu". Mēs kritizējam viņus par konkrētām rīcībām. Viņi cīnās ar mums. Jā, [viņiem] ir personības kults, viņi grib monopolu krieviski runājošu vēlētāju pārstāvniecībā. Tieši tāpēc viņi cīnās ar mums. Mēs necīnāmies ne ar vienu."

Tā dēvēto latvisko partiju flangā no Ušakova atstādināšanas lielākos plus punktus Eiropas Parlamenta vēlēšanās, visticamāk, gūs apvienība "Attīstībai/Par!". Tās līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts sarunā ar "de facto" kategoriski noraida to, ka apvienības otrā vadītāja Pūces rīcību varētu būt vadījuši tieši šādi apsvērumi: "Ja domes priekšsēdētājs rupji nepilda likuma prasības, neuzrauga savas kapitālsabiedrības, nelemj to, kas būtu kapitāldaļu turētājam lemjams, situācijā, kad lielos uzņēmumos nav padomes, nav skaidra lēmumu pieņemšanas kārtība, kad ir korupcijas aizdomas iepirkumos un tā tālāk... Es domāju, šeit neviens ministrs nedrīkst nerīkoties. Te būtu jautājums: kāpēc ministrs nerīkojās? Te nav runa par to, ka šobrīd tas būtu īstermiņā politiski izdevīgi. Ir jāievēro likums."

Iepriekšējā valdībā par pašvaldībām atbildīgais ministrs bija Nacionālās apvienības pārstāvis Kaspars Gerhards. Vien pagājušā gada nogalē, jau pēc kratīšanām Rīgas domē un aizturēšanām "Rīgas satiksmē", turklāt tikai pēc partijas kongresā dotā uzdevuma viņš iesniedza valdībā likumprojektu par visas Rīgas domes atlaišanu. Tomēr tālaika premjers Māris Kučinskis to tā arī neiekļāva Ministru kabineta darba kārtībā, kritizējot dokumenta juridisko pamatojumu.

Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars nedomā, ka Pūces rīkojums varētu mudināt partijas atbalstītājus migrēt pie "Attīstībai/Par!". "Nē, es domāju, ka tā ir cita dimensija, kuru Eiropas Parlamenta vēlēšanas neietekmē. Ja runājam par "Attīstībai/Par!" un Nacionālo apvienību, tad tā drīzāk ir tāda ideoloģiska pretstāve, kas kaut kādā veidā izpaudīsies arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. (..) Jā, protams, "Attīstībai/Par!" politiski tas ir izdevīgs solis, tas varbūt var likties arī kā spēka demonstrēšana latviskā vēlētāja acīs, ka kāds ir spējis pieņemt izšķirīgu lēmumu. Taču, protams, lielākas konsekvences un reālās izmaiņas spēku samēros būtu, ja tiktu atlaista Rīgas dome," uzskata Dzintars.

Ušakova atstādināšanas ietekme uz citu partiju rezultātiem nav tik acīmredzama. Tomēr savu lomu tajā varētu nospēlēt tas, ja patiešām pieaugtu vēlētāju aktivitāte. Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tā bija visai zema un vien nedaudz pārsniedza 30 procentus balsstiesīgo. Taču šogad Ušakova atbalstītāju mobilizēšanās varētu likt aktivizēties arī viņa pretiniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!