Kā vēsta Latvijas Televīzija, notikušais lika mediju uzraugam paziņot, ka tas izvērtēs šī aicinājuma atbilstību LKR ētikas kodeksam, ja tāds šim radio ir, bet pats Tālbergs "Tv24" paziņoja, ka savus izteikumus un nostāju nemainīs, vien pieļāva, ka būtu varējis izteikties korektāk, aicinot grāmatu sasmalcināt, nevis dedzināt, taču viņa attieksmi pret Rubeņa grāmatu tas nemaina.
Rubeņa grāmata nav pirmā, kas Latvijā izsaukusi kritiku. Portāls "Delfi" piedāvā atcerēties, kādas pašmāju un ārvalstu autoru grāmatas pēdējos gados izsaukušas asu reakciju.
2006.gada maijā Latvijā popularitāti ieguva Dena Brauna bestsellers "Da Vinči kods" un uz ekrāniem iznāca režisora Rona Hovarda pēc šī romāna veidotā filma, kuras galvenā intriga ir globāla sazvērestība, kas saistīta ar leģendu par Svēto Grālu. Grāmatā stāstīts, kā katoļu baznīca noslēpusi faktu, ka Jēzum Kristum un Marijai Magdalēnai bijis bērns, kura pēcnācēju līnija sniedzas līdz mūsdienām.
Šī grāmata un filma izsauca asu Latvijas Romas katoļu baznīcas toreizējā arhibīskapa kardināla Jāņa Pujata reakciju. Arī citviet pasaulē vairāki kardināli ieteica katoļticīgajiem atturēties gan no grāmatas lasīšanas, gan no filmas skatīšanās.
Īpaši sasauktā preses konferencē Pujats pauda pārliecību, ka grāmata un filma, "no reliģiskā viedokļa raugoties, ir Dievu zaimojoša". Viņš uzsvēra, ka tad, ja grāmatās, filmās, televīzijā un citur minēti fundamentāli ticības jautājumi, kā tas ir Brauna grāmatā, kurā Jēzus "pataisīts par meitu ģēģeri", tad baznīca nevar klusēt.
Viņš sacīja, ka ir žēl nepieredzējušas jaunatnes un arī to cilvēku, kuri pārdzīvojuši padomju represijas, jo grāmatā minētais var "sašķelt cilvēku" un "laupīt viņam ideālus un dzīves jēgu", kā arī uzsvēra, ka kategoriski iebilst pret melu tiražēšanu un Jēzus biogrāfijas falsificēšanu, ko pieļāvis Brauns.
2010.gadā, kad vasarā bērniem tika piedāvāts laiku pavadīt nometnēs, kas tika rīkotas Džoanas Ketīnas Roulingas darbu "Harijs Poters" un Stefānijas Meijeres vampīru sāgas "Krēsla" noskaņās, piedāvājot izklaides, kā arī dažādu burvestību apgūšanas programmu, asu kritiku šai iniciatīvai veltīja Latvijas Romas katoļu baznīcas toreizējais arhibīskaps kardināls Jānis Pujats.
Viņu tolaik šajā jautājumā uzrunāja vairāki mediji, ņemot vērā Vatikāna pausto kritisko nostāju pret filmu "Krēsla" par aplamu vērtību mācīšanu, bet izvērstu interviju Pujats sniedza medijam "Atver acis", kurš sevi pozicionēja kā tādu, kas atklāj patiesību par okultismu.
Par iniciatīvu rīkot nometnes vilkaču un vampīru sāgas "Krēsla" noskaņās, kā arī burvju nometnes "Harija Potera" stilā, Pujats tolaik sacīja: "Es apbrīnoju, ka vecāki vēl ir gatavi maksāt, lai viņu bērnus samaitātu kāds", aicinot vecākus pašiem nedarīt ļaunu saviem bērniem.
Pujats sacīja, ka cilvēkus dedzināt baznīca neiesaka, bet, ja tās būtu grāmatas vai citi materiāli, kas cilvēkus maitā, tas būtu svarīgi. "(..) tas jau būtu lieliski, vai Doma laukumā vai kur, ja cilvēki savāktos un tiešām sanestu... Tas būtu publisks Dieva pagodinājums, ja jau viņi ir devuši ieļaunojumu, un (..) publiska atvainošanās gan Dieva priekšā, gan cilvēku priekšā (..) katrā ziņā tas būtu nekavējoties darāms," intervijā izteicās Pujats.
2012.gada rudenī 54 nevalstiskās organizācijas nosūtīja protesta vēstuli toreizējam premjeram Valdim Dombrovskim (V), Saeimas Prezidijam, tiesībsargam Jurim Jansonam, toreizējam Tieslietu ministram Jānim Bordānam, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, prasot labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) demisiju.
Šādu reakciju izsauca pirmsskolas vecuma bērniem paredzēto grāmatu "Todien, kad Kārlis bija Karlīna" un "Todien, kad Rūta bija Rihards" izdošana Latvijā. Grāmatas bija paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem lasīšanai bērnudārzā, lai veicinātu bērnu diskusijas par zēnu un meiteņu lomām, priekšstatiem un gaidām.
Lai sekmīgi strādātu ar bērnu grāmatām, tolaik tika izdots arī metodiskais materiāls pedagogiem "Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm". Tajā tika stāstīts par atteikšanos no iesīkstējušajiem priekšstatiem par meiteņu un zēnu spējām, prasmēm, dzimumam piedienīgu uzvedību.
Gan grāmatas, gan metodiskais materiāls pedagogiem bija adaptēti Latvijas situācijai no dāņu valodas. Grāmatu oriģināls tapa Dānijas līdztiesības ministres uzdevumā, savukārt grāmatas Latvijā adaptēja un izdeva darba grupa Labklājības ministrijas (LM) un Ziemeļu ministru padomes kopīgā projekta ietvaros.
Viņķele tolaik pauda sašutumu par nevalstisko organizāciju negatīvo reakciju uz grāmatu, norādot, ka normāla sevis apzināšana, savu spēju apzināšana neatkarīgi no dzimuma ir cilvēka konkurētspējas un veiksmes pamatā. "Iesīkstējusi izpratne par dzimuma lomām, kas, manā izpratnē, sakņojas ne vien viduslaikos, bet arī padomju laika tradīcijās, kur vīrietis ir tas, kurš strādā, kurš atgriežas mājās, reizēm iekausta sievu, reizēm iedzer, jo tās ir viņa vīrieša tiesības, un sieva dzīvo pēc tā, ko vīrietis viņai atļauj, manuprāt, ir degradējoši, aplami, stulbi un tumsonīgi," tolaik izteicās Viņķele.
Savukārt tiesībsargs Juris Jansons secinājis, ka jaunās bērnu grāmatas publicēšana nepārkāpj Latvijas tiesību aktus un aizstāv bērna tiesības uz individualitāti.
NVO protesta vēstulē prasīja Viņķeles demisiju, lūdza aizliegt abu šo grāmatu izplatīšanu un pasniegšanu bērniem, aizliegt metodisko materiālu pedagogiem un saukt pie atbildības visas amatpersonas, kuras "piedalījušās šī prettiesiskā materiāla sagatavošanā un izplatīšanā".
Protesta vēstuli parakstīja asociācija "Ģimene", kas apvieno 20 sabiedriskās organizācijas, Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības fonds, "Latvijas Ordeņu brālība", "Latvijas Pedagogu dome", "Latvijas kristīgo skolotāju asociācija", Fonds "Moral Revolution", biedrība "Krīzes Grūtniecības centrs", Latvijas Evaņģēliskā Alianse, kas apvieno 27 organizācijas, un organizācija "Luterāņi Dzīvībai".
Vēstules autori pauda uzskatu, ka grāmatu publicēšana un izplatīšana apdraud valsts pamatus – ģimeni kā īpašo sievietes un vīrieša savienību, kā arī bērna tiesības uz savu tradicionālo un garīgajās vērtībās skaidri balstīto identitāti. Metodiskais materiāls neapmierinātību izraisījis, jo tā "mērķis ir panākt, lai bērnu dzimumam nav izšķirošas nozīmes".
Vēstules autori uzsvēra – ir maldīgs un dabas likumiem par vīrišķību un sievišķību neatbilstošs metodiskajā materiālā ietvertais apgalvojums "nav vienas galīgās patiesības par to, kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir mainīgas".
2009.gadā draudzes "Prieka vēsts" nežēlastībā krita toreizējā Rīgas domes deputāta no "Pilsoniskās savienības" (PS) Jāņa Mārtiņa Zandberga veidotā "Mārtiņa dziesmu grāmata", kurā bija apkopotas tādas tautā iemīļotas dziesmas kā, piemēram, "Zilais lakatiņš". Grāmata krita par upuri "Jaunās paaudzes" cīņai ar pagānismu, jo sārts tika kurts tieši pirms Jāņiem.
Kā tolaik vēstīja "Latvijas Avīze", Zandbergs konsultējās par iespējām vērsties policijā. Beigu beigās gan sūdzību iesniedza viņa partijas biedrs Dāvis Stalts.
PS Rīgas domes frakcija tolaik arī galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam (S), kā arī atbildīgajām deputātu komitejām iesniedza vēstuli, kurā aicināja Rīgas domi nosodīt "Jaunās paaudzes" rīkoto grāmatu dedzināšanu.
Iesniegums tapa pēc TV3 raidījuma "Bez tabu" sižeta. Tā veidotājs Alberts Dinters stāstījis, ka filmētāji grāmatām šašliku kastēs klāt neesot laisti, bet, pirms izšļākts degmaisījums un tām pielaista uguns, viņš pamanījis Zandberga veidoto "Mārtiņa dziesmu grāmatu", kur ir tādas tautā iemīļotas dziesmas kā "Zilais lakatiņš", kā arī bērnu un pasaku grāmatas, vēstīja aģentūra LETA.
Stalts norādīja, ka "kaut kas tāds Latvijā nebija pieredzēts vairāk nekā simts gadu, kopš 1874.gadā cariskās Krievijas melnsimtnieki sadarbībā ar vietējiem baltvāciešiem panāca, ka Baumaņu Kārļa tikko izdotais krājums "Līgo" tika konfiscēts un sadedzināts Daugavmalā. Pat visus garos padomju okupācijas gadus represīvās varas institūcijas neiedrošinājās rīkot šādas akcijas".
Savukārt "Jaunās paaudzes" vadītāja Alekseja Ledjajeva preses sekretārs Rolands Bračs tolaik izteicās, ka ikvienam ir tiesības paust savu viedokli – gan baznīcai par politiskajām norisēm, gan politiķiem par notiekošo baznīcās. "Tikai stipri šaubos, vai tie, kas komentē, paši bijuši šajā pasākumā un var kompetenti spriest par notikušā būtību," teica Barčs, piebilstot, ka "tā nebija vēršanās pret kādu fiziski vai atgriešanās viduslaikos. Cilvēki varēja vērsties pret ideoloģiju, kas nodarījusi viņiem fizisku vai garīgu ļaunumu. Nav noliedzams, ka okultisms, pagāniskie rituāli, uzticēšanās buršanām un zīlniekiem daudziem ir nesusi ļaunumu. Cilvēkiem ir jāļauj atbrīvoties no šā kaitējuma."
Tolaik Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pauda nosodījumu "Jaunās paaudzes" rīkotajai grāmatu dedzināšanai pirms Līgo vakara, norādot, ka tā negatīvā gaismā nostādījusi visu kristīgo baznīcu.
Kā tolaik pauda Vanags, Eiropā izvēlēties publisku grāmatu dedzināšanu – akciju ar tik baigām asociācijām gan viduslaiku, gan nesenajā vēsturē – ir liela kļūda, kas apzīmogo ne vien pašus dedzinātājus, bet visus kristiešus. Publiskajā paziņojumā arhibīskaps norādīja, ka jūtas satriekts, uzzinot dedzināmo grāmatu klāstu, kurā bijuši gan tautasdziesmu krājumi, gan pasaku grāmatas un pat Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata", kas, viņa skatījumā, ir kristīga latvieša un luterāņa bērnības atmiņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
