Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.
Prognozes par valsts ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempu palēnināšanos, sagaidāmā importēto energoresursu cenu paaugstināšanās un to pieaugošais deficīts palielinājis sabiedrības maznodrošināto slāņu spiedienu uz valdību un Saeimu, izsaucis taisnīgu prasību pēc ekonomiski un sociāli atbildīgas politikas īstenošanas; esošajā valsts demokrātiskās attīstības fāzē ir strauji augusi visu sabiedrības slāņu pašapziņa un vēlme iesaistīties sabiedrības pašpārvaldes demokrātiskajos procesos, straujās ekonomiskās attīstības izraisīto negatīvo faktoru, nākotnes bažu un politiķu pieļauto kļūdu dēļ būtiski pieaugušas arī sabiedrības vidusslāņa pamatotās prasības pēc kvalitatīvāka valsts pārvaldes struktūru darba, godīgas un tiesiskas politiskās vides vairošanas politisko institūtu lēmumos un darbā.
Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Partija LPP/LC un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vienojas par kopīgas valdības izveidošanu.
Šī valdība konsekventi:
- īstenos savu vīziju par Latviju kā attīstītu Eiropas valsti, kurā sabiedrība bauda eiropeiskus dzīves standartus;
- pildīs savu misiju visās tās darbības sfērās, pārvarot globalizācijas jaunos izaicinājumus, virzīs Latviju attīstītas, demokrātiskas, kristīgās vērtībās balstītas Eiropas valsts statusā, vienlaicīgi un savlaicīgi vēršoties pret jebkādiem procesiem, kas gan tiesiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan nacionālās kultūras jomā varētu novirzīt Latviju no šī augstā statusa sasniegšanas.
Šīs valdības ilgtermiņa pamatuzdevums ir veikt savu daļu darba, lai Latvija savas attīstības turpmākajos 10 gados panāktu vidējo Eiropas Savienības dzīves līmeni un paplašinātu noturīgu sabiedrības vidusslāni, kas veido pamatu demokrātijai, sabiedrības labklājībai un tās tālākai attīstībai.
1. NAP ietvaros ir jānosaka valsts atbalstāmās prioritārās nozares laikposmam no 2007. līdz 2013.gadam, kas sakrīt ar ES fondu saņemšanas laiku, ievērojot šo nozaru īpatsvaru un attīstības tendences IKP apjomā, eksportspējā un jaunu tehnoloģiju saturā.
2. Jāpārstrukturē izglītības sistēma :
- reģionāli - atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam sadalījumam,
- profesionāli - lai spētu sagatavot speciālistus, pēc kuriem akūti pieaug pieprasījums Latvijas tautsaimniecībā,
- lai adaptētos turpmākam studējošo skaita straujam samazinājumam demogrāfijas izmaiņu dēļ.
3. Apkopojot objektīvo darbaspēka trūkuma bilanci tautsaimniecībā kopumā un atsevišķās nozarēs, valdībai jāizstrādā un jāīsteno jauna, līdzsvarota migrācijas un nodarbinātības politika.
4. Valdībai jāpanāk, lai katrā nozarē, ievērojot tās specifiku, tiktu izstrādāti un piemēroti atbilstoši pasākumi, kas ir vērsti pret karteļu tipa vienošanām, dominances tirgū tendencēm un citiem konkurētspēju mazinošiem faktoriem.
5. Valdībai turpinot īstenot pretinflācijas programmu, ir jāveic pasākumi, lai apturētu inflācijas pieauguma tempu, tajā skaitā, izveidojot valdības rezerves fondu.
6. Valdībai ir jāizstrādā un jāīsteno fiskāli valsts atbalsta pasākumi un sociāli pasākumi, lai mazinātu energotarifu kāpuma 2008.gadā un 2009.gadā negatīvo iespaidu tautsaimniecībā un sabiedrībā, kā arī jāpieņem virkne lēmumu par valdības atbalstu jaunu energojaudu radīšanā Latvijā.
7. Valdība sagatavos Latvijas nostāju par budžeta prioritātēm 2009.gadā paredzamajai ES finansēšanas principu pārskatīšanai, tai skaitā par diskusijām par Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.
8. Valdība veiks pasākumus, lai Latvija nezaudētu savu kopējā ES finansējuma apjomu un īstenotu iespēju pārstrukturēt ES fondus, t.sk. energosektora attīstībai un energotaupības programmu īstenošanai, kā arī eksporta atbalsta veicināšanai.
9. Valdībai ir jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz visas iekšlietu sistēmas (t.sk. robežsardze, policija, PMLP u.c.) jauno darbību globālā, Šengenas mērogā.
10. Valdībai nepieciešams pilnveidot primārās veselības aprūpes sistēmu Latvijā.
11. Nodrošināsim administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu - pieņemsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli un izstrādāsim visus novadu darbībai nepieciešamos tiesību aktus, lai pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām izveidotu attīstīties spējīgas teritorijas, kurās pašvaldības spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.
12. Valdība līdz 2008.gada vidum izstrādās radošās industrijas atbalsta politiku.
1. Tiesiskums un pārvalde.
Tiesiskuma nodrošināšana
1.1. Nostiprināsim Latvijas Republikas Satversmē noteikto demokrātiskās pārvaldes iekārtu.
1.2. Sagatavosim grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas nodrošinātu regulāru atbildīgo ministru un amatpersonu atskaitīšanos Saeimai.
1.3. Izstrādāsim nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai noteiktu "trešo personu" statusu un ierobežojumus politisko partiju finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā. Nostiprināsim un attīstīsim partiju sistēmu, lai nostiprinātu parlamentāro demokrātiju. Izstrādāsim koncepciju politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta.
1.4. Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parlamentāro uzraudzību, darbības koordināciju Ministru prezidenta vadībā, nemainot prokuratūras lomu, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora līdzdalību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja iecelšanā un atcelšanā.
1.5. Nostiprināsim tiesu varas neatkarību, pilnveidojot tiesu pašpārvaldes lomu amata vietu skaita noteikšanā un uz objektīviem kritērijiem balstītā tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanā, lai nodrošinātu taisnīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.
1.6. Uzlabosim tiesu pieejamību, pilnveidosim valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu un uzsāksim administratīvo tiesu darbu Latvijas reģionos, pieņemsim jaunu Tiesu iekārtas likumu.
1.7. Izstrādāsim un īstenosim kriminālsodu politiku, pilnveidosim kriminālsodu izpildes kārtību, uzlabosim sodu izpildes kvalitāti un nodrošināsim sakārtotu administratīvo sodu sistēmu.
1.8. Nodrošināsim ieslodzījuma vietu modernizāciju atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā arī optimizēsim cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un uzsākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.
1.9. Īstenosim un izvērtēsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004. - 2008.gadam, kā arī izstrādāsim un uzsāksim programmas 2009. - 2014.gadam īstenošanu.
Valsts pārvaldes politika
1.10. Attīstīsim uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi, pilnveidojot sasniedzamo rezultātu plānošanas un novērtēšanas sistēmu un nodrošinot iestāžu finansēšanu un darbības novērtēšanu atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem.
1.11. Nodrošināsim labas pārvaldības principu ievērošanu un efektīvu pieejamo resursu izmantošanu, optimizēsim valsts pārvaldes iestāžu struktūru, izvērtējot valsts pārvaldes funkciju veikšanas institucionālo ietvaru, novēršot funkciju dublēšanos un apvienojot iestādes ar līdzīgām funkcijām vai nelielu strādājošo skaitu, tādējādi samazinot administrācijas izdevumus.
1.12. Nodrošināsim valsts pārvaldē strādājošo augstu profesionalitāti, uz kompetencēm un individuālo atbildību balstītu cilvēkresursu politiku, darba kvalitātes uzlabošanu un pašreizējo kompetento iestāžu funkciju optimizāciju, nosakot par vienotu cilvēkresursu attīstību atbildīgo institūciju, kas izvērtēs neaizpildīto štata vietu nepieciešamību un izveidoto štata vietu skaita atbilstību veicamajiem uzdevumiem.
1.13. Nodrošināsim labāka regulējuma politikas īstenošanu, izvērtēsim tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, pārskatīsim un vienkāršosim birokrātiskās procedūras, ieviešot elektroniskos pakalpojumus un elektronisko dokumentu apriti un veiksim nepieciešamos pasākumus visu valsts informācijas sistēmu savstarpējai savietojamībai un informācijas apmaiņai.
1.14. Nodrošināsim attīstības plānošanas dokumentu savstarpēju saskaņotību un atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, kā arī sasaisti ar plānotā īstenošanai pieejamajiem resursiem, lai veicinātu politikas pārmantojamību, stabilitāti, prognozējamību un valsts ilgtspējīgu attīstību. Sekmēsim vides jautājumu integrāciju sektoru politikās.
1.15. Nodrošināsim pilnīgas informācijas sniegšanu par sagatavošanā esošajiem lēmumu projektiem un vispusīgu plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu ietekmes izvērtējumu, kā arī noteikto dokumentu aprites un lēmumu pieņemšanas procedūru ievērošanu.
1.16. Uzlabosim tiesību jaunrades procesa plānošanu un normatīvo aktu izstrādes koordināciju starp valsts pārvaldes institūcijām, lai nodrošinātu tiesību aktu projektu savstarpēju saskaņotību un atbilstību valsts tiesību sistēmai.
1.17. Izstrādāsim valsts ilgtermiņa attīstības stratēģiju, nodrošinot Latvijas izaugsmes modeļa īstenošanu. Sakārtosim valsts attīstības plānošanas sistēmu, nodrošinot valsts, reģionu un vietējā pārvaldes līmenī izstrādāto nozaru un teritoriju attīstības plānošanas dokumentu atbilstību un saskaņotību ar visas valsts attīstības mērķiem, prioritātēm un darbības virzieniem; panāksim dokumentu izstrādes un īstenošanas uzraudzības jautājumu sakārtošanu vienotā sistēmā, sekmējot Rīgas kā reģiona centra starptautisko konkurētspēju, atpazīstamību un infrastruktūras uzlabošanu.
Reģionālā politika
1.18. Nodrošināsim reģionālās reformas pabeigšanu, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, pieņemsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas plānu un izstrādāsim visus novadu izveidei nepieciešamos tiesību aktus, izveidojot attīstīties spējīgas teritorijas, kuras spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.
1.19. Nodrošināsim vienmērīgu visas valsts teritorijas attīstību, palielinot attiecīgo reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju lomu attīstības prioritāšu izvēlē atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm.
1.20. Nodrošināsim visīsākajos termiņos kvalitatīvu teritorijas plānojumu izstrādi visās Latvijas pašvaldībās, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās procedūras.
1.21. Nodrošināsim visu teritorijas plānojumu un apbūves noteikumu pieejamību internetā. Izveidosim teritorijas plānošanas informācijas sistēmu, nodrošināsim tās darbību un iespēju ikvienam iegūt informāciju par attīstības plānošanas procesiem gan valsts, gan reģionālā un vietējā līmenī.
1.22. Izstrādāsim zemes izmantošanas politiku kā valsts attīstības plānošanas sastāvdaļu, definējot tajā visu zemes politikas ietekmes sfērā ietilpstošo nozaru saskaņotas darbības principus. Pārskatīsim Valsts zemes dienesta funkcijas, nodrošināsim zemes politikas izstrādi un tālāku tās īstenošanas koordinēšanu ar valsts telpisko plānošanu.
1.23. Nodrošināsim vienmērīgu visas valsts teritorijas attīstību, dekoncentrējot valsts pārvaldi, attīstot reģionālo pārvaldes līmeni, palielinot reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju lomu attīstības prioritāšu izvēlē un realizācijā atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm.
1.24. Izstrādāsim un īstenosim reģionālās attīstības atbalsta instrumentus ar mērķi sekmēt valsts ilgtspējīgu, policentrisku un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tai skaitā, reģionālo attīstību veicinošas valsts investīciju programmas izveidi.
1.25. Valsts policentriskai attīstībai izstrādāsim pilsētu attīstības politiku, veicināsim pilsētu - lauku sadarbības veidošanos, nodrošinot atbilstošu apkalpes infrastruktūras attīstību pilsētās un lauku teritorijās.
Sabiedrības līdzdalība
1.26. Nodrošināsim pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādes stadijā, sniedzot informāciju par projektu izstrādes iecerēm un līdzdalības iespējām, t.sk. internetā. Izmantojot IKT, attīstīsim e-demokrātiju, veicinot sabiedrības līdzdalību.
1.27. Vienkāršosim biedrību, nodibinājumu un sabiedriskā labuma organizāciju statusa iegūšanu.
1.28. Turpināsim sadarbību ar sociālajiem partneriem, pilnveidojot trīspusējā dialoga formu, partneru kompetences sadalījumu un panākto vienošanos izpildes kārtību. Noteiksim sadarbības principus īpašos sociālās un ekonomiskās situācijas saasināšanās apstākļos.
1.29. Izveidosim komisiju no nozaru asociāciju, ārvalstu investoru padomes, darba devēju konfederācijas, arodbiedrību pārstāvjiem, kā arī nozīmīgākajiem ekonomikas ekspertiem, kuras uzdevums būs saskaņot, izvērtēt un sniegt priekšlikumus par valdības īstenoto programmu makroekonomikas stabilizēšanai, konkurētspējas nodrošināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un eksporta veicināšanai.
1.30. Veicināsim sabiedrības integrāciju, īstenojot valsts un starptautiskās programmas un projektus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un iecietības veicināšanai.
2. Sociālā politika
Valdības politikas prioritāte ir samazināt atšķirību starp nabadzīgākajām un bagātākajām iedzīvotāju grupām, vienlaikus neierobežojot uzņēmējdarbības attīstību.
Pilnveidosim sociālās palīdzības un valsts sociālo pakalpojumu sistēmu.
2.1. Uzlabosim pakalpojumu pieejamību pakalpojuma saņēmēja dzīves vietā.
2.2. Uzlabosim pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem.
2.3. Nodrošināsim rehabilitācijas pasākumus personām ar draudošu invaliditāti.
Uzturēsim sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un veicināsim tās attīstību.
2.4. Ieviesīsim neapliekamo minimumu strādājošo pensionāru algām.
2.5. Turpināsim fondēto pensiju sistēmas ieviešanu, nepaplašinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.
2.6. Nepalielināsim izdienas pensiju saņēmēju loku.
2.7. Turpināsim palielināt piemaksas pensionāriem par nostrādātajiem gadiem.
2.8. Paaugstināsim minimālo pensiju.
2.9. Izstrādāsim un ieviesīsim invaliditātes pensiju indeksāciju.
2.10. Uzdosim atbildīgajām institūcijām pārskatīt iztikas minimuma groza struktūru atbilstoši esošajai mājsaimniecības patēriņa struktūrai.
Veicināsim darba tiesisko attiecību normatīvās bāzes pilnveidošanu.
2.11. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāsim un pieņemsim jaunu koncepciju minimālās darba samaksas noteikšanai sākot ar 2010.gadu.
2.12. Veicināsim jaunu darba vietu radīšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
2.13. Iesaistot pašvaldības, radīsim iespēju skolēnu nodarbināšanai skolas brīvlaikā.
2.14. Veicināsim darba un ģimenes dzīves apvienošanas iespējas.
2.15. Veicināsim par uzņēmuma līdzekļiem apmācīto darbinieku turpmāku strādāšanu savā uzņēmumā.
2.16. Veicināsim darba tiesisko attiecību un sociālā nodrošinājuma iespējas atsevišķām profesiju grupām.
2.17. Atbalstīsim darba devējiem un darbiniekiem savstarpēji izdevīga mobilitātes principa ieviešanu.
Uzlabosim ģimeņu, bērnu un jauniešu dzīves apstākļu kvalitāti.
2.18. Pakāpeniski paplašināsim brīvpusdienu saņēmēju loku skolās no 1. līdz 4.klasei.
2.19. Izvērtēsim esošo atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem.
2.20. Nodrošināsim bērnu īslaicīgas uzraudzības pakalpojumu pieejamību.
2.21. Turpināsim pilnveidot ārpusģimenes aprūpes sistēmu, nodrošinot bērnu iespējas augt ģimeniskā vidē un pilnveidosim ārpusģimenes aprūpes iestādē augoša bērna prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
2.22. Pilnveidosim valsts atbalsta mehānismu pašvaldību jaunatnes politikas īstenošanai, jaunatnes organizāciju attīstībai, jauniešu iniciatīvām un līdzdalībai sabiedrības dzīvē, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā.
2.23. Pilnveidosim atbalsta mehānismu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, paredzot sociālās garantijas, palielinot un diferencējot atlīdzības apmēru.
2.24. Paaugstināsim bērnu vecumu, līdz kuram izmaksājami valsts garantētie uzturlīdzekļi.
3. Izglītība.
Nodrošināsim kvalitatīvu, tagadnes un nākotnes prasībām atbilstošu visu līmeņu izglītības sistēmas attīstību.
3.1. Veiksim vispārējās vidējās izglītības sistēmas sakārtošanu, nodrošinot mērķu un finanšu līdzekļu plānošanu, tai skaitā skolotāju darba samaksas un darba slodzes sistēmas pilnveidošanu.
3.2.Tuvināsim attaisnoto izdevumu par izglītību apjomu reālajām izmaksām.
3.3.Paaugstināsim izglītības kvalitāti un izglītības procesus, pielietojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Pilnveidosim izglītības informācijas sistēmu.
3.4.Izstrādāsim vispārējās izglītības standartus atbilstoši labākajai ES praksei.
3.5.Izstrādāsim pasākumus, lai risinātu vidējās izglītības mācību satura un kvalitātes un mācību līdzekļu nodrošinājuma problēmas. Turpināsim vispārējās izglītības iestāžu dabaszinātņu kabinetu aprīkošanu ar modernu aprīkojumu.
3.6.Ieviesīsim valsts nodrošinātus bezmaksas mācību līdzekļus, izmantojot skolu bibliotēku sistēmu.
3.7.Nodrošināsim augstskolu programmu atbilstību Latvijas darba tirgus un starptautiskajām prasībām, paredzot regulāru programmu un valsts budžeta finansēto vietu skaita pasūtījuma aktualizāciju.
3.8.Tuvināsim profesionālo izglītību darba tirgus prasībām. Apspriedīsim pakāpenisku uzsvaru maiņu no vispārējās uz profesionālo izglītību vidējās izglītības posmā.
3.9.Nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem pieeju tālākizglītībai, ieviešot efektīvi funkcionējošu mūžizglītības sistēmu.
3.10. Veicināsim valsts un pašvaldību institūciju iesaistīšanos, lai nodrošinātu ikvienam pirmsskolas vecuma bērnam iespēju iegūt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību.
3.11. Novirzīsim ES fondu līdzekļus strādājošo produktivitātes un kvalifikācijas celšanai.
3.12. Veiksim pasākumus, lai celtu pedagogu kvalifikāciju.
3.13. Modernizēsim studiju virzienus un programmas atbilstoši darba tirgus prasībām, pilnvērtīgi iekļaujoties vienotā Eiropas augstākās izglītības telpā, un panāksim Latvijas augstākās izglītības rezultātu kvalitāti un konkurētspēju, starptautisko atpazīstamību un iekšējās sistēmas sakārtošanu.
3.14. Sekmēsim augstākās izglītības un zinātniskās darbības sasaisti, intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, atbalstot universitāšu, un jo īpaši - reģionālo augstskolu tapšanu par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un tehnoloģijas attīstības centriem, ar kuriem sadarbojoties, attīstās citas valsts un privātās augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas.
3.15. Nodrošināsim atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstskolām maģistrantūras un doktorantūras studiju ciešākai sasaistei un pēctecībai (īpaši inženiertehnisko un dabaszinātņu programmās), zinātnes attīstībai un pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai, lai sasniegtu jauno zinātņu doktoru skaita pieaugumu.
3.16. Izveidosim mehānismu, kurā darba devēji, Augstskolu rektoru padome un valdība kā vidutājs noslēdz vienošanos par mācību struktūras pakāpenisku pārveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām.
3.17. Izstrādāsim programmu cīņai pret smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu skolēnu vidē.
4. Veselība.
Rīkosimies tā, lai Latvijas iedzīvotāju veselība un veselības aprūpes sistēma pēc iespējas ātrāk tuvinātos Eiropas valstu līmenim.
4.1.Aktīvi rīkosimies, lai iedzīvotāji veiktu profilaktiskus un regulārus veselības aprūpes pasākumus, ievērotu veselīgu dzīvesveidu, zinātu savas pacienta tiesības un veselības sistēmai nebūtu jānodarbojas ar jau neatgriezenisku seku novēršanu.
4.2. Sakārtosim stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sistēmu, organizējot daudzprofilu un specializēto slimnīcu, aprūpes slimnīcu, rehabilitācijas iestāžu un sociālās aprūpes centru darbību saskaņā ar to mērķiem.
4.3.Veicināsim tādu veselības aprūpes politiku, kas orientēta uz savlaicīgu un pēctecīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas un nepieciešamā pakalpojuma veida.
4.4.Uzlabosim medicīnisko pakalpojumu apmaksas sistēmu, lai ārstniecības iestādes saņemtu adekvātu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tai pat laikā nesamazinot maznodrošināto iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus valsts apmaksātus pakalpojumus.
4.5.Celsim Latvijas ārstu, medmāsu un citu ārstniecības personu profesiju prestižu un veiksim atalgojuma sistēmas pilnveidošanu, tuvinot to Eiropas līmenim.
4.6.Turpināsim vienota neatliekamās palīdzības dienesta izveidošanu un uzlabosim tā sadarbību ar ārstniecības iestāžu neatliekamās palīdzības nodaļām un ģimenes ārstiem.
4.7.Pilnveidosim ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu sistēmu, kā arī veiksim turpmākus pasākumus zāļu kompensācijas mehānismu uzlabošanai.
4.8.Izstrādāsim Lauku ģimenes ārstu prakšu vietu attīstības pasākumu plānu.
4.9.Izvērtēsim tiešās pieejamības speciālistu darba organizācijas kārtību.
4.10. Nodrošināsim ārstniecības personu līdzdiploma un pēcdiploma apmācības pilnveidošanu.
5. Tautsaimniecība un finanses
Valdības prioritāte ir panākt pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecībā
5.1. Īstenosim virzību uz Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā, galveno uzsvaru liekot uz inflācijas pieaugumu tempu rādītāju samazināšanos, lai nodrošinātu eiro ieviešanu pārredzamā laika periodā.
5.2.Samazināsim administratīvos šķēršļus un slogu, attīstot ārpakalpojumus un publiskās privātās partnerības iniciatīvas. Nodrošināsim efektīvu ES fondu ieviešanu ar mērķi stabilizēt un attīstīt tautsaimniecību, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kuri veicina modernas ekonomikas ar augstu pievienoto vērtības attīstību, būtiski palielina nozaru eksportspēju, samazina ārējās tirdzniecības un maksājumu bilances deficītu. Vienlaikus pastāvīgi vērtēsim, vai ES fondu investīcijas kādās nozarēs negatīvi neietekmē tautsaimniecības stabilizācijas pasākumus un neveicina inflācijas paaugstināšanos.
5.3.Izstrādāsim valsts tautsaimniecības attīstības pamatnostādnes, lai sasniegtu augsti attīstītas valsts līmeni, un regulāri novērtēsim sasniegto rezultātu.
5.4.Izstrādāsim finanšu pakalpojumu eksporta veicināšanas programmu, attīstīsim
Rīgu kā reģionālu finanšu centru, veidosim Latvijā maksimāli labvēlīgu
vidi starptautiskā kapitāla pārvaldīšanai un ārvalstu klientu apkalpošanai.
Enerģētika
Valsts enerģētiskā drošība un energoefektivitāte
5.5. Veicināsim Latvijas iesaistīšanu ES elektroenerģijas tīklā, nodrošinot nepieciešamo starpsavienojumu izveidi ar ES valstīm, attīstot bāzes jaudas, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus resursu un piegādātāju dažādošanā, atbalstot atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.
5.6.Nodrošināsim izvērtētu un pamatotu administratīvi regulējamu tarifu noteikšanu, novēršot politisku lēmumu ietekmi un nodrošinot enerģētikas nozares uzņēmumu maksātspēju un attīstību.
5.7.Sagatavosim priekšlikumus komunālo maksājumu pieauguma negatīvo seku samazināšanai valsts un pašvaldību sektorā.
5.8.Izstrādāsim pasākumu kopumu pašvaldību un maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam, samazinot energoresursu cenu kāpuma negatīvās sekas.
5.9.Sagatavosim rīcības plānu, lai palielinātu enerģētikas jaudu ģenerēšanu, ievērojot celtniecības termiņus un secību, primāro energoresursu pieejamību un dažādību, kā arī pieejamos finanšu resursus.
5.10. ES struktūrfondu līdzekļus maksimāli izmantosim, lai atbalstītu investīcijas energoefektivitātes projektos un energotaupīgā politikā valsts un pašvaldību sektorā, nodrošinot vismaz 200 daudzdzīvokļu māju siltināšanu.
5.11. Konsekventi palielināsim biomasas un citu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru lokālajās koģenerācijas stacijās, sasniedzot 7 % īpatsvaru no kopējā elektrības patēriņa.
5.12. Nodrošināsim 5 % obligāto biodegvielas piejaukumu transporta degvielai.
5.13. Sniegsim atbalstu mazpilsētās un lauku teritorijās esošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu pārbūvei no fosilā kurināmā, pārejot uz atjaunojamo resursu koksnes produktu pielietošanu. Veicināsim atjaunojamo resursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā.
5.14. Nodrošināsim Latvijas interešu pārstāvniecību Ignalinas atomelektrostacijas projektā.
5.15. Nodrošināsim vienotas būvniecības politikas izstrādi un ieviešanu, tai skaitā novēršot iesaistīto institūciju sadrumstalotību un funkcionālo pārklāšanos un izveidojot koordinētu un integrētu būvniecības pārvaldes un kontroles sistēmu, kas ļautu nodrošināt būvniecības kvalitātes kontroli un vides prasību ievērošanu.
5.16. Modernizēsim Latvijas būvnormatīvu sistēmu, reglamentējot minimālās prasības būvju funkcionalitātei; pilnveidosim būvniecības nacionālo standartizācijas, kā arī pārraudzības sistēmu.
5.17. Veicināsim sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, energoefektīvu būvniecību, pilnveidosim normatīvo aktu sistēmu būvniecībā.
5.18. Stimulēsim energoefektivitātes projektu īstenošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai uzlabotu dzīves apstākļus un minimizētu apsaimniekošanas izmaksas; īstenosim daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas valsts atbalsta programmu, vienlaikus palielinot kopīpašnieku ieinteresētību un atbildību.
5.19. Veicināsim dzīvojamo ēku, kuras ir kultūrvēsturiski pieminekļi, atjaunošanu, ieviešot nodokļu atvieglojumus, valsts un pašvaldības subsīdijas šo namu sakārtošanai.
5.20. Veicināsim līdzsvarota īres tirgus veidošanos, ar valsts un pašvaldību atbalstu stimulējot īres namu un sociālo māju būvniecību, vienlaikus izvēršot publisko-privāto partnerību.
5.21. Nodrošināsim apkārtējās vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
5.22. Izstrādāsim un īstenosim dzīvojamo ēku pārvaldīšanas politiku, veidojot sektorā godīgai konkurencei labvēlīgu vidi.
5.23. Sabiedriskajām vajadzībām nepieciešamo būvniecības objektu iepirkuma konkursos vērtēsim būvniecības produktu energoietilpību un fosilo izmešu emisijas lielumu, nosakot to kā vienu no prioritātēm.
5.24. Valsts un pašvaldību pasūtījumos kā prioritāru noteiksim no atjaunojamiem resursiem ražotu un/vai videi draudzīgu būvmateriālu izmantošanu.
5.25. Pilnā apjomā ieviesīsim būvniecībā Eirocod 5 normas.
Godmaņa valdības deklarācija. Precizēts variants. (Turpinājums)