Vairākumu Rīgas domē (RD) saglabājot "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" deputātiem, vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki paziņojuši, ka plāno mainīt deklarēto dzīvesvietu uz kādu vietu reģionos, lai nodokļi ietu secen galvaspilsētai. Pastāvošā kārtība gan noteic, ka vismaz līdz gada beigām Rīga turpinās saņemt "bēdzēju" nodokļus.
Pašreizējas vadošais spēks RD "Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai" 3. jūnijā saņēma 50,85% balsu, tādējādi zaudējot septiņus deputāta mandātus, bet saglabājot vairākumu domē. Ar šādu rezultātu neapmierināta bija daļa sabiedrībā pazīstamu cilvēku un politiķu, kuri protestā apņēmās deklarēties ārpus Rīgas.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Jānis Iesalnieks tviterī deklarētās dzīvesvietas nomaiņu pamato, rakstot, ka cita pašvaldībā pratīs viņa nodokļus izmantot lietderīgāk. "Katru dienu dzirdot par nelikumīgu rīcību ar Rīgas budžeta līdzekļiem, man ir tiesības neapmaksāt Ušakova melno kasi," raksta Iesalnieks.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis portālam "Delfi" skaidro, ka, piemēram, jūnijā mainot deklarēto dzīvesvietu prom no Rīgas, iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) līdz gada beigām tik un tā ieripos Rīgas budžetā. IIN ir sadalīts divās daļās – 20% saņem valsts, bet 80% pašvaldība. Pašvaldība, kura saņems IIN maksājumu, tiek apzināta 1. janvārī un turpina to saņemt visu gadu. Ja persona pēc 1. janvāra izlemj mainīt deklarēto dzīvesvietu, tad jaunā pašvaldība IIN maksājumu saņems vien no nākamā gada.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) personas maksā pašvaldībā, kur īpašums atrodas un neatkarīgi no tā, kur deklarēts tā īpašnieks. Jarockis gan norāda, ka pašvaldības var "spēlēties" ar nodokļa likmēm, tās paaugstinot vai pazeminot. Piemēram, tā 2015. gadā rīkojusies RD, nosakot, ka dzīvokļos, kuros nav deklarēts neviens iemītnieks, būs septiņkārt lielāks NĪN.
NĪN variācijas iespēju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) sauc par vienu no iemesliem, kāpēc 57 000 prognozēto dzīvesvietas deklarēšanas maiņu vietā 2015. gadā šāda iespēja realitātē izmantota divreiz vairāk – 115 578 reizes. PMLP pārskatā arīdzan minēts, ka "Rīdzinieku kartes" ieviešana bijusi vēl viens iemesls lielajam pieprasījumam pēc deklarētās dzīvesvietas nomaiņas. Tāpat PMLP izceļ faktu, ka daļa iedzīvotāju savu deklarēto dzīvesvietu maina vairākas reizes gadā, lai, piemēram, izvairītos no saistību izpildes.
PMLP pārstāve Undīne Priekule portālam "Delfi" norāda, ka likumā nav noteikti ierobežojumi tam, cik bieži persona drīkst mainīt savu deklarēto dzīvesvietu. Deklarēties drīkst īpašumos, kur personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi, kā arī, ja personai šis nekustamais īpašums pieder, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums, vai arī tā lietošanas tiesības iegūtas uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.
2013. gada 1. janvārī Rīgā bija deklarēti 696 tūkstoši iedzīvotāju. 10 mēnešus vēlāk sāka izsniegt "Rīdzinieku kartes". 2014. gada sākumā Rīgā bija deklarēts jau 701 tūkstotis iedzīvotāju. Taču līdz 2015. gada janvārim deklarēto skaits saruka līdz 698 tūkstošiem deklarēto. Pērn deklarēto iedzīvotāju skaits palika tādā pašā līmenī, taču šā gada janvārī pieauga līdz 704 tūkstošiem deklarēto rīdzinieku.
RD Finanšu departaments aplēsis, ka viens rīdzinieks pašvaldības budžetam pienes aptuveni 1550 eiro gadā. Šo summu sadalot uz pusēm, RD 2016. gada maijā noteica cenu "Rīdzinieku kartei" tiem, kuri Rīgā nav deklarēti vai nav īpašnieki nekustamajam īpašumam galvaspilsētā. Par 775 eiro gadā gribētāji var baudīt priekšrocības, kuras sniedz "Rīdzinieku karte", piemēram, lētāku sabiedrisko transportu, zāles un Zoodārza apmeklējumu.
"Rīdzinieku karti" līdz 2017. gada jūnijam neviens vēl nav iegādājies, pastāstīja RD.
