Diskusijā piedalījās "Delfi TV" producente Alina Lastovska, "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere, Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākais eksperts Tomass Pildegovičs un "Tvnet" mediju grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis.
Diskusijas dalībnieki sprieda par to, kā kopš kara sākuma ir mainījies mediju patēriņš. Kara pirmajās dienas, kad žurnālisti rakstīja teksta tiešraides diennakts režīmā, mediju auditorija bija milzīga. Taču ar laiku auditorija saruka. Iezīmējot šīs tendences, Dreijere arī piebilda, ka mediji joprojām ļoti intensīvi ziņo par kara notikumiem.
Gatavojoties festivālam, "Delfi" veica aptauju, kurā kopumā piedalījās ap 60 000 respondentu. Aptaujas rezultāti liecināja, ka "Delfi" latviešu valodas versijas lasītāji kopš kara patērē vairāk mediju satura, kamēr krievu valodas versijas lasītāji mediju saturu patērē mazāk.
Aptaujas rezultāti rādīja arī to, ka 45,3% respondentu, "Delfi" krievu valodas versijas lasītāju, ziņām par karu cenšas sekot pēc iespējas mazāk. Izsakoties par iemesliem šādai tendencei, Dreijere pieļāva, ka, iespējams, "Delfi" krievu valodas portāla versijas auditorijai ziņas par karu var likt justies neērti. Tam varētu būt vairāki cēloņi – cilvēki neuzticas saturam, daļa šīs auditorijas ir propagandas ietekmē, vai arī, iespējams, viņi vairāk identificējas ar Krievijas pusi, pieļāva Dreijere.
Portāla "Delfi" aptaujā respondentiem arī tika vaicāts, vai kopš kara sākuma ir mainījusies viņu attieksme pret medijiem. Atbildes liecināja, ka kopumā ap 40% latviešu valodas portāla lietotāju kritiskāk izvērtē šādu informāciju, savukārt krievu valodas portāla versijā šādu atbildi sniedza teju uz pusi mazāk - 21%.
Pildegovičs diskusijas laikā gan norādīja, ka, neskatoties uz to, ka karš rit 128 dienas, cilvēku satraukums par karu nav mazinājies. Mainījušies ir iemesli, kāpēc cilvēki raizējas. Piemēram, šobrīd cilvēkus satrauc cenu krīze, kas radās Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā dēļ. Pildegovičs norādīja, ka cilvēku raizes var mazināt, sniedzot viņiem tiešu atgriezenisko saiti. Tā, pēc Pildegoviča domām, nākamās kara fāzes laikā būs sevišķi svarīga. Proti, viņš uzskata, ka žurnālistiem ir vairāk jāsarunājas ar savu auditoriju.
Tieši sociālie mediji ļauj izveidot "tiltu" starp satura radītāju un viņa auditoriju, diskusijā norādīja Pildegovičs. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākais eksperts skaidroja, ka viņš pats kā bloga autors saņem ziņas, kurās viņa auditorija viņam jautā par savām raizēm. Tieši sociālie mediju satura veidotājam ļauj privāti komunicēt ar savu auditoriju. Pēc Pildegoviča domām, tradicionālajiem medijiem šāda "tilta" vēl nav.
Diskusijas laikā arī izskanēja, ka Latvijā ir maz kara žurnālistu. Vajadzētu vairāk, uzskata Pildegovičs. Šobrīd gan trūkstot resursu kara žurnālistikas attīstīšanai. Kāpēc Latvijai vajadzētu savus kara žurnālistus, ja reiz frontes līnijā strādā Rietumu žurnālisti? Pēc Pildegoviča domām, Latvijai ir būtiski attīstīt kara žurnālistiku, jo, Latvijas auditorijai redzot Latvijas kara žurnālistu darbu, saņemtu lielāku "emocionālo lādiņu" nekā tad, ja mediji pārpublicē, piemēram, "Reuters" vai BBC žurnālistu darbu.
Arī Roķe norādīja, ka Latvijā būtu jāattīsta kara žurnālistikas prasmes un jādomā par žurnālistu drošības aspektiem. "Pilnīgi noteiki mēs nevar paļauties tikai uz citu, bagātāku valstu mediju ziņām," viņa uzsvēra.
Karš ir mainījis arī žurnālistu izpratni par neitralitāti. Sākotnēji par neitrālu mediju darbu uzskatīja tādu, kur žurnālists vienlīdz lielā apmērā publicē iesaistīto pušu skatījumus, neizdarot secinājumus. Dreijere pauda, ka kopš kara sākuma neitralitāte vairs nenozīmē abām pusēm dot vienlīdzīgu apmēru, bet gan – skaidri raudzīties uz notikumiem un "saukt lietas pareizajos vārdos".
Pēc Drejeres paustā, vajadzētu izvairīties no "vēlmju domāšanas". Proti, lai arī cik ļoti mediji vēlētos atbalstīt Ukrainu, ir svarīgi publicēt tikai patiesu informāciju. Proti, šobrīd nedrīkstētu pieņemt un auditorijai radīt priekšstatu, ka Ukrainai karā veicas labāk nekā realitātē tas ir.
Pulksten 20 portāls "Delfi" sarunu festivālā "Lampa" piedalīsies ar vēl vienu diskusiju krievu valodā "Kurp ies krievu kuģis? Kāda tagad ir sabiedrības un mediju līdzatbildība?".
1. un 2. jūlijā Cēsīs notiek astotais sarunu festivāls "Lampa". Plašāka informācija par festivālu pieejama šeit. Vairākām diskusijām festivāla laikā iespējams sekot līdzi tiešraidē portālā "Delfi".
