'Delfi' intervija ar Valdi Zatleru: Vēl pāragri runāt par patiesajiem partijas reitingiem
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

28.maijā aprit gads kopš tika parakstīts Latvijas vēsturē pirmais rosinājums atlaist Saeimu. Kādēļ tika izvēlēts tieši šis datums un cik efektīvs izrādījies šis politiskais eksperiments, to intervijā portālam "Delfi" stāsta bijušais Latvijas Valsts prezidents un Reformu partijas līderis Valdis Zatlers.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vai Jūs kādreiz esat nožēlojis savu lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu?

Noteikti nē. Tas bija pārdomāts lēmums, kuru es pieņēmu 28.maijā pēc tikšanās reizēm ar Saeimas spīkeri, premjerministru un ģenerālprokuroru, kuru laikā pārrunājām deputātu balsojumu par Šlesera dzīvesvietas neizdošanu kratīšanai. Man vienkārši nebija citu alternatīvu. Viss norādīja uz to, ka valstī ir divvaldība. Lai gan oficiāli valdībā bija divas partijas - Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība, balsošanā Saeimā Zaļo un Zemnieku savienība bieži balsoja kopā ar opozīcijas frakcijām. Šī situācija nebija normāla.

Kāpēc Jūs pats nolēmāt iesaistīties politikā? Jums taču bija iespēja būt par godājamu eksprezidentu un neiesaistīties priekšvēlēšanu skrējienā.

Protams, es varēju parakstīt rīkojumu un pēc tam stāvēt malā un gudri komentēt, bet tad nebūtu notikušas nekādas pārmaiņas. Balsojums par Saeimas atlaišanu faktiski bija protesta balsojums pret pastāvošo varu, un šajā situācijā tas bija loģisks gājiens vēlētājiem piedāvāt politisku alternatīvu, kas ļautu mainīt Saeimas un valdošās koalīcijas sastāvu.

Bet šodien Reformu partijas reitings ir zemāks nekā tas bija pirms vēlēšanām. Vai Jūs atzīstat, ka tas ir signāls tam, ka Jūs esat zaudējis vēlētāju elektorāta uzticību?

Nedrīkst salīdzināt pašreizējos reitingus un tos rādītājus, kas bija vēlēšanu laikā. Sabiedriskās domas aptaujās 25-30% respondentu parasti nevar nosaukt savu favorītu, bet vēlēšanu dienā lielākā daļa no šiem cilvēkiem tomēr piedalās vēlēšanās. Skaidrs, ka rudenī mūsu partijas reitingu ietekmēja tas, ka valstī bija daudz vēlētāju, kuri bija zaudējuši uzticību vecajiem politiskajiem spēkiem, tomēr ar laiku šis efekts vājinās. Rosinu vērtēt partijas reitingus ne ātrāk kā pēc gada vai diviem, kad būs redzams mūsu pirmo īstenoto reformu izglītības uz nodokļu politikas jomās rezultāts.


Par krieviem un oligarhiem

Atlaižot Saeimu, Jums objektīvi izdevās mazināt oligarhu ietekmi, tomēr ļāvāt Vienotībai faktiski monopolizēt varu. Vai Jūs esat apmierināt ar šādu iznākumu?

Jāatzīst, ka kaut kādā mērā jebkuru valdības labo darbu sev publiski var piedēvēt premjerministrs. Premjers ir komandas kapteinis, un tas ir normāli, ka publiskās informācijas telpā dominē viņa pārstāvētā apvienība Vienotība, bet par ministriem atceras tikai tad, ja viņu vārds nonāk kāda skandāla epicentrā. Tomēr es nepiekrītu, ka Reformu partija būtu pilnībā pakļāvusies Vienotībai. Mums, piemēram, izdevās pārliecināt sadarbības partnerus samazināt darbaspēka nodokli. Tāpat mēs neatkāpsimies no sarkanajām līnijām, kuras noteicām vēl pirms vēlēšanām, apsolot nestrādāt vienā koalīcijā ar oligarhiem.

Bet Jums bija arī citi solījumi - saliedēt sabiedrību, iekļaujot valdošajā koalīcijā "Saskaņas centru". Vai Jūs izjūtat savu atbildību par etniskās situācijas pasliktināšanos valstī, kas radusies pēc Saeimas vēlēšanām?

Mēs neesam atteikušies no saviem principiem. Mūsu partija jau no pirmās dienas paziņoja, ka ir atvērta visiem sabiedrības slāņiem un iestājas par saliedētu sabiedrību. Mēs bijām pirmā partija, kas publiski paziņoja, ka ir gatava strādāt vienā valdībā ar Saskaņas centru, un fakts, ka tas nenotika, ir paša Saskaņas centra neveiksme. Mums sākotnēji bija tikai 22 mandāti, bet Saskaņas centram - 31. Un ja apvienībai ar tik ietekmīgu resursu daudzumu neizdevās tikt valdībā, tas liecina, ka viņu ambīcijas neatbilst viņu spējai iesaistīties sarunās. Vēl viena Saskaņas centra kļūda bija aktīva līdzdalība referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu. Es uzskatu, kas tas bija vienkārši amorāli: cilvēkus nedrīkst piespiest atteikties no savas dzimtās valodas. Un es nesaprotu, kāpēc sabiedrība bija jādzen strupceļā, liekot latviešiem un krieviem piedalīties šajā referendumā, kas pasvītro piederību dažādām etniskajām grupām.


Krīze pēc scenārija

Rīkojuma parakstīšanas brīdī Jūs apzinājāties, ka radāt bīstamu precedentu: vēlētājiem varētu iepatikties atlaist Saeimu un Jūsu iniciatīvu varētu izmantot dažādi populisti, opozīcija, finansēti grupējumi, kā arī kādas jaunas partijas, kurās iesaistījušies sabiedrībā pazīstami cilvēki?

Es ticu, ka Latvijas tauta ir pietiekami gudra, lai neatsauktos dažādu populistu aicinājumiem. Kamēr es biju prezidents, pie manis vairākkārt bija vērsušies politisko partiju pārstāvji ar aicinājumu atlaist Saeimu, bet toreiz es kategoriski iebildu, jo tā rīkoties bija neloģiski.

Kādēļ? Vai tiešām Jūsu prezidentūras četru gadu laikā nebija neviena gadījuma, kad politiskā elite bija pārkāpusi sev noteiktās tiesības?

Man pirmais nopietnais signāls bija 2009.gada 13.janvāra notikumi. Politiķi toreiz faktiski nereaģēja uz sabiedrības protestiem - viņi mēģināja meklēt vainīgos, bet neviens nepiedāvāja politiskas reformas. Mans 14.janvāra paziņojums bija klasisks piemērs krīzes pārvarēšanai. Es Saeimai un valdībai uzdevu atrisināt vairākus izpildāmus uzdevumus un jāatzīst, ka līdz termiņa beigām dažu mēnešu laikā Saeimas reitingi sabiedrībā pat nedaudz paaugstinājās. Toreiz valstī jau sākās ekonomiskā krīze, un Saeimas atlaišana būtu kļuvusi par liktenīgu soli valsts attīstībai. Pagājušajā gadā situācija bija citāda: mēs bijām izgājuši no ekonomiskās krīzes, bet turpinājām slīgt  politiskajā krīzē, un agrāk vai vēlāk tas atkal radītu negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Balsojums pret Šlesera izdošanu bija kritiskais punkts - ja visu atstātu kā ir, valsts tiktu bezatbildīgi nozagta un notiktu arī demokrātijas privatizācija.

Šodienas realitāte pierāda, ka "Rīkojums Nr.2.", pretēji daudzu apgalvojumiem, nekādā veidā nekaitē Latvijas ekonomikai. Mēs esam turējušies pie iepriekšējā fiskālās politikas kursa un pakāpeniski paaugstinājuši Latvijas kredītreitingus.

Vai Jūs uzskatāt, ka pēc Saeimas atlaišanas dzīvot Latvijā ir kļuvis labāk?

Saeimas atlaišana tiešām ir devusi pozitīvu efektu. Ja pirms gada Saeimai uzticējās tikai 10 vai pat mazāk procentu no visiem iedzīvotājiem, tad šobrīd jau aptuveni 25 procenti. Tik īsam laika periodam, kurā strādā pašreizējā valdība, šie ir ļoti labi rādītāji. Un neaizmirsīsim, ka Latvijas ekonomika pašlaik ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Reformu partija Rīkojums Nr.2 Saeima Valdis Zatlers Valsts prezidents Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form