Foto: stock.xchng
Ekonomiskā krīze tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju likusi doties darba meklējumos uz ārzemēm, un pašlaik dažā labā Īrijas pilsētā veselas ielas apdzīvo latvieši, taču pēc pārdesmit gadiem arī Latvijā ierasto "Labdien!" Rīgas veikalos un krogos var nomainīt ārzemnieku mēlē dots sveiciens, jo eksperti atzīst, ka straujā Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz ārzemēm un negatīvā demogrāfiskā situācija agri vai vēlu liks uzņēmējiem darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām. Demogrāfs Ilmārs Mežs pieļauj, ka no 2020. līdz 2030.gadam Latvijā ieradīsies ap 100 000 imigrantu jeb 10 000 ik gadu.

Tomēr pagaidām bezdarba un ekonomisko grūtību māktā Latvija nav viesstrādnieku iekārots mērķis. Gan Latvijā dzīvojošie ārzemnieki, gan Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) dati un ekspertu secinājumi apliecina, ka uz dzīvi Latvijā no citām valstīm iebraukušie apmetas galvenokārt ģimenes dēļ. Salīdzinot ar Rietumvalstīm, Latvijā nav lielu algu un drošu sociālo garantiju, tāpēc darba un labākas dzīves meklētāji no citām valstīm šurp doties nekāro, portālam "Delfi" atzīst Latvijā septiņus gadus dzīvojošā ukrainiete Marina Auziņa un ēģiptietis Abdulhamids el Merija.

Ar aizdomām pret ienācējiem

Tuvākajos gados Latvijā viesstrādnieki nebūs nepieciešami. Par to gādās augsts bezdarba līmenis vietējo iedzīvotāju vidū un līdz ar to niecīgs pieprasījums pēc ārvalstu darbaspēka, izņemot atsevišķās nozares. Decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 14,4%, kas jau ilgstoši ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Arī "Eurostat" dati liecina, ka jūnijā, kas ir pēdējais mēnesis, kad apkopoti dati no visām Eiropas Savienības valstīm, bezdarba līmenis Latvijā bija otrs lielākais – 19,4%, un tikai Spānijā tas bija lielāks – 20,2%.

Tomēr darba devēji norāda, ka jau tagad dažās jomās pietrūkst prasmīgu darba roku. "Kuģu būvē no 2004. līdz 2009.gadam Latvijā nodarbināja 440 viesstrādniekus, jo šādus speciālistus Latvija nesagatavo. Nedaudzie Latvijā apmācītie speciālisti nelabprāt nozarē [Latvijā] strādā, jo darba apstākļi ir smagi, savukārt citur, piemēram, Ukrainā, šie speciālisti ir bez darba pasūtījumu trūkuma dēļ," skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas nodarbinātības un izglītības eksperte Anita Līce. Viņa piebilst, ka Latvijā ir tendence pieaugt strukturālajam bezdarbam.

Darba devēju dati apliecina pieprasījuma sarukumu pēc ārvalstu darbaspēka. Salīdzinot ar 2008.gadu, pērn izsniegto darba atļauju skaits būvniecībā ir samazinājies par 98%, transporta nozarē – par 53% un apstrādes rūpniecībā – par 42%. Tomēr PMLP aplēses rāda, ka pēdējos gados pakāpeniski pieaug Latvijas iedzīvotāju skaits ar termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām - 2005.gada sākumā ar termiņuzturēšanas atļaujām bija 7429 un pastāvīgās uzturēšanas atļaujām – 26 976 iedzīvotāji, bet šogad jūlijā sākumā attiecīgi 13 333 un 38 694.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks vietnē "scenariji.lv" raksta, ka par imigrāciju patlaban runāt ir nelaikā – ne tikai lielā bezdarba dēļ. "Šeit [atturībā pret iebraucējiem] kombinējas vēlme pēc nacionāli un kulturāli viendabīgas sabiedrības un bailes par iespējamiem dažādu kultūru pārstāvju konfliktiem masveidīgas imigrācijas rezultātā," viņš raksta.

Aizdomīgumu pret ienācējiem Latvijas sabiedrībā piemin arī Mežs, kurš vada Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroju. Aizdomas – vairāk latviešu vidū - sakņojas negatīvā imigrācijas pieredzē pagājušajā gadsimtā, kad Latvijā iebrauca daudzi cilvēki, norāda gan Mežs, gan Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks. Mežs pauž - ja kāds politiķis teiks, ka imigrācija ir atbalstāma, "gan latviešu, gan krievu vēlētājs viņu izsvītros". "Latvijas sabiedrība ir traumēta no nekontrolētas imigrācijas," norāda Muižnieks. Savukārt Mežs piebilst, ka ārzemniekiem Latvijā ir grūti iebraukt stingro likuma prasību dēļ. Ukrainas iedzīvotājam, lai apciemotu savu radinieku, vieglāk būtu vīzu iegūt iebraukšanai Dienvideiropā, nevis Latvijā, norāda eksperts.

Desmit gadu laikā ik gadu pa 10 000 imigrantu

Tomēr teju visi portāla "Delfi" aptaujātie sabiedrisko notikumu vērotāji atzīst, ka nepieciešamība pēc viesstrādniekiem ir tikai laika jautājums.

Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 1990.gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni, 2000.gadā - 2,37 miljoni, bet šogad vasarā 2,23 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita sarukumu sekmē gan emigrācija, gan mirstības pārsvars pār dzimstību. Abi rādītāji – migrācija, kā arī mirstības un dzimstības attiecība – jau gandrīz 20 gadus ir negatīvi. 90.gadu otrajā pusē un šī gadsimta sākumā mirušo skaits ik gadu bija vismaz divas trešdaļas lielāks par dzimušo.

Tāpat gadiem ilgi negatīvs bijis migrācijas saldo. CSP dati rāda, ka atsevišķos gados emigrējušo skaits imigrantu skaitu pārsniedzis pat par 10 000, piemēram, 1996.gadā – par 10 081. Turklāt valsts iestādes allaž uzsvērušas, ka daudzi iedzīvotāji aizbrauc, nedevuši par to nekādas ziņas, tāpēc oficiālā statistika ir nepilnīga.

"Šobrīd Latvija zaudē savus ekonomiski aktīvos cilvēkresursus, kuros ir ieguldīti valsts un privātie finanšu līdzekļi, tos izglītojot," saka Līce, atgādinot, ka šogad savu darba tirgu atvērs Vācija, vēl vairāk veicinot cilvēku aizplūšanu uz Eiropu.

Mežs lēš, ka laikā no 2020. līdz 2030.gadam Latvijai ik gadu būs nepieciešami 10 000 viesstrādnieku jeb 10 gadu laikā 100 000. Situācija radikāli mainīsies pēc pieciem septiņiem gadiem. Nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija un emigrācija liks piesaistīt ārzemniekus. Mežs skaidro, ka 90.gados Latvijā piedzima puse no "vajadzīgā" daudzuma bērnu, kamēr mirušo un pensijā aizgājušo skaits bija lielāks.

2010.gada vidū Latvijā teju 39 000 iedzīvotāju bija pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Lielākā daļa ir Krievijas pilsoņi – vairāk nekā 33 600. Mazāk ir citu Postpadomju valstu - Lietuvas un Ukrainas pavalstnieku – vairāk nekā 3000 no katras.

Mežs norāda, ka divas trešdaļas ieceļotāju no bijušajām PSRS valstīm ir sievietes, kas ieprecējušās Latvijā. Savukārt no Āzijas valstīm aiz bijušās PSRS robežām divas trešdaļas iebraucēju ir vīrieši. Pārsvarā iebraucēji ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Viņu materiālais stāvoklis ir dažāds – vieni ir labi nodrošināti, citi – trūcīgi, taču viņu izglītības līmenis ir nedaudz augstāks nekā vidēji Latvijā dzīvojošajiem.

Viesstrādniekiem nepievilcīgā Latvija

Gan eksperti, gan ārvalstīs dzimušie un tagad Latvijā dzīvojošie iebraucēji atzīst, ka Latvija viesstrādniekiem nav pievilcīga zeme. Latvijā uzņēmumiem nav administratīvi un finansiāli lētāk algot ārzemniekus. "Uzņēmumiem parasti ir ļoti argumentēti iemesli, lai izlemtu par labu viesstrādnieku nodarbināšanai, nevis piesaistīt vietējo darbaspēku," skaidro Līce.

Gan Auziņa, gan el Merija saka, ka paši iepriekš nebija iedomājušies, ka vajadzēs dzīvot Latvijā – par Latviju agrāk maz zinājuši. 30 gadus vecā Ukrainas pilsētā Žitomirā dzimusī un tagad Jelgavā dzīvojošā Auziņa ikdienā strādā uzņēmumā SIA "KKR", kur ir pārdošanas direktore.

Auziņa atzīst, ka draugiem nav ieteikusi braukt uz Latviju peļņā. Vācijā vai Anglijā algas ir ievērojami lielākas, savukārt atalgojuma atšķirības Latvijā un Ukrainā nav būtiskas. Turklāt, lai strādātu un vēl jo vairāk dzīvotu Latvijā, būs jāmācās latviešu valoda. Lai gan Latvijas iedzīvotāji esot atsaucīgi, tomēr diez vai visi būtu gatavi pieņemt iebraucējus no citām valstīm, jo daudzi vietējie baidītos, ka ārzemnieki tiem atņem darba vietas, uzskata Auziņa.

"Dažreiz [Latvijā] ir labi, dažreiz ir grūti. Ja cilvēkiem [Latvijas iedzīvotājiem] ir grūti, tad man ir grūti, ja cilvēkiem ir labi, tad man ir labi. Visiem ir vienādi," saka el Merija, kurš pēc profesijas ir advokāts, bet Latvijā ir iesaistīts dažādos darbos.

El Merija saka, ka patlaban Ēģiptē ir labāka dzīve nekā Latvijā, tāpēc viņš apšauba, vai daudzi ēģiptieši vēlētos dzīvot Latvijā. Ēģiptē cilvēku alga ir mazāka, taču Latvijā vajag ziemas apavus, apģērbu un cepuri. Samaksā par silto apģērbu un siltumu, un nekas īpaši pāri nepaliek, stāsta el Merija.

Viņaprāt, ja vien nav konkrēta piedāvājuma, braukt strādāt uz Latviju nav vērts. Anglijā, Zviedrijā vai Vācijā ir labāki darba apstākļi, lielākas sociālās garantijas un lielāka alga. "Nekad neviens uz Latviju nebrauks meklēt darbu," saka el Merija. Latvijā arī nav lielas ražošanas vai rūpnīcas, kur ārzemniekus aicināt strādāt. "Kur ir darba vieta? Kur ir darba vieta?" vaicā el Merija.

1000 gruzīnu, 1000 vjetnamiešu...

Latvijai nav imigrācijas politikas, kas noteiktu, kādās profesijās valstī ir nepieciešami viesstrādnieki, novērstu "gadījuma cilvēku" ierašanos, kā arī raksturotu valsts attieksmi pilsonības un demogrāfijas jautājumos, uzskata eksperti. "Vai ir vajadzīga imigrācijas politika? Jā. Vai imigrācijas politika būs? Nē," tiešs ir Muižnieks. Viņš uzsver, ka imigrācija ir politiski jutīgs temats, par kuru politiķi nelabprāt runā. Izvairīšanās no šī jautājuma liegs noteikt skaidru imigrācijas politiku, traucējot, piemēram, latviešu valodas apguvi imigrantu vidū.

Savukārt Mežs Latvijas imigrācijas politiku atzīst par saskaldītu. "Ir daudz mazu ķieģelīšu, kas būvē māju (..), ir daudz mazu meteorītu," viņš norāda uz imigrācijas politikas sadrumstalotību. Eksperti pieļauj, ka imigrācijas politika attīstīties stihiski. Šogad plānotā tautas skaitīšana parādīs, ka iedzīvotāju skaits ir ievērojami sarucis, prognozē Muižnieks. Jau drīzumā cilvēku skaita sarukums atsauksies ekonomikā un pēc uzņēmēju spiediena Latvijā ieradīsies ārzemju darbaspēks, šādu notikumu attīstību paredz Muižnieks. Visdrīzāk, iebraucēji būs galvenokārt no postpadomju valstīm, jo tur jau strādā strādnieku rekrutēšanas firmas.

Muižnieks atturas prognozēt iespējamo imigrantu skaitu, taču norāda - ja Latvijas ekonomikas pamatā būs būvniecība un citas "treknajos gados" uzplaukušas nozares, pieprasījums pēc viesstrādniekiem būs lielāks. Savukārt, ja ražošanā un citās sfērās vairāk izmantos tehnoloģijas, pieprasījums būs mazāks.

Mežs saka, ka ir svarīgi, lai iebraucēji neizveido pašpietiekamu vidi, kas bremzētu viņu saskarsmi ar citās valodās runājošajiem un citās kopienās dzīvojošajiem. Tiem ir jāiekļaujas latviešu valodā runājošajā sabiedrībā, un neviena no kopienām nedrīkst būt dominējoša.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!