Šā gada februārī, kad valdība izskatīja likumprojektu par prostitūcijas ierobežošanu, ko Iekšlietu ministrija (IeM) gatavoja vairākus gadus, tā virzību valdības pārstāvji "iesaldēja", jo nespēja vienoties virknē jautājumu, piemēram, sodīt pakalpojuma sniedzēju vai pircēju. Lai gan vienprātības joprojām nav, plānots, ka šo likumprojektu Ministru kabinets (MK) skatīs atkārtoti.
Kā skaidroja Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) padomniece Beata Jonite, likumprojektu plānots skatīt "drīzumā". Tiesa, vienlaikus viņa norādīja, ka precīzs likumprojekta izskatīšanas laiks nav zināms. Tomēr biedrība "Centrs Marta" šo likumprojektu jau atzinusi par "neefektīvu, pretrunīgu un liekulīgu", jo centrā ik gadu nonākot gan pieaugušas sievietes, gan nepilngadīgas meitenes, kuras izmantotas seksuālā ekspluatācijā, pornogrāfijā un prostitūcijā, portālam "Delfi" norādīja biedrības vadītāja Iluta Lāce.
Lāce skaidroja, ka biedrībā apzināti neizmanto tādus terminus kā "seksa darbs", "seksa pakalpojumi", jo vārda "darbs" vai "pakalpojumi" lietojums šajā kontekstā normalizē situāciju, kurā lielākoties sievietes un meitenes tiek pakļautas regulārai ekspluatācijai caur vardarbību, vardarbības draudiem vai cita veida ietekmēšanu".
Nepieciešama politiska izšķiršanās
IeM virzītais likumprojekts, kas tiek virzīts izskatīšanai valdībā, paredz sodāmību gan prostituētajai personai, gan seksa pircējam. Ģirģens portālam "Delfi" ar Jonites starpniecību apstiprināja, ka "šobrīd aicina virzīt likumprojektu esošajā redakcijā".
Ļoti skaidri savu nostāju šajā jautājumā jau iepriekš paudis "Centrs Marta" – sodīt prostituētās personas nedrīkst. Šā gada maija nogalē biedrības mājaslapā Līva Matuzele ievietoja dokumentu, kas pauž centra nostāju saistībā ar topošo likumprojektu par prostitūcijas ierobežošanu. "Situācija, kad prostitūcijā iesaistīto personu var saukt pie atbildības, novērš personas iespējas ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par piedzīvoto vardarbību un tiesību pārkāpumiem, jo persona riskē, ka viņai piemēros sodu," rakstīts dokumentā.
"Centrs Marta" arī norāda uz tuvās kaimiņzemes Lietuvas piemēru: "Statistika liecina, ka gada laikā pie administratīvās atbildības tika sauktas 500 prostitūcijā iesaistītās personas (no kurām visas ir sievietes) un tikai 10 seksa pircēji", atsaucoties uz 2015. gada 25. marta starptautisko konferenci Viļņā, ziņoja centrs.
Tomēr iekšlietu ministra ieskatā šobrīd galvenais ir pieņemt lēmumu – vai nu atzīt prostitūciju par legālu, sākot no veselības un beidzot ar ekonomiskajiem aspektiem, vai arī prostitūciju aizliegt pilnībā. "Turpināt koķetēt ar šo tēmu un atstāt zināmus robus likumdošanā nav pareizi," norādīja ministrs, bilstot, ka IeM piedāvājusi labāko risinājumu, kamēr nav "politiskas izšķiršanās par to, būt vai nebūt prostitūcijai".
No jūlija par nelegālu prostitūciju sodīt nedrīkst
Policijas nostāja šajā jautājumā ir neitrāla. "Sods jāpiemēro līdzvērtīgi, proti, sods pienākas, ja tiek pārkāptas attiecīgās likuma normas, neatkarīgi no tā, vai tas ir pakalpojuma saņēmējs vai sniedzējs," portālam "Delfi" vēstīja Grāvīte.
Tomēr būtiska problēma esot tā saucamie džentlmeņu klubi, kas nodarbojas ar sutenerismu. Tie ir "slēgta tipa interešu klubi, kuru piesegā tiek piedāvātas arī seksuāla rakstura izklaides par maksu".
Par sutenerismu pērn uzsākti septiņi kriminālprocesi, kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoti četri. Kā norāda Grāvīte, ir vairāki veidi, kā policija iegūst informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem.
"Tiek reaģēts uz iedzīvotāju saņemto informāciju, ir bijuši gadījumi Latvijā, kad zvana prostitūtu klienti, kuri anonīmi ziņo par iespējamiem pārkāpumiem. Pateicoties šādai informācijai, ir sākti kriminālprocesi pret personām, kuras bija piespiedušas personu strādāt, sniegt pakalpojumus," portālam "Delfi" pauda VP.
"Prostitūcija ir sociāla problēma"
Kā persona nonāk līdz prostitūcijai? "Iemesli personu iesaistē seksuālo pakalpojumu sniegšanā var būt dažādi: prostitūcijas kā profesijas uztvere, seksuālo pakalpojumu sniedzēju grūtības (psiholoģiska rakstura problēmas, vardarbība, mājokļa vai iztikas līdzekļu neesamība, atkarības), cilvēktirdzniecība, piespiešana caur sutenerisma formu utt.," ar Jonites starpniecību atbildēja Ģirģens.
Tāpat viņš norādīja, ka ir nepieciešams definēt atbalsta instrumentus personām, kas prostitūcijā iesaistītas nelabprātīgi. "Šādi instrumenti jau būtu Labklājības ministrijas kompetence, piemēram, īres maksas dotācija kādam laika periodam vai atbalsts ģimenei, piemēram, sievietei ar bērniem, kas ir bez darba, ienākumiem un ir vērsusies pēc palīdzības attiecīgajā dienestā vai ir dienestu fiksēta," skaidroja ministrs.
"Centrs Marta" gan nepieļauj, ka prostitūcija ir labprātīgi izraudzīta profesija. "Zināmu laiku sieviete cenšas situāciju atrisināt ar citiem līdzekļiem, un, kad tas neizdodas, iesaistīšanās prostitūcijā kļūst par pēdējo līdzekli situācijas glābšanai. Pastāvot šādiem apstākļiem, iesaistīšanu prostitūcijā nevar uzskatīt un atzīt par personas brīvu izvēli, jo, nepastāvot citām reālām alternatīvām, brīva izvēle nav iespējama," rakstīts nostājas dokumentā, atsaucoties uz biedrības veiktu pētījumu.
Lai gan "Centrs Marta" priecājas, ka šobrīd prostituētās personas sodīt nevar, Lienes ielas iedzīvotāji Rīgā gan ir citās domās, par ko sīkāk var lasīt šeit.
