'Delfi plus': bandīti basketbolā, degvielas cenas un Uga Dumpis  (2)

"Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā viesojās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs Uga Dumpis. Jautāts par politiķu un veselības ekspertu saspīlētajām attiecībām pasaulē, Dumpis atzina, ka politiķi mēdz atbildību par smagajiem lēmumiem uzkraut ekspertu pleciem, un kaut nelielas, bet šādas problēmas bijušas arī Latvijā.

Savukārt filozofs Igors Šuvajevs rosina domāt par to, ko novērojam un piedzīvojam Covid-19 laikā. Viņš uzsver, ka sabiedrība nepavisam nav viendabīga komūna, kas būtu diriģējama un aplaimojama no kaut kāda centra. Tāpēc jautājums "Kā dzīvot?" mūsdienās ir jo īpaši aktuāls. "Var turpināt iepriekšējo dzīvošanu – karot, mirdināt, atstumt utt. Bet var arī nedistancēties no prāta, domāšanas, saprašanas," rakstīja Šuvajevs.

Bet žurnālists Andris Kārkluvalks atgādina par kādu Aukstā kara notikumu. Pirms 60 gadiem PSRS notrieca ASV lidmašīnu "U-2". Tā tolaik bija arī cīņa par informāciju publiskajā telpā, kurā kārtis labāk izspēlēja Ņikita Hruščovs.

Piedāvājam sarakstu ar daļu no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Atgādinām, ka, reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtējo stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, "Delfi" publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 ir pieejamas bez maksas.

Trešdien, 29. aprīlī 12.00 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē uz jautājumiem par Covid-19 apkarošanu Latvijā un notikumiem pasaules medicīnā atbildēja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs Uga Dumpis. Pēc tiešraides intervija pieejama ierakstā.
Lasīt vairāk

Iespējams, ka pats interesantākais no jau 1994. gada vasaras ir komandas "Metropole" stāsts. Ja gadu iepriekš vēl kā VEF/"Ādaži” tā bija uzticējusies igauņiem Indrekam Rummam un Marekam Normetam (pirms sezonas izbrāķēti tika arī serbi Milje Miletičs un Petars Maričs), tad 1994./1995. gada sezonā tā LBL spēlēs laukumā sūtīja piecus dažādus amerikāņu spēlētājus. Kā tas bieži notika ar šo vienību, kura 1992. gadā uzsāka dalību LBL kā "Ādaži"/"Interlatvija", bet savu pēdējo (1998./1999.) sezonu manevrēja starp garajiem nosaukumiem "Skals-Solid"/"Olainfarm"/"Metropole" un "RBS Skals"/"Jēkabpils”, komandas vadībai vēl bija jāpaveic sūrs darbs atbalstītāju meklējumos, lai sezonu vispār varētu uzsākt.
Lasīt vairāk

Pēdējā laikā norises, īpaši saistībā ar Covid-19, ir ieguvušas dažādu vērtējumu. Un vērtējumi tikai vairosies. Tomēr ne mazāk svarīgi ir no tā visa gūt arī kādu mācību. Šādā gadījumā acīmredzot jāņem vērā vismaz divi priekšnosacījumi. Pirmkārt, jāņem vērā lielāks laiciskais izvērsums, lai neļautos visdažādāko atgadījumu ņirbai un to situatīvajam novērtējumam, kas ietver arī bailes, bažas, vēlmes un ilgas. Otrkārt, nebūtu slikti apzināties, ka patlaban īstenotie pasākumi nesniedz nekādas garantijas, ka tie derēs arī turpmāk. Citiem vārdiem izsakoties, vajadzētu atzīt savas nezināšanas, pat vairāk – principiālo neiespējamību zināt. Kopumā dažādie pasākumi pagaidām nav nekas cits kā seku mazināšana vai mīkstināšana tai politikai, ko raksturo ekonomizācija un privātiskošana. Savukārt pasākumu epidemioloģiskā pamatotība var kļūt skaidra pēc dažiem gadiem. Tas gan nenozīmē, ka patlaban būtu pamats ignorēt epidemioloģiskos pasākumus.
Lasīt vairāk

Bija pagājušas četras klusas dienas. Klusēja amerikāņi, un klusēja Padomju Savienība. Lūzuma punkts pienāca 5. maijā. PSRS līderis Ņikita Hruščovs sava vairākas stundas garā Augstākās padomes sesijas atklāšanas referāta nobeiguma daļā cita starpā ievērpa triumfālu paziņojumu – padomju spēki notriekuši ASV militāro lidmašīnu.
Lasīt vairāk

"Mums ir problēmas? Nieki, viņiem lielākas!" – šāds kādreiz slavenās firmas "Auseklītis" reklāmas pārfrāzējums nāk prātā, runājot par Covid-19 atšķirīgo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un galvenokārt izejvielas eksportējošajām ekonomikām. Nav šaubu, ka kroņvīrusa radītais kaitējums mums būs liels. Taču Latvija un citas zemes, kurām ir daudzveidīgs preču un pakalpojumu eksporta portfelis, to pārdzīvos vieglāk nekā valstis, kuras lielu daļu ienākumu gūst no viena vai dažiem produktiem, kas turklāt ir kāds no energoresursiem vai metāliem.
Lasīt vairāk

Cietumu durvis pandēmijas laikā ir slēgtas ieslodzīto tuviniekiem, taču, pildot darba pienākumus, tās jāver vaļā procesu dalībniekiem, arī Valsts probācijas dienesta darbiniekiem. Ar ieslodzītajiem viņi tiekas, piemēram, lai tiesas uzdevumā gatavotu par viņiem izvērtēšanas ziņojumu. Kā to izdarīt droši, lai nejauši cietumos neienestu Covid-19, tas bija viens no Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) izaicinājumiem. IeVP kādu risinājumu atrada noliktavās, atgriežot dzīvību piemirstām, filmās redzētām ierīcēm. Arī probācijas dienets saskārās ar vairākiem izaicinājumiem darbā ar notiesātajiem ārpus cietuma.
Lasīt vairāk

Vakcinēt vai nevakcinēt bērnus pandēmijas laikā? Tas bija viens no jautājumiem, ko uzdeva bērnu vecāki. Imunizācijas valsts padome ieteica vakcināciju neatlikt, bērnu infektoloģe Dace Zavadska norādīja: tas ir droši un nepazemina organisma aizsargspējas pret koronavīrusu un citiem vīrusiem. Tiesa, atsevišķās valstīs ieskanas vēl kāds jautājums: vai savulaik veiktā vakcinācija nedod kādu papildu labumu šodien? Pirms mēneša uzsāktā pētījumā zinātnieki Nīderlandē un Austrālijā cenšas noskaidrot, vai tuberkulozes vakcīna, ko arī Latvijā lieto jaundzimušajiem desmitiem gadu, varētu līdzēt cīņā pret Covid-19.
Lasīt vairāk

Šopavasar teju vienlaikus ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā strauji uzplaukusi zemeņu tirdzniecība. Jau aprīļa sākumā dažādās sociālo tīklu domubiedru grupās un ziņapmaiņas programmās parādījās piedāvājumi piegādāt zemenes uz jebkuru Latvijas nostūri – 12 eiro par pieciem kilogramiem. Lētas ogas parādījās arī nojumēs – autostāvvietās pie tirdzniecības centriem. Ar ko skaidrojams šis "zemeņu bums", un vai ir droši iegādāties ogas no pārpircējiem?
Lasīt vairāk

Neapšaubāmi, gada aukstajos mēnešos mūsu imūnsistēma ir pavājināta, tāpēc biežāk mēdzam slimot, taču pavasaris ar mainīgo gaisa temperatūru un laikapstākļiem, kas liek sapņot par vasaru, ir viltīgāks par ziemu, kā rezultātā slimība piezogas nemanot. Pirmais saslimšanas vēstnesis nereti ir klepus, un neatkarīgi no tā, vai tas ir mitrs, sauss, rejošs vai niezošs, klepus, ļoti iespējams, signalizē par plaušu iekaisumu. Lai arī pastāv iespēja, ka mūsu organisms pats spēs tikt galā ar iekaisumu, ir gadījumi, kad klepu nevajadzētu ignorēt un jāvēršas pie ārsta.
Lasīt vairāk

Viena no cilvēku iemīļotākajām nodarbēm ārkārtējās situācijas laikā ir ēdiena gatavošana. Tā kā sarežģītais posms nav atcēlis garšu kārpiņu lutināšanu, šoreiz "Tasty" aicina iepazīties ar sešiem kulinārijas "projektiem", kas šajā sarežģītajā laikā gatavotājiem palīdz aizgaiņāt drūmās domas un tikt galā ar bezdarbību, bet ēdājiem – atvieglot ikdienu.
Lasīt vairāk

25. aprīlis Austrālijā un Jaunzēlandē ir svētku diena, kurā tiek godināta karavīru piemiņa. Nozīmības ziņā tā līdzinās mūsu Lāčplēša dienai. Datums izvēlēts, atceroties bruņoto spēku pirmo vērienīgo militāro operāciju, – tā notika 1915. gadā Turcijā, Galipoles pussalā. Šo valstu armijas korpusa (ANZAC) rindās tolaik Pirmajā pasaules karā cīnījās vismaz 157 Latvijā dzimuši vīri. Viņus sauca par latviešu anzakiem. Portāls "Delfi" skaidro, kas viņi bija, kā tur nonāca un kur par šo Latvijas vēstures daļu uzzināt vairāk.
Lasīt vairāk

Dzīvojot stresa pilnā laikmetā, nav pārsteigums, ka daudziem cilvēkiem par ikdienas sabiedroto kļūst trauksme un panikas lēkmes. Vēlamies steigties tālāk, būt vislabākie gan ģimenē, gan arī karjerā, vienlaikus pametot novārtā savu garīgo veselību. Arī Latvijā šī ir aktuāla problēma gan jauniešu, gan arī pieaugušo vidū, taču nereti cilvēki to izvēlas ignorēt, nenojaušot par ilgtermiņa sekām, ko tas var izraisīt.
Lasīt vairāk

1959. gada nogale, Padomju Krievija. Pirms diviem gadiem PSRS ir palaidusi kosmosā pirmo mākslīgo pavadoni, savukārt pēc diviem gadiem kosmosa plašumos dosies Jurijs Gagarins. Šajā zinātnes izrāvienu laikā padomju varas iestādēm negaidīti nācās cīnīties ar kādu drīzāk viduslaikiem raksturīgu draudu – Maskavā sākās baku epidēmija.
Lasīt vairāk